Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Reizi gadā mēs atļaujamies izrauties no mājas un ikdienas, dodoties uz festivālu. Ne vienmēr tam par iemeslu ir tas, ka mēs fanotu par kādu no festivāla grupām vai arī mums būtu milzu draugu kompānija, ar kuru doties uz festivālu izklaidēties. Nē, tās ir pāris stundas, kuras varam pavadīt divatā. Un par to vislabāk liecina, šķiet, fakts, ka vēl tad, kad mēs bijām divu cilvēku nevis trīs sastāvā, uz festivāliem nemaz negājām.
Jau otro gadu pēc kārtas devāmies uz Summer Sound Liepājā. Jāteic, iepriekš mazliet biju sašļukusi, jo, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kad uz skatuves kāpa mūsu pašmāju grandi Prāta Vētra un ārzemju puisis Mikā, šī gada programma šķita pavisam pabāla. Neizteiksmīga, bez īpaši zināmiem māksliniekiem. Ok, Dons, Pet Shop Boys... Bet piekritīsiet, ka Dons nu nestāv līdzi Prāta Vētrai. Tiesa gan, neskatoties uz skaļo vārdu trūkumu pasākuma programmā, mums festivāls patika, jo Dons atstāja vislabāko iespaidu, savukārt Pet Shop Boys uzstāšanos, šķiet, noskatījos ar izbrīnā pavērtu muti, jo TĀDU šovu, kas būtu pārdomāts līdz pēdējai niansei, iepriekš nebiju redzējusi.
Tomēr ne visiem ir tā laime uz festivāla laiku savas atvases atstāt pie vecvecākiem, radiem vai draugiem, tādēļ starp Summer Sound apmeklētājiem redzējām neskaitāmus vecākus, kuru mazuļi vēl guļ ratiņos vai arī ir tādā vecumā, ka spēj vien noķert, skrienot tiem pakaļ pa pludmali. Šeit gan jāuzslavē festivāla rīkotāji, kuri bija padomājuši par mazākajiem apmeklētājiem, klusākā un mierīgākā nostūrītī tiem ierīkojot Bērnu placīti. Vietu, kur ar dažādiem pasaku tēliem kopā spēlēt Nikno putnu spēli, pūst ziepju burbuļus, izkrāsot sejiņas un strādāt vēl 101 delverību.
Vai es atbalstu vecāku došanos uz festivāliem kopā ar bērniem? Kāpēc gan ne? Ja vien ar savu atvasi nestāvi pie pašas skatuves, ir padomāts par atbilstošu apģērbu un vecāki ir gana adekvāti, lai neaizrautos ar pārmērīgu alkohola vai citu apreibinošu vielu lietošanu (jā, diemžēl arī tādus brīnumus nācās redzēt, kad pie sevis nodomāju, ka es nu gan negribētu būt bērna vietā, jo man par mammu, kas sadzērusies sāk uzvesties tik prasti un izaicinoši, būtu kauns). Arī mēs pagājušajā gadā uz festivāla pāris stundām bijām līdzi paņēmuši Robīti. Toreiz dēlēnam nebija pat vēl gadiņš, taču viņš jau ar interesi vēroja apkārt notiekošo un labprāt klausījās Lindas Leen uzstāšanos. Tikko iedomājos, ka varbūt arī tas ir iemesls, kādēļ mūsu dēlam tik ļoti patīk mūzika, atrašanās pie (vairāk gan uz) skatuves, kā arī aktīva dejošana līdzi mūzikai :)
Vai atbalsti došanos uz festivālu kopā ar bērnu? Ko ieteiktu citiem vecākiem, kas nolēmuši uz festivālu doties kopā ar savām atvasēm?
Nekad neesmu bijusi sados festivalos. Bet soreiz par gradiga dzersanu.to cilveki mil visur lietot,un pie mazakas izdevinas.piemeram,sogad muzeju nakti bijam visam gimene zoo darza,un tapat nacas redzet eksemplarus ar gradigajiem roka,sporta bikses ar stripinu,bravurigu uzvedibu un lisanas meginajumiem zveru aplokos. Debiliki ir visur,ne tikai festivalos.
Manuprāt, ir pasākumi bērniem un pasākumi vecākiem. Bez tam varbūt reizi pa reizei nanāk par ļaunu pieaugušajiem izbaudīt divvientulību bez bērniem. Un jā, apreibušā tauta vairumā diez vai ir tas, kas bērnam ir jāredz. Tāpat nesaprotu zīdainīšu un mazu bērnu stiepšanu uz šādiem koncertiem, jo bērnu ausis ir saudzējamas no šāda līmeņa trokšņiem.
Ja vecāki adekvāti, spēj normāli, citiem netraucējot tikt galā ar mazuli, man nav problēmas - respektēju citu izvēli, tāpat sagaidu, lai tiktu respektēta mana izvēle atpūsties bez bērniem pieaugušo pasākumā. Mēdzu būt neiecietīga pret aurojošu mazuļu vecākiem, kas vēlas nevis pievērties bērnam un atgriezties kad bērns būs gatavs atkal klausīties koncertu un labi uzvesties, bet turpina klausīties koncertu un nejēdz tikt galā ar saviem bērniem.
Arī es esmu mamma ar bērnu visur gājēja, bet ... tāda veida festivāli, manuprāt, nav tomēr domāti bērniem. 😀 Protams, es nevienam nepārmetu. Katrs ar savu dzīvi un bērnu dara ko un kā grib. Bet man domāt, ka ir gana daudz citas vietas, kur iet kopā ar bērnu, un ir reizes, kad vecāki tomēr pelnījuši nedaudz pabūt vieni. 😀
Starp citu, doma par to, ka bērnam uz rokas jāuzliek aprocīte ar mūsu numuriem, man šogad pavīdēja kādā citā lielā pasākumā, kuru apmeklējām. Būtu mierīgāka sirds, jo visādi taču var gadīties.