Apavi mazajam staigātājam: kas jāzina pirms to iegādes?

Mūsdienās ir milzīga apavu izvēle, sevišķi - mazuļiem. Un katrs ražotājs apgalvo, ka tieši viņa ražotie apavi ir piemērotākie mazajiem staigātājiem. Kā zināt, ka tie tiešām bērniņam piemēroti? Un kādos gadījumos vispār būtu jāvelk mazulim apavus? Uz māmiņu jautājumiem par šo tēmu atbild fizioterapeite Kristīne Asonova.

JAUTĀJUMS

Kādus apavus izvēlēties bērnam vasarā, kurš vēl kārtīgi nestaigā, tikai pie rokas turoties?

Atbild fizioterapeite Kristīne Stalīdzāne

Ja bērns staigā tikai tad, kad turas pie rokas, bērniņš vēl nav staigātājs, bet rāpotājs. Ir svarīgi bērnu nestaidzināt un nesteidzināt viņa sākšanu staigāt. Bērniņam veselīgi ir, ja viņš pats pēc rāpošanas iemācās piecelties, noturēties, spert pirmos soļus, sākt staigāt. Nevajag veicināt bērna staigāšanu, ne dodot abas rokas, ne vienu. 

Ja bērniņš pats vēl nestaigā, nevajag bērniņam likt atrasties stāvus pozīcijā, kā arī vilkt apaviņus. Apavus var sākt vilkt, ja bērns staigā patstāvīgi. 

Tikai tad, kad bērniņš pats droši staigā, ejot ārā vai ciemos, velkam apavus. Kādreiz bija uzskats, ka bērnam uzreiz jāvelk apavi, lai būtu stabilāk, bet pēc jaunākām metodēm uzsvars ir uz to, lai muskuļi darbotos patstāvīgi un aktīvi. To var salīdzināt ar ģipsi – kad to noņem, muskuļi ir atslābināti un atrofēti, jo ģipsis ir pasīvs balsts. Kamēr bērns mācās likt kājiņas, mācās celties, iet gar malām sānu solītī, viņam ir ļoti svarīgi just pēdu, adaptēties dažādām virsmām, lai nebūtu problēmas ar pēdām un stāju. Mājās var veidot vidi, kur bērns var staigāt pa dažādām virsmām, bērniem patīk staigāt pa dažādiem materiāliem – paklājiem, čiekuriem, olīšiem u.tml.

JAUTĀJUMS

Kādus apavus izvēlēties viengadīgam staigātājam – ar kapi vai bez, ar supinatoriem vai bez?

Atbild fizioterapeite Kristīne Stalīdzāne

Pirmos apavus jāizvēlas ļoti rūpīgi. Tiem noteikti ir jābūt jauniem apaviem, nevis vecākā brālīša vai māsiņas, jo katrs nēsā apavus citādāk. Vēlams, lai pirmie apavi būtu zandalītes ar vaļā priekšpusīti, tādas, kuras nevis balsta, bet kuros ieliek brīvi kājiņu un, piemēram, ar klipšiem aiztaisa. Jo tad bērns saprot, ka apavi nav nekas briesmīgs, tie nesaspiež pirkstiņus un viegli pierod pie tiem.Tāpat vecākiem ir praktiskāk, ja redz, kā pirkstiņi atrodas apavos, vai nav pa ciešu, pa mazu vai pa lielu. Jāpērk tādi apaviņi, kas ir tieši laikā. Katrai firmai ir savas nianses, man patīk Ecco firmas apavi, kuri ir klasisks standarts, ar mazu supinatoru, gandrīz nemanāmu pacēlumu, kā arī kapīti aizmugurē, kas nav pārāk stingra. Stingras kapes un izteikti supinatori ir ortopēdiskajiem apaviem. Bērnam, kuram nav veselības problēmu, pēdiņa ir mīksta un tā ir jākustina. Arī zolītei ir jābūt pietiekami mīkstai.

Lai bērns sākumā pierastu pie apaviem, var ļaut viņam pastaigāt piecas, desmit minūtes, nevajag likt staigāt uzreiz visu dienu. Uzreiz bērnam māca, ka apavus velk, piemēram, ejot ārā, ejot ciemos. Tādējādi bērnam veidojas paradumi, kad vilkt apavus un vieglāk pie tiem pierast.

Ir normāli, ka sākumā bērni nevis grib staigāt apavos, bet vilkt tos nost – tas ir kaut kas jauns, kas jāizzina, jāizpēta. Tāpēc svarīgi, lai bērni izprastu, kāpēc kurpītes nepieciešamas. Tam nepieciešama pacietība un jārēķinās, ka bieži vien ar pirmo reizi tas neizdosies.  

Ļoti svarīga ērtu apavu izvēle ir bērnu dārza bērniem, jo īpaši, ja viņi bērnu dārzā iet jau no pusotra, divu gadu vecuma. Dārziņā bērni pārsvarā visu dienu dzīvo zandalēs, nevis basām kājām. Tāpēc galvenais nosacījums, izvēloties apavus, ir nevis to skaistums, bet ērtums – lai nespiež, lai nav pa lielu. Turklāt tā kā bērna kājiņa aug ļoti ātri, svarīgi sekot līdzi, lai nepaliek pa mazu. 

Jebkurā gadījumā, jo bērns sāk vēlāk vilkt apavus, jo veselīgāk tas ir bērniņam.  

JAUTĀJUMS

Dēlam nupat palika 11 mēneši, puika kā traks ceļas kājās un mēģina pārvietoties neturoties no gultas līdz galdam (mazus posmus), cenšas iekrampēties man kājā ar vienu roku un staigā līdz. Tad nu jautājums, vai nav par agru? Esmu dzirdējusi dažādus briesmu stāstus, ja bērns ātri sāk celties, vēlāk būs līkas kājas utt.
Un ja varu viņam ļaut staigāt, vai jāvelk obligāti zandales? Esmu pāris reižu vilkusi, bet bērnam grūti iet, smagums uz kājām, tāpēc labāk ļauju basām kājām, bet arī šeit ir briesmu stāsti, ka bērnam var nepareizi izveidoties pēda.

Atbild fizioterapeite Kristīne Asonova:

Mūsdienās māmiņām ir pieejama ļoti plaša un daudzveidīga informācija, kad viegli tajā apjukt. Ja bērniņš sāk agri staigāt, svarīgi, lai viņš ir izgājis visiem posmiem cauri, tad neatkarīgi no laika, kad viņš sāks to darīt, kustības būs kvalitatīvas un drošas. Ja bērniņš ir rāpojis, pats piecēlies no grīdas, nevis iekrampējoties ar rokām pie dīvāna vai pa mammu, tad bērniņš ir gatavs staigāšanai, neatkarīgi no mēnešu skaita. Mammai jābūt ļoti godīgai pret sevi, vai bērns ir patiešām gatavs staigāšanai, vai drīzāk mammai ļoti patīk, ka bērns it kā staigā, viņai gribas ar to lepoties. Būtībā 11 mēneši nav par ātru, tomēr manu uzmanību piesaista tas, ka bērns to dara iekrampējoties. Varbūt bērnam ir kaut kas tāds, kas viņu piesaista stāvus pozīcijā, kas viņu veicina celties – telefons, dators, citas interesantas lietas. Tā notiek, ja bērnam uz grīdas, zemākajā līmenī paliek garlaicīgi, vidējā līmenī nekā piesaistoša nav, tāpēc viņš ceļas kājās uz augstāko līmeni, kurā ir tuvāk vecākiem. Viņam gribas redzēs, ko dara vecāki, sēžot dīvānā vai darbojoties virtuvē. Bērnam bieži ir ļoti spēcīgas rokas, tāpēc ieķeroties, ar roku spēku viņš var piecelties, lai gan būtībā tam nav gatavs. Tad vēlams pakoriģēt vidi, lai bērnam ir ērti tikt pie mantām, kas ir zemāk. Ja bērns iekrampējas mammai kājā, mamma var pietupties, lai bērns redz mammas seju, pavērot, ko bērns dara – ja bērns vēlēsies staigāt, viņš dosies tālāk, nevis paliks pie mammas. Tā ir smalka analīze saprast, ko bērniņš dara un kāda tam ir motivācija. No tā izejot ir iespējams dot rekomendācijas. 

JAUTĀJUMS

Meitai divi gadi – ik pa laikam liek pēdiņas uz iekšpusi, pārsvarā, kad apavi kājās, bet arī plikas pēdas reizēm liek uz iekšpusi. Vai ir iemesls satraukumam un ārsta apmeklējumam vai pietiek ar novērošanu?

Atbild fizioterapeite Kristīne Asonova

Šajā vecumā pietiek ar novērošanu. Trīs, četri gadi ir vecums, kad iespējams reāli izvērtēt, kāda ir bērna gaita un stāja. Divu gadu vecumā bērnam vēl kājiņas, pēdiņas veidojas, vēl nav pamata uztraukties, galvenais nodrošināt, lai ir ērti apavi, ērta vide, kur bērnam staigāt.

Māmiņu Klubs