Atkal ar vienu bērnu!

MAzajam -lielajam Hārdijam jau desmit mēneši! Džeks aug ne pa jokam,jo jau ir sasniedzis 9kg un 71cm. Arī man ir ko turēt,jo manu svaru šis aktīvais cilvēks ir pamatīgi samazinājis,jo galvenā maltīte esmu vēl ar vvien es. Jā , pārsvarā šis lielais cilvēks pārtiek no mana piena. Bet beidzot varu kaut nedaudz uzelpot,jo viņš ir sācis akceptēt papildēdienu. Diezgan vēlu salīdzinot ar iepriekšējiem bērniem,bet labāk vēlāk nekā nekad:)

Tomēr man jāatzīst,ka tik jautri man vēl nav gājis. Hārdijs ir pilnīgs BVE bērns,jo no karotītes praktiski neēd neko. Putru nedaudz varu iesmērēt un jogurtiņu.Tas arī viss. Visu grib tikai ar rokām. Pats! 

Bet kāpēc atkal ar vienu bērnu?!  Beidzot man ir tas prieks izbaudīt un atcerēties kā bija ar vienu bērnu. Lielos atstājām pirmo reiz abus laukos. Un viņiem iet jautri!

Lai arī kā sākumā domājām, Denīze ar prieku palika pie omītes un Adrianam nekas cits neatlika. :) 

Tad nu es baudu vientulību ar Hārdiju. Tomēr secinājums ir ,ka viegli jau tā pat nav! Nu atpūtusies esmu krietni vairāk kā ar trim, tomēr kārtības mājās nav . Tad nu nācās secināt,ka tieši Hārdijs ir tas,kas taisa lielāko bardaku.

Lai pagatavotu ēst, izkārtu veļu, paēstu pati, ļauju čalim spēlēties ar virtuves priekšmetiem, mantām un visu ko citu, iedodu pa cepumam vai gurķa gabalam, rezultātā vakarā māja ir kā kara laukā! Izrādās,ka lielie tomēr nav tie jaucēji! Viņi aiz sevis sakārto. Aiz mazā vācam mēs pirms gulētiešanas. 

Ar bažām gaidu septembri,kad sāksies mācības un dienas plānošana,īpaši tāpēc,ka Hārdijam ir periods,kad gribas mazāk sēdēt,bet vairāk kustēties. Lielo bērnu nogādāšana uz un no mācību iestādēm,pulciņiem būs mūsu un Hārdija pārziņā. Bet čalim tā braukšana mašīnā neiet pie sirds, un rati ilgstoši ar nav nemaz tik feini!