Asiņainais rīts

Nē, nē, šis nebūs šausmu stāsts par kādu lielu traģēdiju. Tikai pastāsts par mūsu rīta cēlienu.

No rīta viss noritēja pēc plāna: modinātāja zvans, celšanās, brokastis, apģērbšanās, došanās jau uz izejas durvīm, lai vilktu ārdrēbes, bet te pēkšņi – kliedziens. Izrādās, kamēr es vēl pucējos un izvēlējos auskarus, mūsu dēls ātrumā skrienot uz durvīm pēc kurpītēm, nokrita uz līdzenas vietas un sasitās. Protams, raudāšana, asaras, tētim opā, bet brīdī, kad pamanīju, ka dēlam pa muti tek ārā asinis, gandrīz vai pamiru. Priecājos, ka, atšķirībā no manis, mūsu tētis ir ļoti racionāla būtne un nezaudē galvu arī tajos kritiskajos momentos, kad man šķiet, ka ir iestājies pasaules gals. Abi vīrieši devās uz vannas istabu nomazgāt asiņaino sejiņu, izskalot muti no asinīm. Pārbaudījām, vai mazais nav iekodis mēlē vai arī izsitis kādu zobu, taču nē. Tā arī neatradām, kas bija pie vainas asiņu plūdiem, iespējams, atsita smaganas vai arī iekoda kritiena brīdī vaigā. Jau nedaudz atguvusi veselo saprātu, piedāvājos dēlēnu pārģērbt tīrās drēbēs, jo iepriekš uzvilktās klāja asins pleķi, tomēr nē. Dēls paziņoja, ka viņam vajag tēti. Tā arī dēlēns no rīta šorīt uz sabiedriskā transporta pieturu devās nevis kā parasti ar savām kājiņām, bet gan tētim opā, acīmredzot vēl pārdzīvodams lielo sāpīti.

Šo visu noteikti nestāstītu, ja vien šī nebūtu pirmā reize. Labi apzinos, ka puikām tā nereti gadās un ar katru gadu būs tikai aizvien vairāk zilumu, pušumu un asiņu, jo puikas taču ir un paliek puikas. Tomēr atzīsiet, ka brīdis, kad jau redzi, ka Tavs bērns ir sasities, liek sirdij sažņaugties, kur nu vēl skats, kad redzi, kā bērnam pa muti tek asinis.