Bērnu mirstību 50% gadījumu var samazināt. Ko varam darīt mēs?

Foto: Pixabay

Pasaules Veselības organizācijas (PVO) apkopotie statistiskie dati par bērnu līdz 5 gadu vecumam mirstību Eiropā norāda uz to, ka situācija salīdzinot ar 90to gadu sākumu ir būtiski uzlabojusies, tomēr, joprojām mirušo bērnu skaits līdz 5 gadu vecumam ir augsts.

1990. gadā mirstības radītājs - 32 miruši bērni uz 1000 iedzīvotājiem, starp dzīvi dzimušajiem bērniem līdz 5 gadu vecumam, savukārt – 2015. gadā šis pats rādītājs ir 11.

Aplūkojot *statistikas datus par bērnu mirstību šajos gados  Latvijā, nākas secināt, ka situācija, salīdzinot ar 1990. gadu ir uzlabojusies 6.6 reizes. Ja deviņdesmitajā gadā mirušo bērnu skaits Latvijā no 0 līdz 4 gadiem, starp dzīvi dzimušajiem ir bijis 686 bērni, tad 2015. gadā šis skaits ir 106. Līdzīgs mirušo bērnu skaits šajā vecuma grupā ir saglabājies arī 2016 un 2017. gadā, attiecīgi – 106 un 103 mirušie bērniņi.

Vislielākais mirušo bērniņu skaits – 52% no visiem nāves gadījumiem ir bērnu mirstība pirmajā dzīves mēnesī. Kā liecina PVO apkopotā statistika, kā galvenie nāves iemesli tiek minēti - priekšlaicīgas dzemdības, akūtas elpceļu infekcijas un iedzimtas pataloģijas.

Kā galvenie riski mūsdienās, bērnu mirstības veicināšanā Eiropā tiek minēti:

• Dažādas ķimiskās vielas
• Alkohols un tabakas izstrādājumi
• Apkārtējās vides piesārņojums

Ir iespējama šādu nāves gadījumu samazināšana, teju uz pusi, uzskata PVO, bet ir ļoti svarīgi pievērst uzmanību tam, kā topošās māmiņas rūpējas par savu veselību, kāda ir vide, kurā uzturamies un kāda  ir jaundzimušā aprūpe jau pēc jaundzimušā nākšanas pasaulē. Sociālie riski, piemērota aprūpe, izglītošana, atbalstīšana - vieni no galvenajiem faktoriem, kas parādās arī Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānā 2018.–2020. gadam, Latvijā. 

Kā svarīgākie pasākumi, kam jāpievērš uzmanība, ir:

• Kvalitatīva pirmsdzemdību aprūpe – to Latvijā ir iespēja saņemt bez maksas.
• Krūtsēdināšana, kā minimums no 0 līdz 6 mēnešu vecumam – ja rodas problēmas ar krūts ēdināšanu, tad to risināt var palīdzēt krūts ēdināšanas speciālists;
• Kvalificēta veselības aprūpes speciālista klātbūtne dzemdībās – dzemdību iestādes apmeklēšana, iepazīšanās ar speciālistu pirms dzemdībām ir būtiska, jo sadarbība – māmiņai un speciālistam dzemdību laikā, ir ļoti nozīmīga.
• Vakcinēšanās veicināšana un regulāra veselības pārbaude – ārsta apmklējums, preventīvi pasākumi un vakcīnas kalendāra ievērošana, lai izvairītos no smagām slimībām, kas var izraisīt vēl smagākas komplikācijas vai nāvi;
• Veselīgas un drošas vides nodrošināšana – būt kopā ar bērniem, pasargāt viņus un radīt drošu vidi mājās un pasargāt no nelaimes gadījumiem, ārpus tās.  

Mēs, vecāki, esam atbildīgi par to kā rūpēsimies par savu veselību pirms grūtniecības, cik pārdomāts būs lēmums par bērniņa ienākšanu ģimenē un kā topošā māmiņa rūpēsies par savu veselību gaidību laikā. Ir lietas, ko mēs varam ietekmēt un iesākumā tā ir mūsu veselība – gan emocionālā, gan fiziskā.

Tāpēc – padomā lieku reizi, pirms grūtniecības laikā vēlies “iedzert” vai “uzpīpēt” un padomā vai lieku reizi doties pie daktera uz pārbaudēm nebūs mazāk sāpīgi, nekā piedzīvot sava bērna nāvi.

*Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapa – www.csb.gov.lv

Māmiņu klubs, 2018