Atmiņu lādīte

23. Sep 2015, 14:40

Mani vecāki diemžēl neko nav saglabājuši no manas bērnības, bet tie bija citi laiki un tas iespējams nelikās tik svarīgi, kā šobrīd mums. Iespējams arī tāpēc es ļoti vēlējos sagalbāt katru nieciņu, kas saistīts ar manu dēliņu. Kad pieteicās mazais sāku rakstīt grūtniecības dienasgrāmatu ar savām sajūtām un emocijām par to kas ar mani ap mani notiek. Kad mazais piedzima, arī tad es turpināju pierakstīt ko mēs darījām katru dienu - cikbieži ēda, cik daudz gulēja un cik pamperi tika iztērēti. Šobrīd tas var šķist dīvaini, bet tajā brīdī, man tas bija ļoti svarīgi. Šobrīd turpinu rakstīt ''Mazuļa dienasgrāmatu'', bet nu jau krietni retāk - reizi mēnesī, jo vairs neatliek laika. Esmu sarakstījusi ar grāmatiņu ''Mūsu bērns'', ko mums uzdāvināja, saņemot dēliņa dzimšanas apliecību. Adriana ''Atmiņu lādītē'' atrodas ar viņam domātās vēstulītes, pati pirmā tika uzrakstīta pirms dzemdībām, otrajā uzrakstīju viņa piedzimšanas stāstu un katra nākamā tiek rakstīta uz dzimšanas dienu.Pirmo gadu tā tiešām izskatījās pēc lādītes, bet ar laiku tai jāpieņem lielāki izmēri, jo lietiņas ko gtibās saglabāt paliek arvien vairāk!

Kas tad vēl ir Atmiņu lādītē?

Lādītē savu vietu ir atradusi dzimšanas zīmīte, pirmās pašas darinātās zeķītes, pirmais māneklītis un arī grūtniecības tests nav izmests.

Tajā var atras dēliņam domātās apsveikuma kartiņas.

Adriana pirmās drēbītes, kuras tika uzvilktas uzreiz pēc piedzimšanas un dažas no mīļākajām.

Esmu sagalabājusi ar no Anglijas sūtīto Ziemassvētku rūķa tērpu, kurš bija mazajam mugurā viņa pirmajos Ziemassvētkos.

Kā arī tiek viedots Adriana albūms ar skaistajām ikmēneša bildītēm. Man patīk iemūžināt ik mirkli. Datorā bilžu ir 10 reizes vairāk kā albūmā, bet vismīļākās un emocijām bagātākās, tiek attīstītas.

Lēnām sāk veidoties Adriana pirmā zīmējumu mape (pagaidām tajā ir tikai divi zīmējumi, jo mazajam šobrīd vairāk interesē pētnieciskais darbs, kā māksla).Pagaidām, laikam, tas arī viss!