Bijām Cinevillu lūkoties!

Daudz reiz ir dzirdēts, bet nekad nebija redzēts! Tad nu vienreiz saņēmāmies un braucot no Tukuma izlēmām doties uz Cinevillu.

No lielā ceļa vien 10km.Norādes labi izliktas ,tā ka nomaldīties nevarēja.Veiksmīgi atradām. Novietojām auto un devāmies iekšā latviešu kino pilsētiņā.

Ieejas maksa mums pieaugušajiem 3 eiro. Bērniem līdz 7 gadiem par ieeju jāmaksā nebija. Tā kā mūsējam tikai vēl 6, tad samaksājām tikai par sevi.

Pirmais ko aplūkojām ir vecie vāģi. Tie ļoti interesēja Adrianam. Galvenais,ka varēja iekāpt, apsēsties pie stūres. 

Adrianam patika. Varēja izlodāt,iekāpt uzkāpt.Mums pieaugušajiem atkal bija interesanti apskatīt un izdomāt,kurā filmā tad bija tas un kurā šitas.

Vienvārdsakot filmās viss izskatās citādi nekā dzīvē...

Kopumā abi ar vīru izspriedām,ka nekas īpašs jau nav.Tomēr,ja esat tuvumā ir vērts iebraukt.Speciāli gan lielu gabalu dzīties nebūtu bijis vērts.

Kad bijām gandrīz visu izstaigājuši tikām arī līdz bērnu laukumam. Nu tas gan bija feins!!!

Bērni bija sajūsmā. Arī man kopumā patika.Te mēs pavadījām ilgu laiku.

Tad blakus bērnu laukumam bija arī kafeinīca. Izskrējušies, piekusuši un sakarsuši sapratām ,ka līdz Rīgai ar tukšiem vēderiem netiksim. Tad nu devāmies ko uzkost. 

Man ļoti patika ēdienkarte! Jauki nosaukumi. Uzreiz apetīte bija klāt. Tad nu paņēmām Emīla nedarbus un Putnu ,kurš nelido! Porcija mani patīkami pārsteidza.

Mēs ar Adrianu ēdām vienu, tētis ar Denīzi otru portciju. Jāsaka,ka ,ja nebūtu man patīdzējis , es jau neapēstu. 

Vēl man patika,ka mazie var spēlēt futbolu,šūpoties,bet vecāki mierīgi dzert kafiju un viņus vērtot. 

Tāds nu bija mūsu mazais izbrauciens uz kino pilsētu!