Atvadoties no 2017.

Esmu laimīga 2018.gadā, tas nesīs jaunus piedzīvojumus, uzvaras un prieku, tas neatkārtos 2017. gadā pieļautās kļūdas un neatņems neko no tā, ko 2017. ir iemācījis.

Esmu rakstījusi MK blogus, baudījusi neskaitāmas jaunas vietas Vasaras gidu konkursa iespaidā, atpūtusies sanatorijā, pateicoties MK, tikusi pie grāmatām, kuras meitiņi ir ļoti mīļas un pieprasītas, izmēģinājusi un uzzinājusi par ļoti daudziem produktiem, tāpēc šī noteikti ir tā pieredze, ko šogad, jau 2018., vēlu izbaudīt daudzām citām māmiņām, noteikti uzdrīkstieties, esiet aktīvas un kāpiet vien iekšā MK piedzīvojumu virpulī.

Es atvados. Noteikti nenoturēšos, pamanot kādu jauku konkursu, kurā piedalīties, taču tas arī viss, meitiņa aug un mums jāskrien, jāredz, jāspēlējas, to visu tālu prom no datora un no citu acīm (atzīšos, ka visu manu rakstītvēlmi MK krietni pabojāja manu paziņu un draugu reakcija sociālajos tīklos, kas labprāt dalījās ar maniem ierakstiem, "ietagojot mani" un sūtot vēstules, kurās prašņāja par lietām, ko pieklājīgi cilvēki tomēr atstāj neskartas). Es gribēju rakstīt, taču ne tā...ne tāpēc, lai kāds censtos rakņāties manā ikdienā. 

Es noteikti ķeršos klāt blogam plašajos interneta tīmekļos, taču šoreiz abas ar meitiņu būsim anonīmas, lai var rakstīt to, kas abām uz sirds, šķīvjiem, grāmatu plauktā vai galvā.

2017.gads bija tāds, ko nevēlēšos atcerēties, dzirdēju daudz slikta, daudz raudāju, maz ticēju un pārāk daudz vīlos. Norobežojos no tiem, kas sāpina mani un no tiem, kas pārāk stipri jūt līdz, no tiem, ko sāpināju pati,un no tiem, kas līdzās ir bijuši ķeksīša vai nosaukuma dēļ. Beidzot saliku punktus uz i un pat j attiecībās ar tēvu un sapratu, ko gribu/negribu savā dzīvē.

Iepazinos ar fantastiskām, iedvesmojošām, pašaizliedzīgām cīnītājām, māmiņām, kuras savu bērnu dēļ spēj visu. Īpašs paldies Ievas mammai, kura mani nebeidz iedvesmot MK! 

Šogad es redzēju, dzirdēju, uzzināju to, ko lielākā daļa sabiedrības izliekas neredzam, ļoti daudziem ārstiem pastāstīju par slimībām to, ko viņi nemaz nezināja, kā arī pārliecinājos par to, ka itin neviens šai pasaulē nespēj paredzēt nākotni.

Lai 2018. ir pārsteigumu, smaidu, prieka un laimes asaru pilns!