Dēliņam drīz būs četri gadi un ilgu laiku centāmies bērna klātbūtnē nelietot mobilo telefonu, planšeti vai datoru un cerējām, ka mūsu dēliņš iztiks bez šim ierīcēm, vismaz līdz pieciem gadiņiem. Bet ik pa laikam, kad pie mums ciemojās vīra māsa ar savu puiķiņu, tas vienmēr ‘’dzīvojās’’ telefonā skatoties video un spēlējot spēlītes. Atbrauca mana mazā māsa ciemos uz divām nedēļām un tā mums ir atkarīga no šo ierīču lietošanas un dēliņš redzēja, ka tante no rīta līdz vakaram ir ieurbusies mobilajā ierīcē. Protams, nenoliegšu ka ir bijušas reizes, kad dēliņam tikai ļauts skatīties kādu izglītojošo filmiņu par krāsu mācību, cipariņiem un ļāvām klausīties alfabēta un vēl kādu bērnu dziesmiņu. Bet tas laiks bija limitēts un ne katru dienu.
Bet šomēnes mazo neatraut no datora ekrāna. Vismaz reizi dienā mazais prasa, lai viņam ieslēdz datoru, lai tajā skatītos pepu vai makvīnu. Sarunājam, ka uz īsu brīdi, bet kad laiks ir pagājis un jāiet rotaļāties vai jāiziet pastaigā, mājai jumts slienas stāvus. Pati mobilo telefonu lietoju tikai zvaniem un sms, tētis gan nedaudz vairāk grēko un ir okupējis planšeti un ik pa laikam uzspēlē savu spēli, kas nav tas labākais piemērs.
Kāpēc bērnam tik ļoti patīk skatīties tai ekrānā? Viņam ir tik daudz aizraujošu lietu ko darīt: krāsot, līmēt, griezt, spēlēties ar mašīnītēm-dzīvnieciņiem, likt klučus u.tml. Var iet ārā: skriet pa pagalmu, spēlēt bumbu, rotaļāties smilškastē. Šobrīd viņš nav motivēts rotaļāties it nemaz un tas mani satrauc. Kā atgūt viņā prieku rotaļāties, vēlmi apgūt kaut ko jaunu?
(foto: https://www.google.lv/search?)
Liels paldies par padomiem. Darīšu, ko varēšu. Mūsu lielākā problēma iespējams ir tajā, ka mantu ir tik daudz, ka bērns nesaprot ar ko spēlēties. Liekās jau tā esmu tās sagrupējusi un salikusi pa kastēm-plauktiem, bet tik un tā interese par atlikušajām nav diez ko liela.
Bet viņš jau apgūst kaut ko jaunu-datoru, planšeti, mobilo? Tagad tas viņam ir aktuāli. Paspēlēsies un pāries. Tā notiek, kad cenšas izolēt.
Mēs bērnam katru dienu dodam kādu brītiņu paskatīties telefonu utt, bet vēl aktuālāki ir rotaļu laukumiņi un plastalīns. Tapēc viss normas robežās ir ok. Vienīgi jākontrolē ko skatās un cik daudz. Tehnoloģijas nav lielais bubulis. Mums vienkārši ir jāiet laikam līdz.
Manējie nekad nav atteikušies no kopīgām nodarbērm, bet reizēm vajag piedāvāt kaut ko jaunu, bez tam pilns nets ar idejām.
Makaronu krelles, visādu figņu radīšana no salmiņiem un divpusējās līmlentas, uztasiet kopīgus eksperimentus, piem labas lampu (plastmasas pudele mazā puse eļļa, otra ūdens, mazliet pārtikas krāsas, bet bez tās var iztikt, un šķīstošais vitamīns, k opievieno pēdējo) vai vulkānu. Var doties pārgājienā/piknikā uz tuvējo parku, paķerot līdzi pašu ceptus cīsiņus mīklā, pīrādziņus un tēju termosā.
Kā atgūt viņā prieku rotaļāties, vēlmi apgūt kaut ko jaunu?
Darīt to visu kopā ar bērnu! Iet laukā , spēlēties smilšukastē, likt klučus. Iesaistīt kā palīgu mājas darbos. Un galvenais ierīces nolikt tā,lai nekrīt ikdienā acīs, tad par tām tik daudz nedomā un piemirstas!