19.04 10:00-16:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Tas, ka veselības aprūpē Latvijā pastāv problēmas, nav noslēpums, un ar to saskaras arī bērnu māmiņas. Daudzām māmiņām savam jaundzimušajam bērniņam ir grūti atrast ģimenes ārstu, savukārt bērniem, kam nepieciešami izmeklējumi pie bērnu speciālistiem, jāgaida garās rindās, tāpat kā garas rindas ir slimnīcu uzņemšanas nodaļās. Arvien vairāk parādās bērnu veselības centri un klīnikas, kuros visi pakalpojumi ir par maksu. Tāpēc Māmiņu klubs sarunā ar jauno ārsti Maritu Cikovsku meklēja atbildes uz jautājumiem, kāda ir reālā šī brīža situācija un kāpēc tāda ir izveidojusies, kā arī – kā to iespējams risināt. Marita Cikovska absolvējusi Rīgas Stradiņa universitāti 2012. gadā un ieguvusi pediatra sertifikātu 2016. gadā. Viņa teic: “Pediatrija ir mans sirds darbs.”
Vāja primārā veselības aprūpe bērniem
Kad Marita pēc sešus gadus ilgām pamatstudijām medicīnā četrus gadus aizvadīja rezidentūrā jeb praksē pamatā Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, viņa pēdējo pusgadu izvēlējās praksi ambulatorajā etapā ģimenes ārsta praksē: “Biju lieciniece tam, cik sarežģīti jaunajām māmiņām ir atrast jaundzimušajam ģimenes ārstu (pirms ierašanās pie manis - nereti apzvanīta puse pilsētas). Daudzas ģimenes ierodas pirmo reizi atrādīt mazuli ģimenes ārstam pēc gada vecuma, jo iepriekš to veduši novērot pie maksas pediatra. Ne visas ģimenes ārstu prakses ir atvērtas jaundzimušajiem un tam, jādomā, ir daudz likumsakarības. Vai nu daļa no šiem ģimenes ārstiem ir ļoti pārslogoti (jaundzimušajiem un zīdaiņiem apskates paredzētas biežāk, bērni slimo biežāk ar infekciju slimībām nekā pieaugušie) vai nu nejūtas droši aprūpējot bērnus (daudzi ir izbijuši pieaugušo ārsti, kuri pārkvalificējušies salīdzinoši īsā laikā par ģimenes ārstiem; rezidentūra lielākajai daļai ģimenes ārstu ietver tikai sešu mēnešu apmācību bērnu slimnīcā, savukārt pediatriem - četrus gadus).
Pašreiz Veselības ministrijā tiek apspriesti plāni turpmākajiem trīs gadiem mātes un bērna veselības aprūpes veicināšanas jomā. Jaunie ārsti uzskata, ka būtu nepieciešams atjaunot iespēju jaunajiem pediatriem ienākt primārajā veselības aprūpē - valsts apmaksātā veselības aprūpē bērniem ambulatori. Kopš 2011. gada to neļauj likumdošana, pamatojoties uz to, ka šie pediatri nespēja reģistrēt savā praksē pietiekamu pacientu skaitu, lai spētu praksi finansiāli uzturēt. Tas būtībā ir vienīgais arguments, kas parādās plašsaziņas līdzekļos atrodamajos dokumentos. Tai pat laikā šo prakšu izveidē nebija vērojams pietiekami efektīvs valsts atbalsts - tās netika sabiedrībai popularizētas, pamatā reklāma bija paša ārsta vai ārstniecības iestādes rokās. Jāpiemin, ka arī pirms 2011. gada bija periods, kad pediatri jaunas valsts līdzfinansētas bērnu prakses veidot nedrīkstēja. Līdz ar to jaunie vecāki bieži vien par šīm pediatru praksēm nemaz neuzzināja.
Šo lēmumu dēļ jaunajām ģimenēm arvien samazinās iespēja savu bērnu aprūpēt pie pediatra. Pediatru vecums, kuri pagaidām sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus bērniem, strauji tuvojas pensijas vecumam. Pakāpeniski bērnu veselības aprūpe nonāk ģimenes ārstu kompetencē, lai gan valstī ir un tiek sagatavoti bērnu ārsti. Tikai liela daļa no viņiem turpina specializēties - kļūst bērnu pulmonologi, alergologi, neirologi u.c. Un, protams, likumsakarīgi ir tas, ka pieprasījums un rindas pēc viņiem pieaug, jo bērnu veselības aprūpe ir pārgājusi plašajā ģimenes ārsta kompetencē, kura izglītības ilgums bērnu slimībās bijis ievērojami īsāks nekā pediatram. Lielu daļu šo situāciju, dēļ kā bērns vērsies pie speciālista, varētu atrisināt pediatrs. Šāda pieeja būtu ne tikai bērnam un viņa ģimenei draudzīgāka, bet arī finansiāli izdevīgāka valstij.
Sakārtotas bērnu primārās veselības aprūpes ieguvumi
Marita Cikovska skaidro, kāda šobrīd ir situācija un kāda tā varētu būt, ja bērnu primārā veselības aprūpe būtu sakārtota: “Šobrīd jaunie pediatri pārsvarā pieejami tikai slimnīcās, nevis iespējami tuvāk bērna dzīvesvietai. Strādājot slimnīcas uzņemšanas nodaļā ik dienas ārsti saskaras ar to, ka ļoti liela daļa bērnu ar ģimenēm, kas tur vēršas pēc palīdzības, ir ar ambulatorajā etapā atrisināmām sūdzībām vai slimībām, nereti pat atbraukuši no tālākām Latvijas pilsētām. Bieži vien pacienti nemaz nav vērsušies pie sava ģimenes ārsta. Liela daļa brauc uz uzņemšanas nodaļu, jo zina, ka tur viņus sagaidīs bērnu ārsts.
Piemēram, situācija ar divgadnieku, kurš saslimis ar akūtu vīrusa izraisītu augšējo elpceļu infekciju. Bērnam ir iesnas, sarkans kakls un paaugstināta temperatūra 37,8 pirmo diennakti. Nereti ģimene ir izsaukusi Neatliekamo medicīnisko palīdzību mājās (iesaistīts ārsts vai ārsta palīgs, sanitārs, šoferis). Bērns tiek aizvests uz tuvāko slimnīcu. Te pacients satiek reģistratoru, pacientu šķirotāju, māsu vai māsu palīgu. Nepieciešamības gadījumā arī sanitāru vai apkopēju. Šāds pacients nereti gaida ārsta apskati uzņemšanas nodaļā divas līdz trīs stundas. Pēc ārsta apskates tiek palaists mājās ar rekomendācijām, ko būtībā viņš būtu varējis saņemt ambulatorajā etapā, ja veselības aprūpes organizēšana būtu sakārtota. Tas ir stāsts par šāda pacienta nokļūšanu augstākā līmeņa ārstniecības iestādē, kas no veselības aprūpes budžeta paņem ļoti lielus finansiālos līdzekļus. Aprakstītā situācija nav neatliekama un būtu atrisināma, ja tiktu palielināta dežūrārstu un pediatru pieejamība.”
Jaunā ārste uzsver, ka būtu lietderīgi veidot komandas darbu. Uz piecu ģimenes ārstu praksēm veidot vienu tiešās pieejamības pediatra praksi. Tieši pediatrs būtu tas, kurš aprūpētu un ārstētu jaundzimušos, zīdaiņus un bērnus līdz vismaz piecu gadu vecumam, kā arī gadījumos, kas ir ārpus ģimenes ārsta kompetencēm. Tam būtu jābūt komandas darbam, kur tieši pediatrs ieņem galveno lomu jeb vārtu vērēja lomu bērna nosūtīšanai uz slimnīcu, padziļinātākiem izmeklējumiem un pie citiem speciālistiem. Šādi iespējams ne tikai uzlabot bērniem sniegtās veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību, bet arī ievērojami ietaupīt līdzekļus dēļ bieži vien nepamatotiem izmeklējumiem un nosūtījumiem pie speciālistiem. Savukārt ārpus normālā darba laika, tomēr būtu jāplāno dežūrārstu (pediatru un ģimenes ārstu) pieejamība arī ārpus slimnīcām. Kā arī jāveic nozīmīgs sabiedrības izglītošanas darbs, kādos gadījumos bērniņš var gaidīt ilgāk līdz ārsta apskatei un kādos tas ir nepieciešams neatliekami.
Viens no virzieniem, par ko šobrīd runā pasaulē ir attīstīt "Community Paediatrics" - rezidentūra pediatrijā, kur jaunie ārsti tiktu sagatavoti mērķēti darbam ar bērniem ambulatorajā sektorā, pēc iespējas tuvāk pacientam, darbam komandā ar citiem speciālistiem (gadījumā, ja problēmas ir ārpus vispārējā pediatra kompetences).
Ir vairāki starptautiski dokumenti un rekomendācijas, kas paredzēti bērnu dzīves kvalitātes uzlabošanai, tai skaitā, ANO Bērnu tiesību konvencija, Eiropas Padomes vadlīnijas bērniem draudzīgā un pieejamā veselības aprūpē. Tās visas paredz bērnam iespējami kvalitatīvāko un pieejamāko veselības aprūpi. Marita Cikovska: “Domāju, ka veselības aprūpes plānošanā būtu jo īpaši jāņem vērā jomas speciālistu rekomendācijas (gan Latvijas, gan ārvalstu) un jāseko pozitīvajai pieredzei pasaulē.
Pediatram būtu jāienāk primārās veselības aprūpes komandā un jābūt pieejamam ikvienam Latvijas bērnam. Un vecākiem būtu jābūt iespējai izvēlēties savu jaundzimušo, zīdaini un bērnu aprūpēt pie pediatra.”
Māmiņu Klubs
Mūsu ģimenē arī ir negatīva pieredze ģimenes ārsta(arī man pašai) vai pediatra atrašanā.
Jau gaidot meitu apzvanīju n-tos dakterus, daudz dabūju dzirdēt -kad bērns būs piedzimis, uzzvaniet/atnāciet ( tas nekas ka lai tiktu laukā no slimnīcas pēc dzemdībām, mātes pasē ir jābūt info par to,kas būs bērna ārsts).
Toreiz man pietrūka pacietības un motivācijas pēc n-tajām "atšūšanām" un pierakstījāmies privātajā klīnikā.
Nesen pārvācāmies, gribēju mēģināt vēlreiz atrast valsts apmaksātu ārstu, tuvāk mājām...tas pats stāsts - 101 iemesls,kapèc neņem - kam nav vairs "brīvu vietu", kam problemātiski būtu pie mums tikt, kas pasaka - nu atnāciet,parunāsimies tad daktere izlems...
Man nav laika iet prunāties un censties iepatikties, lai tikai izlemj,ka tomēr mūs pierakstīs...
Cits iesaka zvanīt uz (laikam) veselības dienesta telefonu, lai uzzinātu, kuram ārstam obligāti mūs jāņem...tas nekas, ka turp zvanot sanāk nogaidīt klausoties automātiskajā atbildētājā ap minūtēm 30 un beigās tāpat neviens neatbild...
Esmu ļoti vīlusies, ka šis process ir tik sarežģīts - būtu jauki, ja būtu kāda vietne, kurā redzētu -tāds un tāds dakteris, "apkalpo" tādu un tādu rajonu, tik un tik vēl var pie konkrētā ārsta pierakstīties....ideālā gadijumā, turpat tiešsaistē to izdarīt.
Šobrīd turpinam iet pie maksas ārsta - 26€ par viziti... ☹
Musu gimenes arts ir nu.. Nu tads kads ir. Un ne vienmer pat pieejams. Parsvara ir felsere, kas tik uz antibiotikam vai slimnicu grib sutit. Gajam pa maksu pie bernu arstu un berns majas ,tris dienu laika ar pareizajam zalem, vesels.
Vienreiz aizbraucam uz uznemsanu ,jo arts nebija pieejams un puikam sapeja austina. Nu teiksu ta- runajot par attieksmi, ceru ka NEKAD nevajadzes tur atgriesties pie si personala.
Secinajums- ja nemaksa papildus arstam, tad esi pasaule sliktakais vecaks, ja bernam ir iesnas vai virus.
Piemērs par sasirgušo divgadnieku ir perfekts. Nu nav ko mazajiem "puņķutapām" darīt Universitātes klīnikā. Viņi ir sava ģimenes ārsta un /vai pediatra kompetencē. Un es nesaprotu, kāpēc ir jāsauc NMP pie parasta ARVI, kāpēc ir jāgrib uz slimnīcu? Šobrīd slimnīcā pie parasta ARVI var dabūt klāt visu ko sirds nevēlas.
Un bieži ir tā, ja pat ir ārsts, kurš ir izrakstījis adekvātu terapiju, tad nav jau to vecāku, kuri ir gatavi šīs rekomendācijas izpildīt un uzņemties atbildību par sava bērna veselību. "Es taču nevaru viņa iedot sīrupiņu pret temperatūru, viņš negrib!" Biežākā atruna, kāpēc bērnam nav iedotas zāles.
Par pediatriem. Mani bērni ir pierakstīti pie pediatres, kura ir īsts pediatrs un es pati esmu pie terapeita, kurš no bērniem neko daudz nesaprot. Tas ir , patiesībā, labākais variants. Bērniem -bērnu profila speciālisti, pieaugušajiem, pieaugušo. Jo bērnu profils ir diezgan specifisks, kā jau to norāda daktere.
Pediatriem ir jābūt brīvi pieejamiem un nedrīkst būt situācijas, ka NMP slimnīcās perifērijā nav dežūrpediatra.
Vai varbūt vienkāršāk? Katrs vecāks varētu pats izvēlēties pie kura no ambulatorās aprūpes ārstiem viņš vēlas pierakstīt savu bērnu - pie ģimenes ārsta vai pediatra, un valsts nauda sekotu pacientam!
Ja ģimenes ārsts nejūtas došs par kaut ko, vienmēr ir iespēja nosūtīt pakonsultēties.
Nesaprotu ko palīdzēs pediatra pieejamība, ja jātiek pie acu ārsta. Piekrītu, ka jāsakārto E-pieraksta sistēma. Uzskatu, ka būtu jāieviešs represijas pret tiem, kas piesakās uz speciālista vizīti, bet neatnāk un laikus pierakstu neatceļ (starp citu VG šī statistika ir graujoša!!). Zinu, ka daudzās valstīs šādos gadījumos atkārtota vizīte pie šī paša speciālista ir par pilnu maksu. Daudzviet rindas ir mākslīgas, jo pierakstās visur, kur var un aizmirst atteikt....
Labi, pat ja pediatrus iekļautu sistēmā kā primārās aprūpes ārstus, tad būtu jāmaina visa sistēma pēc būtība, jo pediatri varētu apkalpot tikai bērnus, pēc tam bērniem būtu jāpārrakstās pie parasta ģimenes ārsta, kas pie mūsu valsts nesakārtības ar pacienta dokumentāciju būtu nepilnīga, jo pārietu ar izrakstu un nebūtu pilns pārskats par visu. Lai gan arī tas būtu sakārtojams. Lai sistēma normāli strādātu un tiešām būtu pieejama (!) būtu jāizveido pārklājums valstī - tad nu te būtu vairāki neatrisināmi jautājumi - kā nodrošināt pediatra atrašanos pietiekami pieejamā attālumā no pacienta? Iespējams būtu jārīko slīdošais grafiks pediatram - vienu no rīta vienā ciemā, pēcpusdienā otrā un tā visu nedēļu - vai būtu daudzi pediatri, kas būtu gatavi ko tādu izveikt? Latvija nebeidzas pie Rīgas robežas!
Vēl varētu atļaut pediatriem būt, kā primārās veselības aprūpes daļai, ļaujot reģistrēt pacientus un maksājot tāpat kā jebkuram ģimenes ārstam, pēc pacientu skaita - vai te nesāktos brēkšana, ka naudas maz, par to nevar izdzīvot?
Aicinātu labāk pediatriem būt aktīvākiem un piedāvāt topošajiem vecākiem un mazu bērnu vecākiem kursus par to kā rīkoties, ja mazulis apslimis - sabiedrība no tā iegūtu daudz vairāk.
Problēma ir šī:
nejūtas droši aprūpējot bērnus (daudzi ir izbijuši pieaugušo ārsti, kuri pārkvalificējušies salīdzinoši īsā laikā par ģimenes ārstiem; rezidentūra lielākajai daļai ģimenes ārstu ietver tikai sešu mēnešu apmācību bērnu slimnīcā, savukārt pediatriem - četrus gadus)
Jaunie ārsti uzskata, ka būtu nepieciešams atjaunot iespēju jaunajiem pediatriem ienākt primārajā veselības aprūpē - valsts apmaksātā veselības aprūpē bērniem ambulatori. Kopš 2011. gada to neļauj likumdošana, pamatojoties uz to, ka šie pediatri nespēja reģistrēt savā praksē pietiekamu pacientu skaitu, lai spētu praksi finansiāli uzturēt.
Tai pat laikā šo prakšu izveidē nebija vērojams pietiekami efektīvs valsts atbalsts - tās netika sabiedrībai popularizētas, pamatā reklāma bija paša ārsta vai ārstniecības iestādes rokās. Jāpiemin, ka arī pirms 2011. gada bija periods, kad pediatri jaunas valsts līdzfinansētas bērnu prakses veidot nedrīkstēja. Līdz ar to jaunie vecāki bieži vien par šīm pediatru praksēm nemaz neuzzināja."
Liela daļa ģimenes ārstu tātad ir ar vāju specializāciju pediatrijā. Es to zināju, man, pirmo bērniņu gaidot, ginekoloģe apstāstīja šo sistēmu un ieteica meklēt ģimenes ārstu ar pilno pediatra specializāciju. Ļoti paveicās, ka atradu, dakterei ļoti daudz pacientu, sākumā negribēja mūs ņemt, bet laikam iepatikos, vizītes beigās jau piekrita. Un tad man nav nācies klausīties, ka 4 mēn vecumā 400 g svara pieaugums ir šausmīgi mazs un nupat jāsāk maisījums dot utt. brīnumi, ko dzird visapkārt.
Un problēma ir speciālisti. Neirologs, acuārsts - lai pie tiem pierakstītos valsts apmaksātajā vizītē, jāpatērē pilna diena telefonam. Zvanies stundām un gaidi, kad kāds atbildēs. To varētu sakārtot ar e-pieraksta sistēmu, un ne jau nu tādu, kur tev kāds atzvana vai atraksta pēc nez cik dienām... pamazām jau tādas, cik redzu, parādās, bet nupat acuārstu mazajam iešu par maksu, jo, cik zvanu, mani atšuj, ka jau zvanu par vēlu, viss atkal aizņemts, mēģiniet nākammēnes... (tas Rīgā)
Jums ir paveicies! Es bērnu ar parastām vīrusinfekcijām arī nekur nestiepju, stiepu burtiskā nozīmē tad, kad patiešām pēc pārslimota vīrusa nevarēja paiet!
Man ir divi bērnu, nu jau paaugušies, nav bijusi vajadzība stiept pie maksas pediatra.
Izlasīju rakstu, problēmu nesapratu,
Zinu, ka ir ģimenes ārsti, kas zīdaiņus neņem. Pilsētās jau šobrīd ir iespēja izvēlēties tādu ģimenes ārstu, kurš apkalpo arī zīdaiņus un mazus bērnus. Savukārt, maz apdzīvotās vietās, kur tuvākais ģimenes ārsts ir padsmit un vairāk km attālumā, tāpat nebūs normāli iespējams piedāvāt pediatra pieejamību, jo finansiāli tas būs ārkārtīgi dārgi un maz efektīvi.
Mani rausta ziņkārības velniņš un tāpēc labprāt uzzinātu statistiku cik bieži zīdaini/mazu bērnu ar akūtu saaugstēšanos vai vīrusu un t līdz 39 pirmajā naktī/dienā aizstiepj līdz slimnīcai (paši vai ar ātro palīdzību) Rīgas iedzīvotāji, pierīgas iedzīvotāji, pilsētu iedzīvotāji un laiku iedzīvotāji % no visiem bērniem. Mana intuīcija saka, ka atšķirība starp šiem rādītājiem būtu milzīga! Un ne jau tāpēc, ka laukos neslimo, bet tāpēc, ka ir iemācījušies vecāki paši tikt galā ar šādām saslimšanām un spēj adekvāti novērtēt situāciju, kad akūti ir nepieciešama mediķu palīdzība un kad mierīgi var gaidīt ārsta vizīti mājās vai vest uz akūto stundu nākamajā/2-3 slimības dienā.
Man šķiet, ka daudz efektīvāk būtu jaunajiem vecākiem ieviest obligātu apmācību "ko darīt, ja bērns saslimst", jo tad nevajadzētu bezjēdzīgi bētnu ar vīrusiņu un mazliet paaugstinātu t stiept beztēmā uz slimnīcu!
Mīļie vecāki! Lūgums pēc iespējas atbalstīt pediatrus! Valsts sagatavo pediatrus, bet līdz mūsu bērniem neviens nenonāk! Valsts mums liedz izvēles iespēju apmeklēt speciālistu bērnu slimībās vai ģimenes ārstu! Savu bērnu pie ģimenes ārsta vedu tikai līdz gadam, lai uzzinātu bērnu svaru un saņemtu vakcīnas, tālāk dodamies tikai pie maksas pediatra...daudziem šādas iespējas nav.