Bieži vien mēs, māmiņas, pierodam pie pie tā, ka mūsu bērniņš ir mazs, viņam patīk viss, ko mēs darām un sakām, viņš smaida un ar prieku dodas mums līdzi, taču bērniņam augot, mainās arī tas, kā bērns izpaužas. Vecuma posmā no gada līdz trīs gadiem teju katra māmiņa piedzīvo laiku, kad visbiežākā bērna atbilde izskan nolieguma formā.

Konsultē Ansis Jurģis Stabiņģis – psihoterapeits, Apzinātības un miera prakse.

Laiks, kamēr bērnam ilgst "nē" periods var būt dažāds, taču arī samērā ilgs – pus gads, reizēm gads un varbūt pat vēl nedaudz, visbiežāk tas ir vecumposmā no gada līdz trīs gadiem. 

Interesantākais ir tas, ka bērns bieži vien saka "nē" arī lietām, kuras viņš vēlas – mēs piedāvājam mazajam cepumu un viņš atbild, ka to nevēlas, taču tajā pašā laikā labprāt cepumu notiesā. Un tas ir tikai dabiski, jo viņš bauda iespēju pateikt "nē". Patiesībā "nē" teikšana ir līdzīga kāpēcīšu posmam, kad bērns staigā mums līdzi un nemitīgi uzdod jautājumu – kāpēc, lai gan atbilde viņu īsti nemaz neinteresē, viņš vienkārši brīnās par to, kā pasaulē noris procesi. Tomēr arī tas mūs reizēm spēj sadusmot, gluži tāpat kā tas, ka bērns pret visu portestē un rīti, kuri varētu būt jauki kļūst par rītiem, kad mazais raud un mēs esam nikni.

Protams, mēs varam arī nostāties pozā un neļauties bērna teiktajam "nē", uzstājīgi mazajam liekot darīt to, ko un kā mēs esam iedomājušies, taču tad jāapzinās arī tas, ka mēs ļoti riskējam ar to, kāds būs mūsu bērns, kad izaugs liels.

"Ja bērnu lauž, var salauzt viņa gribu, viņa garu un brīvību un tad izaug pieaugušie, kas nezina, ko grib, jo gribēt ir aizliegts," brīdina psihoterapeits. "Viņš pat vairs nedzird, ko viņš grib. Nevis pareizi, nevis vajadzētu, bet ko tu gribi."

Tāpēc mūsu vecāku uzdevums ir mēģināt neļauties emocijām brīžos, kad mazais protestē, jo emocijas mūs var aiznest nepareizā virzienā. Tāpat mums ir jāsajūt tas, cik bieži mēs saviem bērniem sakām "nē" – nekāp, neskrien, nedari tā, nē – to nedrīkst, jo arī mūsu teiktais "nē" raisa bērnā noteiktu uzvedību.

"Mūsu bērni vārdu "nē" dzird ļoti bieži- jo audzināšana ir tāda- aizliegums uz ļoti daudzām apkārtējām lietām. Protests ir dabiska reakcija uz šādu audzināšanu,"atklāj Ansis Jurģis Stabiņģis. 

Mums kā vecākiem ir iespēja mainīties, iespēja mācīties apzinātību, dodoties uz semināriem, lasot un izzinot, lai mēs nesarežģītu dzīvi paši sev un saviem bērniem, kas, protams, nav viegli, jo dzīvot tā kā ir un būt neapmierinātībā, ir vienkāršāk.

Apzinātība māca un rezultātā parādās daudz lielāka pieņemšana, attiecībās parādās lielāka pacietība, mazāk izsitot no līdzsvara un ļaujot ātrāk savākties. 

Mīļās māmiņas, apbruņosimies ar pacietību, mācīsimies būt saprotošas un vienkārši mēģināsim pārdzīvot laiku, kad bērns ir apbuvis vārdiņu "nē" un to pielieto ikvienā dzīves situācijā un, protams,  neaizmirsīsim par to, ka mēs pašas varam darīt savu dzīvi vieglāku mācoties būt klātesošas un apzinātas savās domās un rīcībā.

Māmiņu Klubs

Apzināta bērna audzināšana. Diānas Zandes lekcija