Autobusa vadītāja padomi sabiedriskā transporta lietošanai cilvēkiem ar bērnu ratiņiem

Izlasīju Delfos rakstu un nolēmu, ka tas varētu būt noderīgs.

"Saistībā ar "ratiņu" sezonas atsākšanos, es gribētu dalīties pāris padomos un parādīt, kā jūsu apkalpošana izskatās no otras puses," cerībā uz izpratni raksta "Rīgas Satiksme" sabiedriskā autobusa vadītājs.

Pirmkārt, ir jāsaprot, ka vadītājs vienmēr balansē starp ātrumu jeb iekļaušanos grafikā un drošību jeb pārvadājamo komfortu. Tāpēc ieklausīties padomos un neaizmirst ziņot par savu izkāpšanu ir ļoti svarīgi (to var darīt gan personīgi, gan izmantojot pogu). Vadītājs būs informēts un centīsies transportlīdzekli novietot tā, lai būtu ērti izkāpt ar ratiņiem, nebūtu peļķes, kupenas, bedres, koka vai kāda cita traucējoša priekšmeta.

Lai arī vadītājs plāno grafiku, plāno pusdienu pārtraukumu un maiņu, ja jūs būsit tas viens cilvēks no 100 (tieši tāda ir statistika), tad droši varēsit būt pārliecināta, ka izkāpt ar ratiņiem būs vienkāršāk. Tomēr sāksim ar visu no sākuma.

Nē, patiešām, labāk nopērciet e-talonu. It īpaši, ja pārvietojaties vienatnē ar bērnu. Atstāt ratiņus un spiesties līdz vadītājam, lai nopirktu biļeti brauciena laikā, nav īpaši prātīgi.

Ja stāvat pārblīvētā pietura pilsētas centrā, tad, transportam tuvojoties, paceliet roku, tāda veidā ziņojot vadītājam, ka gribat izmantot tieši šo autobusu vai trolejbusu. Šoferis centīsies apstāties tieši tāda veidā, lai jums būtu ērti iekāpt ar ratiņiem.

Ja vietu jau ir aizņēmuši citi bērnu ratiņi, tad labāk pagaidāt citu transportu. Neizmantojiet vietu pie trešajām durvīm, kur ir autobusa savienojuma vieta. Pirmkārt, ne visas pieturvietas ir paredzētas 18 metrus gariem transporta līdzekļiem, tātad – var nebūt platformas. Otrkārt, vadītājs varētu neredzēt jūsu izkāpšanu.

Ja jūs neceļojat vienatnē, tad palūdziet savam kompanjonam informēt vadītāju par izkāpšanas vietu. Tas jādara pieturvietu plānojuma dēļ. Dažas transporta pieturas ir salīdzinoši sarežģītas, kā arī daudzas nemaz nav aprīkotas ar platformu. Zinot, ka gribēsit izkāpt, vadītājs centīsies novietot transportu tā, lai jums ar bērnu ratiņiem to būtu ērti izdarīt. Ja esat viens, tad izmantojiet izkāpšanas pogu – tā domāta gan pasažieriem ar bērnu ratiņiem, gan pasažieriem invalīdu krēslos. Vadītājam tajā brīdī panelī parādās informācija, ka izkāpšana būs ar ratiņiem, un viņš var plānot autobusa apstādināšanu.

Laicīgi sagatavojieties izkāpšanai. Labāk to darīt vienai no pirmajiem, pirms pie izejas ir savācies cilvēku pūlis.

No autobusa izkāpiet tikai ar mugurpusi, iesākuma jūs paši, bet pēc tam izceliet ratiņus. Ja varētu es to atkārtotu 20 vai pat 30 reizes. Neticami, bet fakts, ka trīs no četriem vecākiem no autobusa kāp ārā ar ratiņiem pa priekšu.

Kas noteik, ja ratiņus stumj pa priekšu? Iesākumā ar priekšējiem riteņiem vecāks cenšas uztaustīt asfaltu. 90% gadījumu platforma ir vai nu pārāk tālu no autobusa (pēc noteikumiem no autobusa līdz platformai jābūt 30 centimetru atstarpei), vai arī pārāk zemu, salīdzinot ar autobusu.

Kas notiek? Stumjot ratiņus tālāk un tālāk, kādā brīdī pazūd smaguma centrs, sievietes muskuļi nav gana spēcīgi un ratiņi krīt. Tas izskatās drausmīgi, pilnīgi sirds uz brīdi apstājas. Tā tas notiek 50% gadījumu, 45% - izkāpšana izdodas veiksmīgi. Vai jūs zināt, kas notiek atlikušajos 5%?

Tie ir tie gadījumi, kad autobuss ir gan pārāk tālu, gan platforma ir pārāk zemu (iespējams, tādas vispār nav), un ratiņi nevis vienkārši gāžas, bet iegāžas starpā. Kādas tajā brīdī ir sajūtas ir bērnam un mātei mēs varam tikai iedomāties.

Kas notiek ar vecākiem, kas izkāpj ar aizmuguri? Nekas. Pāris gados, šādi izkāpjot, neesmu novērojis nevienu šausmu gadījumu.

Avots: www.delfi.lv