19.04 10:00-16:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Atšķirties
12. Jun 2017, 09:31
Klintasmamma
Klintasmamma
Sāp
Jau sen vēlējos uzrakstīt par bērniem, kas atšķiras, un mammām, kas šādus bērniņus sāpina, taču Klinta mani vienmēr aprāva, jo mums taču jāliek piramīdu, jābūvē lielais tornis un jāmedī kaķis, mammas čīkstēšana var pagaidīt.
Klinta cītīgi ēd rīta putru, bet es tomēr rakstu, jo atkal jau ir sakrājies par daudz. Citi bērni ar manu nedraudzējas. Ne tāpēc, ka Klinta nemācētu vai negribētu, un pat ne tāpēc, ka tie bērni būtu ļauni! Viņu mammas vienkārši pašas grib izvēlēties saviem mīļumiem draugus :(
2 pieredzes stāsti
Mati
Rotaļu laukumā Klinta jauki spēlējās ar apburošu meiteni, abām bija bumbas ar princesēm un atpūta no mammām. Stāvēju nostāk, lai mazajai netraucētu, taču jau pēc dažām minūtēm Klintas draudzenes mamma viņu rāva līdzi aiz rokas, sakot, ka nav jādraudzējas ar šo meiteni, jo viņai uz galvas neesot matu. Jā, manai meitai ir gaužām maz matu, taču nav ne ēdes, ne sēnītes, nekā tāda, kas to būtu izraisījis. Viņa izskatās pēc normāla bērna, kurš nedaudz atšķiras, jo ir ar īsiem matiņiem.
Mazais lāčuks
Klinta iemācījusies iet un tas ir milzīgs sasniegums. Viņa daudz krīt un cīnās ar līdzsvara problēmām, bet es patiesi lepojos ar viņu, taču Klintas savdabīgā lāčuka gaita regulāri tiek pamanīta un komentēta. Mammas neiesaka bērniem tuvoties bērnam, kas tā dīvaini iet, jo viņš noteikti ir slims. Nu un? Ja bērniņš ir slims, vai tas ir kas lipīgs?
Dumja, jo nerunā, jo nesaprot, jo raud, jo ir tik liela, bet neko nedara. Ak, cik daudz dažādu pārsteidzīgu spriedumu ir dzirdēts rotaļu laukumos. Ļoti ceru, ka mans bērns to visu nesadzird un neatceras, taču žēl, ka tik daudz skaistu kopā spēlēšanās brīžu ir laisti garām.
Es nezinu, vai pati nebūtu viena no mammām, kuras negrib, lai bērns rotaļājas ar nestandarta bērniem, taču es noteikti to neteiktu skaļi, jo vienmēr taču var noklusēt un kaut vai aiziet, nesakot skaļi iemeslu.
Klintai parādās aizvien vairāk atšķirīgu draugu, kuriem arī neveicas ar rotaļbiedru atrašanu, taču bērniem ir ļoti nepieciešams mācīties vienam no otra, arī no veseliem bērniņiem, tāpēc tad, ja pamani kādu bērniņu, kurš kaut nedaudz atšķiras no Tevis iedomātā ideāla, māmiņ, atceries, ka viņš ļoti labprāt draudzētos un mācītos, un viņa māmiņai lūst sirds katru reizi, kad mazais brīnums saskumst par draugu, kuru mamma aizvelk aiz rokas prom.
Tas ir šausmīgi, ka ir vecāki kas šķiro bērnus un līdz ar to arī viņu bērni mācās un dara tā pat. Kaut kad taču ir jāizaug no tiem muļķīgajiem aizspriedumiem. Kad es biju maza, nedalīju nevienu un spēlējos ar visiem. Skolas laikā arī uzskats bija tāds- nav svarīgi kāds esi, mazs, garš, resns, tievs, bagāts nabags, bet ja būsi sūdīgs cilvēks, tad tā pat nedraudzēšos. Mans puika arī nešķiro. Ir citreiz, kad redz berninu, kas ir savādāks un četrgadīgais nesaprot, kas ir pieklājīgs jautājums un kas nav, bet var taku izskaidrot. Visi bērni ir pelnījuši vienādu iespēju.
Citādos (jebkādā veidā) cilvēku sabiedrība, tieši tāpat kā dzīvnieki, izslēdz no sava bara. Diemžēl sabiedrība šobrīd ir tik ļoti tendējusies uz sevi, un smukumkults....
Lai arī esmu augusi ģimenē, kurā viens no bērniem bija mazliet citāds fiziski, arī es ne vienmēr saprotu kā izturēties pret citādiem cilvēkiem - no vienas puses gribas palīdzēt, no otras neaizvainot.
Varbūt vecākiem bail, nezin kā reaģēt, un protams ir vēl netaktiskā kategorija, kas vienmēr un visur ir rupji. Agrāk atšķirīgie cilvēki bija savā veidā izolēti, un tas ir padomu mantojums, jo mums nav kā ārzemēs, kur lielākā daļa pieņem, saprot.
Par līdzīgu tēmu. Bērni arī paši ir nežēlīgi. Es redzu kā viņi citus negrib pieņemt, savā rotaļu bariņā negrib iesaistīt. Paspēlējas tikai tad, ja ir kādas foršas mantas, bet tā jau ir izmantošana.
Cik ļoti man sāp sirds šo lasot. Arī es esmu novērojusies cilvēkos, tieši bērnos, to nevienlīdzību. It kā sākumā spēlējas, bet pēc tam nekā - vairs pat nerunā viens ar otru un nedod Dievs, aprunā. Man tik ļoti sāp sirds redzot, ka bērni kādu "nepieņem savā bariņā". Tad rodas jautājums - kādēļ? ar ko viņš atšķirās no jums? Vai tiešām nevar visi kopā spēlēties kā mēs to agrāk darījām?! Viss pagalms kopīgi spēles spēlējām. Un vecāki.. Es saprastu, ka vecāki nevēlās, lai viņu bērniņš spēlējas ar neaudzinātu bērnu, kurš neprot uzvesties un māca tikai muļķības. Es tā arī negribētu. Bet ja bērniņš prot labi uzvesties, ir ļoti draudzīgs, tad kādēļ to liegt, ja bērns pats grib draudzēties? Nu un, ka mazāk matu uz galvas vai gaita citādāk, vai tad tādēļ bērniņš ir sliktāks?! Ak, nu nesapratīšu šīs mammas un bērnus, kuri "nozākā" citus.
Ļoti sāp sirds par šo tēmu..
Es ļoti ceru, ka tas mainīsies. Es ļoti ceru, ka vecāki audzinās un iemācīs to vienlīdzību, draudzību.