Gustiņš ir jau kārtīgi paaudzies un tāpēc tagad var izmantot iespēju paciemoties pie mums bez vecākiem. Tā sākās arī iepriekšējās brīvdienas. Katrīne ļoti gaida savu mazo draudziņu un tad, kad nu abi beidzot atkal ir kopā var sākties lielie prieki.
Spiegšana, smiekli, skriešana un dauzīšanās līdz brīdim, kad abi nokrīt uz spilvena.
Gustiņš var stundām spēlēties ar Katrīnes trauciņiem. Viņš cienā mūs ar tēju un kautko vāra, ko pats pēc tam pagaršo. Katrīnei ļoti patīk zīmēt, Gustiņam gan nav tik daudz pacietības, bet arī viņš nu jau sācis ķerties pie zīmuļiem.
Pati lielākā jautrība sākas, kad mājās pārnāk opis, tad pēc kārtas tiek braukts ar zirdziņu un notiek kārtīgs cīniņš, kurš pirmais būs paņemts opiņā.
Tā nemanot pienāk vakars un mazie dauzoņas ir gatavi doties gulēt. Nepaiet ilgs laiks, kad istabā dzirdama mierīgu mazuļu krākšanu. Cik jauki ir pavērot viņus miegā.
Rīts sākās ar pankūku cepšanu un ievārījuma ēšanu. Tas gardums laikam nekad neizies no modes, jo gan man garšoja omes pankūkas, gan maniem bērniem un tagad arī manam mazbērniņam.
Drīz jau bija klāt arī tētis un Gustiņš aizbrauca. Neslēpšu man katra tāda šķiršanās beidzas ar asarām, bet Katrīne, lai nebūtu tik skumīgi uzzīmēja Gustiņu un savu zīmējumu piestiprināja pie ledusskapja.
paldies Baibiņ, audziet lieli😀
Bija prieks, atkal ar Tevi satikties.
Lai Gustiņam labi drēbītes valkājās un sveicieni Katrīnei 😀