Bērnu fantāzijai nav robežu, arī mūsu dēls izdomā pasaciņas

Sveikas mīļās māmiņas:)

Šoreiz vēlos parunāt par mūsu mazuļu fantāziju, nedaudz arī pastāstīšu kādas pasakas tik neizdomā Reivens Evans:D

Manam puišelim drīz būs jau 3 gadiņi un nu jau kādu labu laiciņu esmu ievērojusi, ka viņam patīk izgudrot visvisādus brīnumus :)

Pirmais, firmīgais gājiens ir par zivīm :D Tētis mums jaunizceptais makšķernieks un nu jau to var saukt par viņa hobiju. Mājās atrodams viss sākot ar makšķerēm, zvejas kalendāriem un beidzot ar Copes lietām. Zivis Reivens sauc par "zezām" :D Tad nu sākās, atrauj vaļā žurnālu, ierauga kādu zobaināku zivi, uzliek pirkstu un tad kliekdams (nē nē viņš neraud) skrien pie mammas un saka, ka viņam auč, zeza esot iekodusi. Un man noteikti vajadzēs papūst un pabučot "savainoto" pirkstu :D

Otrs izcilais gājiens ir zvans Mikijam. Var paņemt jebko sākot ar īstu telefonu un beidzot ar spilvenu vai savu plaukstu un iztēloties, ka zvana Mikijam. Un nedod Dievs patraucēsi;)

Trešais gājiens - vistas. Tās viņš sauc par  "fusjām"...Vasarā bijām pie vecomes un tur nu puika tika izdzenāt tās nabaga vistas tā, ka šīs vairs no kūts ārā nenāca. Tagad, piemēram, jau ļoti labu laiciņu nevienu vistu nav redzējis, bet viņas tāpat viņam nedod mieru. Ja viņam iekamps kaķis, vai viņš nokritīs, vai cits bērns viņam iekodīs - viņš nevienu citu nevainos kā tikai "fusjas" :D Un ar tādu pārliecību stāstīs, ka tā bija tieši vista, kas viņam uztaisījusi jaunu zilumu, skrāpējumu vai nezin ko vēl...

Arī pa nakti, miedziņā mēdz dikti cītīgi kaut ko stāstīt:)

Kā Jums iet ar saviem mazajiem un viņu fantāzijām?:)