Uzlabojam mājas vidi

Mazais mūsu pasauli ieraudzīja īsi pirms Ziemassvētkiem un tā sakās mūsu kopīgā un atsevišķā mācīšanās un attīstība.

Velties mazais ķipars iemācījās atri, trīs mēnešu vecumā jau droši ripinājās uz abiem sāniem un cītīgi smaidīja par saviem panākumiem. Aptuveni 4 mēnešu vecumā jau parādijās vēlme tikt oie mantiņām un sākās līšanas ēra. Neizskatijās, ka līšana sagādātu lielas problēmas, jo pie kārotajām lietām tika ātri un bez palīdzības prasīšanas.

Rāpot sāka 3 dienas pirms savas pusgada jubilejas. Sākums rāpošanai bija pagrūts, jo mazās rokas nesaprata kurā brīdī ir jātur svars un mēdza nefunkcionēt vienlaicīgi ar kājiņām, tad sanāca bums, bet katrs bums bija mērķis tikt uz priekšu un īsā laikā jau saprata, kā notiek rāpošana un savos 7 mēnešos pārsteidza radus un draugus rāpojot super ātri, ka dažbrīd bērns tika noķerts milisekundi pirms norāpošanas no kāda paaugtnājuma. 

Septiņu mēnešu vecumā piecēlās kājās,  bet savus pirmos solīšus sāka iet tikai pirms nedēļas. Visu šo laiku cītīgi trenēja celšanās prasmes un kādu vakaru kārtējo reizi spēlējoties pie ledusskapja, izdomāja, ka nāks kopā ar tēti uz istabu pārsteigt mammu :). Tagad pastaigājamies pa istabu pāris soļu un turpina rāpot savās gaitās. Izskatās, ka staigāšana nesagādā problēmas, tik vēl mazais rūķis nav gatavs iet un nav jau kur steigties, jo visur var aizrāpot un tas ir daudz ātrāk.

Īpašu vidi mājās neiekārtojam, bet sekojot līdzi bērna attīstībai cenšamies to uzlabot. Rāpošanai uz grīdas tika likti spilveni, lai ir kam rāpties pāri, arī mamma, kas sēž uz grīdas ir super šķerslis, jo var kustēties un ir jautrāk rāpties pāri. Šobrīd bērnam patīk pašam rāpties ceļojumu gultiņā un ārā no tās. Lai mazais justos omuligāks gultiņu transformējam par mājiņu, kur pats var doties un dzīvoties bez mūsu klātbūtnes.  Paši praktiski visu laiku atrodamies uz grīdas un kopīgi rāpjam ar bērnu. Šobrīd ir aktuāla ķeršanas spēle, kad bērns ķer tēti un tētis dēliņu. Tētis mēdz noslēpties zem segas un tad ir pavisam jautra ķeršanas spēle.