Atdarina, tātad - aug

Pavizināt putekļu sūcēju pa paklāju, klusītiņām ievilkt kājas mammas augstpapēžu kurpēs, meistarīgi atainot svarīgu telefona sarunu... Bērni tik rotaļīgi atdarina pieaugušos, un tai pat laikā nopietni mācās augt. Tādas rotaļas palīdz mazajiem imitatoriem pašapliecināties, atrisināt iekšējos konfliktus un apgūt pamata sociālās iemaņas.

Ikdienā daudz kam nepievēršam uzmanību, bet nu - tas ir fakts, bērni ar prieku atdarina mūsu žestus. Un atdarināšana ir viena no pirmajām bērna prasmēm, jo tā viņam nepieciešama, lai viņš spētu adaptēties jaunā vidē. Viņš imitē apkārtējos. Jau dzemdību iestādē, atbildot uz māmiņas skatienu viņš mācās veidot ar viņu attiecības. Ja šis ieradums atkārtot pieaugušā darbības jau novērojams zīdaiņa vecumā, tad vislabākais laiks, ko redzēsiet, būs ap mazuļa diviem gadiem. Tieši tajā laikā bērns spēj savus iespaidus pārvērst

Bērns 2-4 gadu vecumā spēj mammu un tēti atdarināt tikai pateicoties tam, ka viņš ir jau sapratis, ka nav viens vesels ar kādu no viņiem. Un šīs, lai arī sākotnēji, kā šķiet - vienkāršās, rotaļas, patiesībā bērniem atklāj pašiem savas personības būtību. To varētu salīdzināt ar to, kā taustoties pētām telpu pārvietojoties pa tumsu. Tā bērni atdarinot, eksperimentējot pēta arī sevi.

Rotaļas ar pieaugušo atdarināšanas elementiem ietver sevī arī citas bērna attīstības iespējas. Piemēram, gatavojot ēst paša lellēm, lāčiem, bērns apgūst uztura higiēnas principus.

Meiteņu un zēnu lomas

Apmēram vecumā ap trim gadiem parādās edipa kompleksa pazīmes: bērns apzinās savu piederību noteiktam dzimuma, un viņa ikdienā ienāk vīrišķīgas vai sievišķīgas rotaļas. Mazās lēdijas var bezgalīgi ilgi spoguļoties, bet mazie džentelmeņi var lasīt avīzi pat kājām gaisā vai, braukt ar rotaļu auto stundām ilgi. Vīriešu un sieviešu uzvedības stereotipi ne vienmēr ir precīzi: daudz kas atkarīgs no piemēriem, ko bērni ikdienā aplūko un novēro mājās. Kāds tētis varbūt ir unikāls ar to, ka mājās gatavo ēst viņš, nevis mamma. Attiecīgi tad arī viņa dēli var ar prieku darboties virtuvē pie katliem. Protams, situācijas ir dažādas. Iedomājieties māmiņu, kas rada tērpus. Viņas dēls noteikti bieži viņu redz pie šujmašīnas. Un ko viņš grib iemācīties? Šūt, protams! Dabīgi, ka mammai viņam arī ir jāpastāsta, ka modes dizaineru un šuvēju vidū ir arī vīrieši. Sociālā ziņā daudziem no mums daudz kas var nelikties normāls, ja dēls kopē mammu, bet meita - tēti. Patiesībā, tur galīgi nebūtu par ko uztraukties. Ja jūsu dēls vienā jaukā dienā izdomā iejusties meitenes ādā, uzvelk jūsu kurpes un uzkrāso lūpu krāsu, arī tas ir normāli. Tas ir jāsalīdzina kā ar nelielu ekskursiju sieviešu pasaulē. Zēni atdarina mammas tikai tāpēc, lai noskaidrotu, kāds ir tas otrs dzimums. Kad zēni ir daudz maz sapratuši, izdarījuši secinājumus šajā jautājumā, viņi mierīgi atgriežas pie savām ierastajām "vīru" nodarbēm. Starp citu, bieži vien zēni izsmej meiteņu rotaļas.

Zāles pret bailēm

Vērojot bērnus rotaļu laikā, var nākties saskarties arī ar pārsteigumiem. Piemēram, ja runājam par lellēm, ko ikdienā "auklē" mazās īpašnieces, reizēm pat grūti iedomāties visu, kas tām jāiztur. Un tas ir normāli, meitenes vien izspēlē ar maksimālu jaudu viņām zināmās situācijas. Dažreiz, kad viņas pašas kāds liek kaktā par sliktu uzvedību, viņas pēc tam to pašu situāciju var izspēlēt ar lellēm. Vecumā ap 2-3 gadiem bērnam ir sarežģītāk, grūtāk tikt galā ar vilšanos, grūtāk iemācīties klausīt pieaugušos.

Nepieciešamība pakļauties rada bērnos pat agresīvus impulsus, no kuriem bērni atbrīvojas, spēlēs iekļaujot "dusmīgos vecākus". Tādas ainiņas palīdz bērniem apgūt vecāku aizliegumus. Tas pats attiecas pret populāro spēli "audzinātājās vai skolotājās". Bērniem patīk spēlēt skolās vai bērnudārzos, un tas, ka bērni reizēm tādās spēlēs iekļauj arī skaļāku vārdu apmaiņu, ne vienmēr nozīmē, ka pret viņiem skolotājas slikti izturas bērnudārzā vai skolā. Spēlēs var redzēt daļiņu bērnu baiļu, konfliktu un arī kompleksu, ko bērni izdzīvo reizēm dienas gaitā. Audzinātāja var arī kļūdīties, arī viņai ir tiesības sanervozēties, un bērni reizēm piedzīvoto var izspēlēt ar neparastu agresiju, lai it kā atriebtu paši savu netaisnības sajūtu, kas izjusta. Kaunināt bērnus, kas izrāda cietsirdību tādās spēlēs, ir bezjēdzīgi. Tā vietā labāk ar smaidu pateikt, ka jā - šodien nu gan tavai lellītei nav paveicies!

Atdarināšanas ābece

Atdarināšanas mākslu mazuļi apgūt sāk jau pirmajās dzīves dienās:

• 36 stundas: pētnieki ir pierādījuši, ka pat šajā neapzinātajā vecumā bērniņš var imitēt prieka, skumju un pat pārsteiguma izteiksmi
• 3 nedēļas: ja bērnam parāda mēli, viņš var parādīt savējo
• ap 3 mēnešiem: bērniņš spēj atainot ne tikai visu cilvēka sejas mīmiku, bet tāpat viņš spēj atdarināt arī galvas kustības
• pēc 3 mēnešiem: bērns uz laiku atslēdz savu uzmanību no cilvēkiem, lai atklātu priekšmetu pasauli
• no 9 mēnešiem: bērns vēlas jau aizņemties šo to no pieaugušo dzīves - telefonu, ķemmi, zobu birsti, lai censtos pats ar to visu rīkoties
• ap divu gadu vecumu: bērns piedalās ģimenes dzīvē, kopē vecākus
• pēc trīs gadu vecuma: bērns apzinās, ka var kaut ko darīt arī tīšām un te nu sākas īsta atdarināšanas ēra

Māmiņu Klubs