Bērna pirmais papildēdiens

Tavs mazulis ir jau paaudzies un ir gatavs paplašināt savu pasauli, atklājot jaunas garšas. Jā, laiks pirmajam papildēdienam!

Vairākums speciālistu norāda, ka mazulis, kurš iepriekš ēdis māmiņas pienu, pirmajam piebarojums ir gatavs, sasniedzot 6 mēnešu vecumu. Savukārt bērnus, kuri baroti ar piena maisījumu, ar piebarojumu var iepazīstināt ātrāk – pēc 4 mēnešu vecuma. Iemesls tam, ka mazuļus, kuri baroti ar piena maisījumu, piebarot sāk agrāk, meklējams tajā, ka šo bērniņu  zarnu trakts jau ir nobriedušāks un gatavāks jaunu pārtikas produktu pārstrādei.

Ar māmiņas pienu barotajiem mazuļiem specialisti rekomendē papildēdienu bērnam sākt piedāvāt no aptuveni pus gada vecuma, jo bērniņa zarnu trakts šajā vecumā lielākoties ir jau nobriedis piebarojumam, ir izzudis mēlītes izstumšanas reflekss, kad mazulis no mutes izstumj mēlīti, tiklīdz uz tās nonācis biezāks ēdiens, kā arī bērniņš sāk pamazām vertikalizēties. 

Par to, ka bērniņš ir gatavs pirmajam piebarojumam, liecina viņa interese par ēdienu. Ja mazulis seko līdzi katram tavam kumosam, cenšas pats tvert karotīti, atver mutīti, ieraugot ēdienu, iespējams, ir laiks pirmajam piebarojumam. Pastāv arī uzskats, ka mazulis ir gatavs pirmajam piebarojumam tad, kad iznācis pirmais zobiņš, taču ņem vērā, ka katrs mazulis ir individuāls un tikpat atšķirīgs ir arī zobiņu nākšanas laiks. Šī iemesla dēļ nevar teikt, ka mazulis ir gatavs pirmajam piebarojumam līdz ar pirmo zobiņu izšķilšanos, jo pat tad, ja bērnam vēl 6 vai 7 mēnešu vecumā nav pirmā zobiņa, viņš ir gatavs pamēģināt papildēdienu.

Svarīgi atcerēties, ka tad, ja bērns no papildēdiena atsakās, vecāku uzdevums ir nogaidīt nevis uzspiest bērnam ēdienu pagaršot. 

Kā uzsākt piebarošanu?

Piebarojuma uzsākšana būs jauna pasaule ne tikai mazulim, kuram jāiemācās ēst jauno ēdienu, bet arī viņa gremošanas sistēmai, kurai būs jāapgūst prasme to pārstrādāt, tāpēc, sākot dot mazulītim piebarojumu, vēro viņa reakciju:

Ne tikai mazulim būs jāiemācās ēst jauno ēdienu, bet arī viņa  gremošanas sistēmai būs jāiemācās tikt ar to galā un pielāgoties, tāpēc, uzsākot piebarošanu, vēro mazuļa reakciju:

• ja viņš no papildēdiena atsakās, tad neko neuzspied. Piedāvā papildēdienu atkal nākamajā dienā, bet, ja rit jau piektā diena, taču mazulis aizvien neizrāda interesi par ēdienu, ieteikums pāris nedēļas nogaidīt.
• Ja mazulim parādās alerģiskas izpausmes, uzmanīgi seko tās attīstībai un nepieciešamības gadījumā konsultējies ar speciālistu.
• Līdz ar piebarojumu var mainīties vēdera izeja, taču svarīgi, lai tā būtu regulāra.

Katru jauno produktu bērnam piedāvā nelielā daudzumā (5-10g apjomā), uzmanīgi pēc tam vērojot mazuļa organisma reakciju uz jauno garšu. Ieviešot piebarojumu, vislabāk jauno ēdienu bērnam piedāvāt dienas pirmajā pusē, piemēram, pusdienās, lai atlikušajā dienas daļā varētu novērot mazuļa organisma reakciju uz jauno produktu.

Ja bērnam nav alerģijas uz konkrēto produktu, turpmāko dienu laikā tā daudzumu var palielināt, 1-2 nedēļu laikā sasniedzot vienas veselas ēdienreizes devu, savukārt aptuveni 3-4 nedēļas pēc piebarojuma ieviešanas ar to var dienā aizstāt jau divas ēdienreizes.

Sešu mēnešus veca mazuļa pilnvērtīga ēdienreize ir 3-4 tējkarotes biezeņa, kuru pēc biezenīša apēšanas papildina māmiņas piens.

Atceries, ka piebarojuma ieviešana nav iemesls, lai atteiktos no krūts barošanas! Jo ilgāk zīdīsi mazuli, jo mazāks būs risks bērniņam saslimt ar zarnu vīrusu slimībām, turklāt, mammas piens palīdz mazuļa gremošanas sistēmai darboties efektīvāk!

Izvēloties dārzeņus piebarojumam, ieteicams vadīties pēc luksofora principa. Tas nozīmē – jo neitrālākas krāsas dārzenis, jo ieteicamāks tas ir pirmajam piebarojumam, savukārt intensīvāku krāsu dārzeņi jāatliek uz vēlāku laiku.

Pirmā garša, kuru mazulis iepazinis ar māmiņas pienu, ir saldā garša, tāpēc mazulis vienmēr ar lielu sajūsmu uztver jebkuru produktu, kas ir salds, taču sākotnēji, uzsākot piebarojumu, mazulim domātajam ēdienam nevajag pievienot ne sāli, ne cukuru, jo bērnam ir jāiemācās iepazīt īstās produktu garšas. Tikai pēc laika ēdienam var pievienot nedaudz sviesta vai eļļas, lai produkts būtu enerģētiski bagātāks.

Papildēdiena tabula

Produktu grupa	6-8 mēneši	8-10 mēneši	10-12 mēneši
Graudaugi	Rīsi, mieži, auzas, griķi	Prosa, rudzi, kvieši	Visi pārējie graudaugi
Augļi	Banāni, āboli, avokado, bumbieri, persiki, nektarīni	Mellenes, zemenes, ķirši	Citrusaugļi
Dārzeņi	Kabači, ziedkāposti, saldie kartupeļi, kartupeļi, brokoļi, burkāni	Baklažāni, bietes, pupas, zirņi, kāposti	Gurķi, tomāti, kukurūza, paprika
Proteīni	Truša, tītara gaļa	Zivs, vistas gaļa, jēra gaļa, olas dzeltenums	Cūkgaļa, liellopa gaļa, vesela ola
Piena produkti		Jogurts, kefīrs, rūgušpiens	Biezpiens, siers

 

Kad mazulis iepazinis dārzeņus, uzturā kā nākamo var iekļaut augļus, tad graudaugu putru, kuru bērniņam piedāvā brokastīs. Gluži tāpat kā ar dārzeņu biezeņiem, arī ar putrām ieteicams nesteigties, iesākumā tās piedāvājot pa vienai karotītei dienā, lai varētu novērot bērna organisma reakciju. Speciālisti iesaka kā pirmās bērnam piedāvāt putras, kas nesatur glutēnu, piemēram, rīsu putru, pēc tam ar laiku piedāvājot arī auzu putru.

Kad bērniņš iepazinis dārzeņus, augļus  un graudaugus, maltītē var iekļaut arī gaļu, pievienojot to pie jau pazīstamas garšas biezenīša. Kā pirmās ieteicams piedāvāt diētiskākās gaļas – tītara un truša gaļu –, savukārt no 9 mēnešu vecuma bērna uzturā ieteicams iekļaut arī zivis. Kā pirmās ieteicams piedāvāt baltās zivis – mencu, pikšu vai heku –, pagatavojot tās tvaicētā veidā vai biezenītī.

Svarīgi atcerēties, ka, uzsākot mazuļa piebarošanu, dārzeņus nekādā gadījumā nedrīkst aizstāt ar augļiem, jo no dārzeņiem tiek saņemta liela pievienotā vērtība, kas ļoti nepieciešama mazuļa augošajam organismam. Uzsākot bērna piebarošanu ar augļiem, piemēram, kā pirmo jauno garšu piedāvājot banānu, bērns vēlāk var atteikties nogaršot dārzeņus, jo būs pieradis pie augļu saldās garšas.

Līdz ar pirmo papildēdienu mazulim var sākt piedāvāt padzerties arī ūdeni, ko vispareizāk piedāvāt dzert no pudelītes vai krūzītes, lai tad, ja bērniņš nav izslāpis, varētu no tā atteikties, ko viņš nevarēs izdarīt tad, ja ūdeni viņam centīsies dot ar karotīti.

Bērna vadīta ēšana

Sākotnēji mazuļi papildēdienu uzņem ar biezenīšiem un putrām, bet tiklīdz mazulis jau spēj pats stabili sēdēt krēsliņā, vari apsvērt domu arī par bērna vadītu ēšanu.

Tas nozīmē, ka bērnam ēdiens tiek piedāvāts nevis sablenderēta biezenīša veidā, bet gan gabaliņos – sagriezti, tvaicēti dārzeņi, lai bērns pats varētu izvēlēties, ko viņš ēdīs. Šāda pieeja nozīmē, ka bērns pats vada savu ēšanas procesu.

Ir gan kāda nianse, kas noteikti jāņem vērā, ja vēlas īstenot bērna vadītu ēšanu, - bērnam jāprot pašam sēdēt. Tas nozīmē, ka šādu pieeju var sākt īstenot no mazuļa 8-9 mēnešu vecuma, kad mazuļi apguvuši prasmi sēdēt paši, lai mazinātu aizrīšanās risku.

Bērna vadītas ēšanas pamatprincips ir piedāvāt bērnam izvārītus vai arī tvaicētus dārzeņus, gaļas, zivs gabaliņus. Bērnam uz galda bļodā noliek trīs dažādu dārzeņu gabaliņus un bērns var pats izvēlēties, kurus no tiem un cik daudz viņš ēdīs. 

Jānorāda, ka bērna vadīta ēšana nebūt nenozīmē, ka bērns nedrīkst ēst arī biezeņus vai putras, jo abas metodes var arī savstarpēji kombinēt.

Mācoties ēst patstāvīgi, bērns apgūst daudzas savai attīstībai svarīgas iemaņas, jo runa nav tikai par ēdiena uzņemšanu, lai apmierinātu izsalkumu un uzņemtu enerģiju. Tādējādi mazulis iemācās pats sevi aprūpēt, pats īstenot savas vēlmes un vajadzības. Īstenojot bērna vadītu ēšanu, bērnam labāk attīstās arī mērenības un sāta sajūta, jo viņš pats izzina un saprot, cik daudz ēdiena viņam nepieciešams, lai remdētu izsalkumu. Piedevām, bērns tā arī apgūst tveršanas kustības, tās nostiprina un arī attīsta.

Līdz gada vecumam jāsāk apgūt patstāvīga ēšana

Īstenojot bērna vadītu ēšanu, mazulis vieglāk apgūst prasmi ēst patstāvīgi, taču, ja bērniņš tiek barots ar biezenīšiem, jāatceras, ka līdz viena gada vecumam bērnam noteikti būtu jāsāk apgūt arī patstāvīga ēšana. Tāpēc, ja tiek pamanīts, ka bērnam ir radusies interese par ēdienu, vajag ļaut viņam darboties un atļaut ņemt rokās karoti un ēst pašam, savukārt vecākiem jārāda piemērs. 

Laikā, kad bērns mācās ēst patstāvīgi, vecākiem jābūt pacietīgiem, kas nozīmē, ka bērnu nekādā gadījumā nedrīkst bārt par nosmērētu apģērbu vai mēbelēm. 

Maltītei, kurā mazulis ēd pats, pamazām apgūstot katru jauno kustību un izpētot katru kumosu, ir nepieciešams vairāk laika nekā tad, ja bērniņu baro vecāki. Šī iemesla dēļ ir svarīgi ieplānot laiku, lai maltītes varētu ritēt nesteidzīgi un bez lieka satraukuma, stresa.

Nedrīkst dot tikai šķidras konsistences ēdienu!

Ja piebarojumam esat izvēlējušies biezeņus, tad svarīgi atcerēties, ka ar laiku jānotiek pārejai uz biezāku ēdienu, kurā ir arī ēdiena gabaliņi, lai veicinātu košļāšanas kustības. Tam jānotiek aptuveni 9-10 mēnešu vecumā. Ja bērnam netiks piedāvāts ēdiens ar gabaliņiem, vēlākā vecumā bērns būs pieradis tikai rīt, tāpēc, sākot dot viņam nesasmalcinātu ēdienu, mazulis var nesaprast, ko no viņa sagaida. Tas, savukārt, var radīt nepatīkamu pieredzi, kas var atspoguļoties bērna turpmākajā attieksmē pret ēdienu.

Vecāku biežāk pieļautās kļūdas

Labu gribot, nereti vecāki pieļauj kļūdas, kas var ietekmēt bērna nākotnes ēšanas paradumus. Tāpēc iepazīsties ar biežāk pieļautajām kļūdām, lai no tām izbēgtu un nepielaistu arī pati.

Neuzspied izēst tukšu šķīvi!

Iespējams, no savas bērnības atceries vecāku un vecvecāku draudus, ka tad, ja nebūs izēsts tukšs šķīvis, nākamajā dienā nebūs saulītes, neizaugsi liela vai, vislielākais drauds, sēdēsi pie galda tik ilgi, kamēr šķīvis būs izēsts. Nekādā gadījumā nepieļauj šo kļūdu arī ar saviem bērniem, jo šāda “vardarbība” atstās sekas uz bērna turpmākajām attiecībām ar ēdienu. Ja bērns nevēlas ēst, tas nozīmē, ka šajā konkrētajā brīdī viņš ēst vienkārši nevēlas. Tāpēc nekādā gadījumā nepiespied bērnu izēst tukšu šķīvi! 

Necenties pierunāt!

Ja vieni vecāki izvēlas stratēģiju bērnu biedēt un piedraudēt, kas notiks tad, ja viņš neizēdīs tukšu šķīvi, citi izvēlas otru galējību – cenšas bērnu pierunāt, pārliecināt, nepārtraukti piedāvāt ēdienu atkārtoti. 

Neapbalvo!

Ēdiens nav veids, kā bērnu apbalvot vai panākt paklausību, jo ēdiens ir organisma nepieciešamība, lai tas spētu dzīvot. Tāpēc našķi nevar būt atalgojums, nemaz nerunājot par to, ka kārumu varēs iegūt tad, ja būs izēsts tukšs pusdienu šķīvis. Protams, gardumi dažkārt ir pieļaujami, taču nekādā gadījumā ne kā apbalvojums, jo šāda pieeja tikai veicinās vielmaiņas traucējumus.

Nesteidzini ēst ātrāk!

Mēs, pieaugušie, esam paraduši ēdienu apēst ātri, ātri, dažkārt pat neatejot no darba datora, jo jāpagūst daudz, bet laika ir maz. Nekādā gadījumā nedrīkst bērnu steidzināt ēst ātrāk, jo bērnam (arī pieaugušajiem, starp citu), ēdiens ir jāēd mierīgi sakošļājot un izbaudot garšu. Ja jums ir jāsteidzas, labāk šķīvi neizēst tukšu, nekā aprīt porciju steigā.

Nekādu uzmanības novērsēju!

Laikā, kad sēžam pie galda un ēdam, televizoram ir jābūt izslēgtam, telefoniem noliktiem nost, arī rotaļlietām. Nekādā gadījumā nav pieļaujams, ka vecāki bērniem ieslēdz multenes, lai tikai ēšana būtu mierīga.

Maltītei jāietur vienmēr vienā vietā

Nereti gadās situācijas, kad tiek mainītas telpas un vietas, kurās tiek ieturētas maltītes, taču atceries, ka ir ļoti svarīgi, lai gan bērni, gan vecāki maltītēm tiktos vienā un tajā pašā vietā – pie ēdamgalda. Ir būtiski, lai bērnam jau no mazām dienām tiktu veidots pareizs priekšstats par ēšanas kultūru, kas nozīmē, ka nav pieņemami, ka vienreiz maltīte tiek ieturēta virtuvē, sēžot pie galda, citu reizi, sēžot viesistabas dīvānā vai arī guļamistabā, palienot zem segas. 

Lai arī tavs bērniņš vēl ir mazs, viņa ēšanas paradumi veidojas jau tagad, tāpēc rādiet piemēru – ieturiet maltītes visi kopā, mobilās ierīces atstājot vēlākam laikam!

Tavs bērniņš ir atklājis jaunu garšu pasauli un ar katru dienu to turpinās aizvien paplašināt. Esi klāt savam bērniņam šajā aizraujošajā garšu ceļojumā, atbalstot viņu un rādot piemēru, jo tieši bērna pirmajos dzīves gados veidojas viņa ēšanas paradumi, kurus viņš ņems līdzi savā turpmākajā dzīvē!