Ar mazuli pēc sēnēm

   Šodien bija pirmā, īstā sēņošana, kopā ar manu 8 mēnešus veco mazuli. Pirmā reize bija vasaras vidū, kad dēlu biju iesējusi slingā un brašā solī iegāju mežā, taču tā reize izvērtās par vairāk "ogošanu", nevis sēņošanu. Šoreiz izlēmu mežu izbraukt ar ratiem, kas man izdevās, manupràt, lieliski.

   Laikam jau jāsāk ar to, ka man ir "Bebetto nico" firmas ratiņi, ar kuriem, nobloķot riteņus, iespējams izbraukt par mežus. Sākumā ar bažām skatījos uz meža biezokni, taču satraukums pārgaja jau pēc pirmajiem metriem. Vēlāk, kad dēliņs aizmiga, ratus nostūmu klajumiņā, un pati, 10 metru attālumā, apstaigāju sēņu vietas. Līdzi bija arī krustdēliņš, kurš uzticīgi sargāja ratus, sēžot uz sava groziņa.  

  Runājot par drošību, dēliņu appūtu ar bērnu pretērču aptiekas līdzekli un ratus apsmērēju ar speciālo līdzeklīti, kas smaržo pēc mentola. Kad bērns bija aizmidzis, tad uzliku ratiem moskīta tīklu, lai neviens mošķis netiek klāt. Skatījos arī ik pa brīdim, vai nekur, nekas nerāpo, un, par laimi, viss bija labi, un iztikām bez ērču klādbūtnes. Vienīgais, kad iegājām mežā, krustdēliņš ieraudzīja glodeni un bija nenormāli izbijies visu ceļu, ko gājām pa mežu, tad izdomājam dziesmiņu, kas aizbaida čūskas, un kļuva nedaudz drošāks. Protams, bija brīdis, kad dēls prasījās uz rokām, un uz vienas rokas sēdēja bērns, uz otras beku spainis, ar kaut ko vel jāstumj rati un jāvaktē krustdēls :D Šķita, ka šajā gajienā, esmu zaudējusi kādus 5 kg no sava svara, un biju pārgurusi kā zirgs, taču gandarījums par baravikām un pārējām beciņām, bija lielāks par šīm sajūtām.

   Vispār, vienmēr esmu bijusi kaislīga sēņotāja, tādēļ pat tagad, kad bija grūti, es nevarēju saņemties iziet no meža, jo kad jau likās, ka nu būs pēdējā sēne, tad atradās vēl kāda. Šo, varētu saukt par manu pirmo, lielo pieredzi, sēņošanā ar mazuli, jo kā jau minēju, pirmā reize bija 30 min pārgājiens pēc ogām. Šis gājiens mums izvērtās 3 stundu garš un mājās gājām tikai tādēł, ka abi mazie jau bija sagribējuši ēst, saguruši un spainīši bija pilni ar sēnēm.

   Ticu, ka es neesmu vienīgā mamma, kas ir saņēmusies doties sēņot ar savu mazuli. Labprāt paklausītos citu mammu pieredzi un piedzīvojumus. Iespējams, ka kāda mamma saņemsies un aizies sen gribētajās sēnēs, kopā ar savu mazuli. Godīgi sakot, es biju domājusi, ka tas būs daudz grūtāk. Rīt apsveru otro gājieu pēc sēnēm, ņemot talkā dēla vecmammu, jo vēlos sasaldēt beciņas un sataisīt dažus labumus, ko baudīt ziemā.