17.04 13:30-15:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Ir jāsaprot, ka skaitlis 32% ir ārkārtīgi liels, ja skatāmies uz to vecāku skaitu, kas "Centrs Dardedze" veiktajā pētījumā ir atklājuši, ka bērnu audzināšanā izmanto miesas sodus. Kāpēc tas nav pieļaujams? Pat nedaudz un reti?
Sodi un fiziskā vardarbība ir cieši saistīta ar bērna izziņas attīstību un tālākiem sasniegumiem mācības, ko savā pēdējā pētījumā apraksta Pensilvānijas Štata universitātes pētnieki, norādot uz tiešu ietekmi bērna attīstībā nākotnē.
- Apzināta fiziska vardarbība, kas atstāj būtiskus ievainojumus vai redzamas sekas uz bērna ķermeņa - ietekmē bērna kognitīvo attīstību – tiek traucēta lietu uztvere, domāšana, spēja pieņemt lēmumus;
- Vardarbība ar mērķi panākt tūlītēju atbildes reakciju, radot īslaicīgas sāpes, pazemojot, apvainojot - ikdienā, iespējams, šķiet nekaitīga, tomēr, nākotnē bērns, kurš saskāries ar šāda veida audzināšanu, nespēs iejusties jaunā vidē, nespēs uzrādīt labus sasniegumus mācības, veidos pats vai iekļausies izolētās un slēgtās grupās, būs noslēgts;
Bērna vecuma attīstības īpatnību izzināšana var palīdzēt saprast gan bērna vajadzības, gan izprast viņa sajūtas, tāpēc, svarīgi zināt kādas tās ir:
Līdz 2 gadu vecumam bērns iepazīst apkārtējo pasauli.
Berns mācās uzticēties. Iepazīst neuzticību. Šajā laika posmā ārkārtīgi svarīga ir mammas klātbūtne un telpa, kurā mazulis atrodas. Bērnam ir jārada iespēja kustēties neierobežojot, bet atbalstot. Pamatprasmes, attieksme, savstarpējā saskarsme – tas no bērniņa prasa daudz laika. Neprasi, lai 6 mēnešu vecumā viņš jau stabili sēž un nedusmojies uz mazuli, ja zemē tiek nomesta kārtējā ēdiena porcija. Mīli. Beznosacījuma un daudz.
Vairāk lasi šeit ------>
2. – 4. gadu vecumā bērnam veidojas pašapziņa. Bērns iemācās sevi atdalīt no apkārtējās vides, saprot un apzinās ierobežojumus un prasības, mācās parūpēties par sevi.
Šis ir tas mirklis, kad mammai ir jāpaiet malā un jāļauj bērnam patstāvīgi tikt gala ar uzdevumiem, kas viņam ir pa spēkam. Nedrīkst kritizēt, nav vajadzības steidzināt, jo tikai tādā veidā bērns iemācās pārvaldīt savas kustības, sevi un apkārtni.
Ja šajā attīstības posmā bērns sastopas ar kritizēšanu, darbu veikšanu viņa vietā – viņš kļūst nedrošs, pārdzīvo nosodījumu, iegūst šaubas par vecāku taisnīgumu un paša varēšanu. Bērns kļūst atkarīgs un tas nākotnē atsaucas uz viņa brīvo gribu un spēju sevi pašdisciplinēt, kā arī samazina spēju izprast robežas starp ietiepību un atbildības izjūtu par savu rīcību.
Šajā laika posmā ir svarīgi ļaut bērnam iesaistīties un ļaut kļūt patstāvīgam.
4. – 7. gadu vecumā bērns par piemēru ņem vecāku paradumus, tie kļūst viņam par paraugu, atdarinot, iekļaujot redzētu savas rotaļās un saskarsmē ar vienaudžiem un apkārtējiem.
Šajā vecumā tēvs un māte bērna acīs ir paši labākie cilvēki pasaulē. Zēni sāk apzināties savu piederību vīriešu dzimtai, tādēļ visiem spēkiem cenšas līdzināties tēviem gan uzvedībā, gan interesēs un ārējā izskatā. Līdzīgi rīkojas meitenes attiecībās ar mātēm. Apmeklējot bērnudārzu un pulciņus, bērns caur lomu spēlēm sāk izspēlēt visu to, ko līdz šim brīdim ir piedzīvojis, redzējis un iemācījies. Izpausmes var būt ne vienmēr pozitīvas. Vecākiem ir jābūt ļoti saprotošiem, savādāk – bērnos rodas iekšējais konflikts, kas rezultējas ar klaju naidīgumu, kuru arī, iespējams, arī ir ieraudzījuši tieši savu vecāku rīcībā. Caur atdarināšanu gan izskatā un uzvedībā, gan apģērbā, lietojot vecāku izteicienus sarunājoties, bērni cenšas apliecināt savu mīlestību.
Ticamākais, ka bērns šajā vecumā jau apzinās, kas ir sods, tādu iespējams jau ir arī izjutis, tomēr vēl vairāk kā sodīšana, bērnu spēj motivēt – uzslavas. Šāda motivācija bieži ir daudz spēcīgāka par bērna iekšējo “man gribas..”
Vairāk lasi šeit----->