Baltais troksnis
Kā jau iepriekš esmu rakstījusi manam Gustavam bija problēmas ar miegu, kuras veiksmīgi tika pievarētas ar grāmatas "Vislaimīgākā mazuļa ceļvedis lieliskam miegam". Par šo var izlasīt manā rakstā šeit ---> http://www.maminuklubs.lv/bebitis/burvju-gramata-129391/
Tomēr Gustavam vairs nepatīk tapt ietītam. Viņš ļoti ilgi protestē un vispār neiemieg. Ja arī iemieg, tad pamostas un mēģina izvilkt rokas ārā, kas viņam nesanāk un tad viņš bļauj.
Nolēmām pamēģināt balto troksni, ko iepriekš bijām atklājuši ar fēna palīdzību. Vienu vakaru Gustavs bija ļoti kreņķīgs. Ar viņu ņēmās tētis, kamēr es biju dušā. Pēc dušas žāvēju matus ar fēnu. Kamēr žāvēju matus Gustavs gandrīz iemiga par spīti tam, ka tikko vēl niķojās un raudāja. Sapratām, ka mazajam patīk troknis, kas ir skaidrs, jo tomēr 9 mēneši pavadīti ārkārtīgi trokšņainā vietā.
Tātad, pirms pāris dienām izdomājām, ka ja jau atkal sākušām gulēšanas problēmas, izmēģināsim balto troksni. Nolādēju no neta jūras skaņu, ierakstīju telefonā, telefonu pieliku pie mazajām tumbiņām un uzliku skaņu. Nepagāja ne 15 minūtes, kad Gustavs jau bija devies saldajā nakts miedziņā uz rekordlielu laiku - 5 stundām!! Tad paēda un uzreiz turpināja gulēt vēl 4 stundas. Jūra dara brīnumus.
Tagad mūsu nakts aptuveni izskatās tā - ap 22-22.30 ejam visi gulēt, ap 3-4 Gustavs paēd un guļ tālāk, ap 7-8 ceļās ēst tad līdz kādiem 10 vēl paguļ un diena var sākties.
Beidzot abi ar vīru esam izgulējušies. Acis abiem smukas bez maisiņiem. Esam laimīgi vecāki un varam izbaudīt savu jauno lomu. :)
Nē, viņš nekad nav gulējis vietās, kur ir trokšņi, arī ne kā jaundzimušais. Kā jau teicu - tāds temperaments (nervu sistēma).
Arī grāmatā bija rakstīts, ka balto troksni gulētiešanai var likt kaut vai visu mūžu, jo tas arī pieaugušajam nodrošina veselīgu miegu. Un kaitīgs ausīm nebūt nav. Tomēr personīgi man ir grūtāk iemigt pie tā trokšņa, ko liekam mazajam, bet kad iemiegu guļu labi. Savukārt vīrs saka, ka ir jau riktīgi pieradis un viņam ļoti patīk. Tas laikam atkal - kā kuram.
gribēju jau sen uzrakstīt savu pārdomu rakstu par baltajiem trokšņiem un to labvēlīgo iespaidu uz mūsu miegu un mieru. Esmu pārpētījusies visus iespējamos rakstus un informāciju meklējot arī vai tas netraucē austiņām un tā, bet neko sliktu neesmu atradusi. Vārdu sakot- patiesībā es šos baltos trokšus sauktu par balto mīlestību, jo vienīgais iemesls kāpēc bērni pie šīs skaņas arī fēniem un braucošām mašīnām aizmieg vai nomierinās, ir tas, ka tā atgādina skaņu mātes puncī. asinis, sirdspuksti un citi fona trokšni, kas viņiem tik tuvi un nomierinoši bija visus 9 mēnešus. Tāpēc galvenais, atrast īsto "troksni,"kas visvairak atbilst katras mammas iekšējām skaņām. p.s. arī šobrid mans 9 mēnešus vecais mazais ļoti gribot aizmigt ļoti sāk raudāt no emociju pārpilnības, taču dažas sekundes un baltais mīlestības mūziciņš viņu ir nomierinājis.
Nedomāju, ka tikai bērna temperaments, bet arī tas, ka mēs jau no paša sākuma neradījām klusumu, kad mazā bija pavisam maziņa, jo man teica tā - ja būs baigais klusums, kad bērns guļ, tad vēlāk vispār nevarēs ne pakustēties, jo pie katra sīkuma celsies. Un mēs mazo jau no paša sākuma pieradinājām pie trokšņiem - nekad nečukstējām, mūzika vai TV ieslēgts un tagad viņa blakus skaņas vnk ignorē.
cik tev vecs puika? Laikam pieradis jau pie tā, ka apkārt klusums..
mums grīda nečīkst, bet nu puika vienmēr pamostas, ja istabā gulējis viens, bet tur kāds ieiet, nerunājot par nespēju aizmigt, ja apkārt ir da jebkāds troksnis.
Jā, it sevišķi mūsu istabā, jo mums grīda vietām baigi čīkst, uz mazais uzreiz pamostas kad izdzird čīkstoņu. Apsveru domu apzīmēt grīdu - laukumus, kuri nečīkst iekrāsot un staigāt tikai pa tiem, kad mazais iemidzis.
Labi, ka viņa topošajā istabā grīda nečīkst.
Mmm, manam puikiņam arī fēns un putekļusūcejs patīk. Reiz mēģināru radio uzgriezt frekvenci, kur nav stacijas, bet tas troksnis nerullēja galīgi. Par jūras skaņām nebiju iedomājusies, jāizmēģina!
Atkarīgs no bērna temperamenta, jo daži zīdaiņi nevar pagulēt pat, ja kāds istabā blakus staigā.
Uh, labi, ka fēnu vairs neizmantojam.
par to fēnu - bija tād apārraide iekš youtube "Dīvainākās atkarības" - tad nu tur viena pieaugusi sieviete negāja gulēt, ja vien neskanēja fēns
uzmaanīgi, atkarību izraisošs
p.s. manējā no fēna skaņas raud
bet mēs slēdzam karuseli, kurā ir klasiskā mūzika un džungļu skaņas
Pirms tam mēģināju likt klasisko mūziku, bet nestrādāja tik labi, kā jūra.
Baigi interesanti, ka baidās no putekļsūcēja un fēna. Pirmo reizi dzirdu, ka kādam mazulim nepatiktu.
Tad jau tev meitiņai ļoti dziļš miedziņš. 
Bet mans dēliņš pamodās pat tad, kad man krēsls nokrita citā istabā.
Es vispār esmu apbrīnojusi to, ka bērni var gulēt pie trokšņiem. Cik reizes nav bijis, ka manējā guļ, bet mājā ir tādi trokšņi, ka es zinu, ka pie tādiem trokšņiem nekad nevarētu pagulēt. Piemēram, mums atveda jaunu dīvānu un vajadzēja tikt vaļā no vecā, nu lūk vīrs ar āmuru dauzīja, zāģēja un visādi citādi jauca veco dīvānu, lai tiktu no viņa vaļā pēc iespējas sīkās detaļās. Un ko mazā - visu laiku saldi čučēja, lai gan dauzīšana notika tur pat istabā kurā viņa gulēja. Tiešām tā gulēšana pie trokšniem man šķiet fenomenāla. Lai gan no citiem trokšņiem viņa atkal baidās - putekļusūcējs, fēns, urbis..
Man kādreiz ar balto troksni jeb konkrēti - okeāna skaņām bija pieredze pie hipnozes. Tāpēc bērniem, lai iemidzinātu neesmu šīs skaņas mēģinājusi
kautkā neomulīgi 
Bet tiesa, ka pie fēna un putekļu sūcēja skaņām, vismaz manējie kļūst rāmi kā jēriņš (putekļu sūcēja ieslēgšanu šad tad ieslēdzu kad puikam uznāk nenomierināma histērija).
Meitai savkārt neatņemama rituāla sastāvdaļa pie gulētiešanas ir latviešu šūpuļdziesmu izlase "Saldajam miedziņam", ļoti nomierinošā, etniskā mūzikas stilā iedziedātas šūpuļdziesmas. Uz maiņām iemieg arī pie labas chillout mūzikas