Ārstam ir nozīme

FejuFeja
FejuFeja 18. maijs 2017 06:09
1701

Esmu divu bērnu mamma un pa šiem gadiem esmu bijusi pie ne viena vien speciālista. Satiktie ārsti ir bijuši dažādi – viens uz bērnu pat nepaskatās, tikai saraksta papīrus, vēl kāds vadās no sērijas „tā tam būs būt”, tā arī nespējot savu viedokli paskaidrot, bet ir tādi, no kuru kabineta nākas iziet ar milzu asarām. Un ne jau tāpēc, ka ārsts paziņotu kādu sliktu vēsti. Nē, attieksmes dēļ.

Vēl šobaltdien atceros četrus gadus senu ādas ārsta apmeklējumu. Dēlam bija parādījušies savdabīgi izsitumi un ģimenes ārste iedeva nosūtījumu pie dermatologa. Un tur sākās... galvas mazgāšana par to, cik slikta mamma esmu, jo atļaujos ēst visu ko, ar kuru galu es domāju utt. Kad drebelīgā balsī pavaicāju, ko tad es vispār drīkst ēst, ja nedrīkst pat kartupeļus, turpinājās pārmetumu lavīna. Toreiz izgāju no poliklīnikas, stūmu ratiņos bērnu un visu ceļu līdz mājām raudāju. Ne jau tāpēc, ka es nedrīkstētu kaut ko ēst. Attieksmes dēļ. Emocijas pavisam noteikti sakāpināja arī mana mamma, kura paziņoja, ka es taču esmu pavisam nenormāla, ka ēdu visu, jo pat kartupeļi bērnam izsauc alerģiju, vai tad es to nezināju? Nezināju gan, taču turpināju ēst kā iepriekš un visi izsitumi dēlam pazuda.

Pēdējā laikā gan man paveicies ar ārstiem. Tā arī šonedēļ, kad vedu meitiņu pie neirologa. Meitiņai jau 6 mēneši, bet viņa vēl neveļas. Pat neizrāda par šādu aktivitāti interesi. Jau biju sagatavojusies, ka ārste viņai piedēvēs visas pasaules slimības, bet nē. Dakterīte pavisam mierīgi mani iedrošināja, sakot, ka meitiņa ir labs meitēns, kurš visu pagūs un nav pamata uztraukumam. Un ārstes teikums, ka vislabākais fizioterapeits mazulim ir viņa paša māmiņa, būtu jāierāmē pie sienas zelta burtiem. Ir svarīgi, lai ārsts prastu nomierināt un sniegt ticību, ka viss ir labi. Pretstatā apkārt esošajām omām un līdzcilvēkiem, kuri turpina riet, ka mans bērns nav īsti riktīgs, jo neprot vēl velties, kamēr jau citi viņa vecumā cenšas slieties sēdus un līst.

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Kummise 19. maijs 2017 12:17

Nu, paskatīsimies uz situāciju no otras puses, ir reizes, kad bērna nevelšanās, nerunāšana utt ,IR rādītājs kaut kādai problēmai, kuru vienmēr ir vieglāk risināt laicīgi atklājot. Tāpēc jau ir šīs te vadlīnijas. Un te galvenais ir labs speciālists, kas tiešām māk to saredzēt. Paļauties uz to, ka foruma māmiņām cita pieredze, tomēr neieteiktu.

mamma88 18. maijs 2017 13:39

Par to nedarīšanu...esmu lasījusi tepat mammu pieredzes, ka bērns neveļas, nerāpo, bet tad vienā mēnesī hops, un baigie sasniegumu. Tas pats vecākiem ar runāšanu.

mamma88 18. maijs 2017 13:36

Ārstam ir nozīme, un to es sapratu tieši pēc bērna ienākšanas mūsu ģimenē, jo sākumā bija tik daudz jautājumu, neskaidrību, un tās ikmēneša vizītes.

Pašai arī ir gadījies sastapties ar ne tik feiniem speciālistiem. Viens no tiem bija zobu higēnists, kurš mani nopratināja(lasīt-uzdeva visādus jautājumus) laikā, kad veica higēnu. Diez ko veiksmīgs dialogs diez vai var sanākt, ja otrs urķējas pa tavu muti, vienlaikus izprašņājot?

lauvinja 18. maijs 2017 12:07

Dalītas jūtas par šo - reizēm labs speciālists ir tas, kurš izpēta rūpīgi dokumentus, nevis uķi puķi ar pacientu ņemas, reizēm svarīgs cilvēciskais kontakts. Es saprotu, ka arī ārsts ir tikai cilvēks, bet....

Ārstam ir jāprot novērtēt situāciju un bez liekas tracināšanas izstāstīt kas tālāk darāms. Labi, ja ir paralēli kam uzjautāt un nostirpināt pārliecību. Pati esmu piedzīvojusi situāciju, kad meitai, kura man aktīviste kopš dzimšanas, bērnu dārzā mēģināja piesiet uzmanības deficīta sindromu un ko tur vēl, izmantoju reiz izdevību un pažolojos tusīnā pazīstamai neiroloģai, uz ko viņa sataisīja lielas aci un teica, liecies mierā, tas bērns kurš tagad jau stundu būvē māju no visādām figņām šajā ziņā ir pilnīgi vesels! Reizēm ri tik svētīgi dzirdēt ko tādu.

Par zīdaiņa attīstīšanos pēc grāmatas - manējie to nav darījuši, katram kādas novirzes, par laimi ārsti mani netracināja, teica strādā ar bērnu un gaidi - visam savs laiks!

Lai tev izdodas nestresot par lietām, par kurām nevajag stresot!

Ilvija82 18. maijs 2017 11:22

Sveika! Rainers arī ilgi nevēlās, bet es nesatraucos, neklausījos, ko citi apkārt runāja...ļāvu bērnam attīstīties! Viņš ilgi nerāpoja, kad sāka rāpot, tā arī sēdēt! Bērniem jāļauj pašiem attīstīties un viss notiks!