Bērnistabas interjers — īpašs noformējums un izpildījums

06. Nov 2016, 00:00

Ja bērnistaba ir atsevišķa istaba, tad tai jābūt vienai no lielākajām telpām dzīvoklī, jo bērniem vajag daudz vietas - tas ļauj izvietot bērnistabā visu nepieciešamo: sporta kompleksu, mazu galdiņu un krēsliņus, rakstāmgaldu, gultu, plauktus, skapi, un iespējams - kādu dīvāniņu un mūzikas instrumentu. Protams, jābūt arī vietai rotaļām.

Pirmkārt, jāpadomā par skaņas izolāciju, bērnistabai nevajadzētu būt blakus vecāku guļamistabai vai viesistabai, kurā izvietota mājas kinozāle. Pieaugušo dzīvei nav jābūt atkarīgai no bērnu režīma, un otrādi.

Iekārtojot bērnistabu, jāņem vērā, ka košas sienas, tematiskie zīmējumi, ar laiku zaudēs aktualitāti, jo bērni ātri aug, un ik pēc pieciem gadiem būs jāmaina bērnistabas interjers.

Bērnistabas iekārtojumam jābūt mierīgam, pat neitrālam. Padomā par gaišiem toņiem, bet atceries, ka nebūtu pareizi izvēlēties konkrēti "zēnu" vai "meiteņu" krāsas, jo nevar zināt, kad ģimenē ienāks vēl viens bērniņš, un tad lielākajam bērnam istaba ar mazo būs jādala. Aktīvs, košs interjers ir iespējams, piemēram, katram bērnam savā stūrītī. Bērnistabas grīdai jābūt viegli kopjamai - nelieli paklājiņi uz viegli mazgājama grīdas seguma ir pats labākais risinājums.

Tāds pats princips - jo dabīgāk, jo labāk, attiecas arī uz tekstilu. Izvēloties paklājus, vienmēr jāatceras, ka bērns uz grīdas rotaļājoties pavada daudz laika, nebūtu labi izvēlēties ko pavisam gaišu, bet runājot par košumu un raibumu, jāatceras, ka lielākā daļa bērna rotaļlietu jau tāpat ir košas.. Paklājs var būt vienkrāsains vai tematisks.

Aizkarus nevajadzētu likt tādus, kas garuma ziņā sasniedz grīdu, bērns rotaļājoties tos var noraut vai pat sapīties tajos, un, ja pie loga būs rakstāmgalds, pārāk īsi aizkari, kas karājas tieši uz galda, viņam varētu traucēt. Labs risinājums te varētu būt aizkari ar regulējamu garumu vai pat žalūzijas.

Mēbelēm jābūt ne tikai estētiskām, bet arī komfortablām. Bērnistaba ir bērnistaba līdz bērna pārejas vecumam, 12-14 gadi ir robeža, kuras ietvaros bērnistaba pārvērtīsies par jaunieša telpu, kas mācās kļūt par pieaugušo. Tad prasības pret telpu būs pilnīgi citādākas un individuālas. Līdz tam vecumam visiem priekšmetiem, mēbelēm un konstrukcijām jābūt uzticamiem, bērni daudz lēkā, ir kustīgi, skrien, šo to apgāž. Mēbelēm jābūt izturīgām, un ideāli, ja tās ir darinātas no dabīgiem materiāliem.

Stilistiski mēbelēm būtu jāsaskan ar visas mājas interjeru, tāpēc labi, ja mājās ir vienots stils ievērots tieši iekārtojuma ziņā. Labi, ja bērna gulta jau ap divu gadu vecumu pārvēršas gultā, kurā viņš varēs gulēt vēl ilgi. Izmēra ziņā tā varētu būt 200x120cm. Galu galā, pirms miega bērnam bieži blakus ir kāds no vecākiem, kurš lasa pasaciņu, vai kāda lielāka izmēra mīļotā rotaļlieta. Gultai jābūt ērtai, lai tajā pietiktu vietas gan bērnam, gan mammai vai tētim, kas var apgulties blakus, nevis sakumpušu muguru sēdēt. Blakus gultai būtu labi iekārtot skapītim. Piemēram, reizēs, kad bērniņš apslimis, tas var noderēt. Tur var likt gan tēju, gan kādu jauku rotaļlietu, gan nakts apgaismojumu.

Bērnistabā būtu jābūt arī nelielam dīvāniņam vai krēslam, kurā apsēsties varētu, piemēram, bērna pediatrs savā kārtējā vizītē, auklīte vai vecmāmiņa, kas bērnu pieskata. Ja liekat bērnistabā televizoru, tam jābūt tādā augstumā, lai bērns pats to nevarētu aizsniegt, kā arī - jābūt skaidri izrunātiem TV lietošanas noteikumiem.

Rotaļlietu uzglabāšanai jābūt sistematizētai - grāmatas jāglabā plauktos, bērna darba galdam jābūt tīram, kārtīgam. Rotaļlietām - kastēs. Bērniņš jāpieradina pie darba vietas organizācijas, pie kārtības.