19.04 14:00-15:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 1
Mazuļa organisms ir ļoti jutīgs pret dažādiem vīrusiem un nepiemērotiem laika apstākļiem. Te mazulis ir vesels un smaidīgs, bet nākamajā dienā jau ar klepu un augstu temperatūru. Ārstēšanas metodes var būt dažādas – atkarībā no saslimšanas nopietnības, taču nereti ārsti bērnu veselības stāvokļa uzlabošanai izraksta arī antibiotikas. Šie preparāti ir ļoti spēcīgi, tādēļ "Benu aptiekas” farmaceite Gita Medne stāsta vairāk par to lietošanu.
Antibiotikas ir mikroorganismus saturoši medikamenti, kas nogalina baktērijas vai neveicina to augšanu. Tie ir medikamenti, kas iznīcina organismā radušās nelabvēlīgās baktērijas, un tās iesaka lietot tikai tad, ja saslimšanu nav iespējams izārstēt ar dabas izcelsmes preparātiem, vai tad, ja slimība ir „ielaista” un pacienta stāvoklis pasliktinās. Lai gan antibiotikas noder plaša infekciju spektra gadījumā, ir svarīgi saprast, ka tās ārstē tikai bakteriālas infekcijas un tās ir bezspēcīgas pret vīrusu infekcijām.
Antibiotikas bērniem tiek izrakstītas gan baktēriju izraisītu slimību ārstēšanai, gan iespējamu smagu bakteriālu slimību profilaksei. Antibiotikas bērni drīkst lietot jebkurā vecumā ar nosacījumu, ka ārsts iepriekš ir noteicis vecumam un svaram atbilstošu devu. Tāpat bērni drīkst lietot lielākoties visu grupu antibiotikas. Izņēmums - līdz 12 gadu vecumam nevajadzētu lietot aminoglikozīdu, hinolonu, tetraciklīnu un hloramfenikola grupas antibiotikas. Papildus izņēmuma gadījumus izvērtē ārsts.
Farmaceite norāda, ka vecākiem noteikti nevajadzētu pieļaut tipisko kļūdu un dot bērnam antibiotikas, kas palikušas pāri no iepriekšējās slimošanas. Tas tādēļ, ka sliktajām baktērijām ar laiku pieaug noturība pret konkrētajām antibiotikām un to lietošana var būt neefektīva. Tāpat ne vienmēr līdzīgām saslimšanām ir nepieciešamas antibiotikas, un var iztikt ar dabisku vielu preparātiem. Tieši tādēļ antibiotikas bez ārsta ziņas lietot ir aizliegts – vispirms ir jāveic rūpīga izmeklēšana pirms lēmuma pieņemšanas par šo medikamentu lietošanu.
Vēl būtiski ņemt vērā - ja uzsākta antibiotiku lietošana, tad nedrīkst pārtraukt ārsta noteikto kursu pat tad, kad bērnam kļuvis labāk. Antibiotikas noteiktu laiku ir jāsaņem katru dienu. Tikai šādā veidā tās sniegs nepieciešamo rezultātu - asinīs un audos varēs uzturēt aktīvās vielas pastāvīgu un pietiekamu koncentrāciju, kas nepieciešama baktēriju iznīcināšanai. Savukārt īslaicīga, bieža un atkārtota antibiotiku lietošana var izraisīt pretējo efektu – baktērijas pierod, kļūst imūnas pret noteiktu antibiotiku vai antibiotiku grupu, kas apgrūtina turpmāko ārstēšanos.
Par un pret antibiotikām
Kā galveno antibiotiku lietošanas pozitīvo iezīmi farmaceite Gita Medne min, ka tās efektīvi iznīcina sliktās baktērijas, kā rezultātā strauji samazinās arī mikroorganismu izraisītās saslimšanas simptomi un uzlabojas pacienta pašsajūta un vispārējais veselības stāvoklis.
Savukārt antibiotiku negatīvā puse ir tā, ka to lietošana ne tikai nomāc organisma imunitāti, bet arī iznīcina labvēlīgās baktērijas, kas savukārt var izraisīt sliktu dūšu, vemšanu, vēdera sāpes, caureju. Vēl kā antibiotiku blakusparādības var minēt alerģiskas ādas reakcijas un toksisku iedarbību uz aknām.
Pēc antibiotiku lietošanas
Lai antibiotiku lietošanas laikā saudzētu organismu, izvairītos no iepriekš minētajām blaknēm un uzturētu bērna organisma mikrofloru labā stāvoklī, svarīgi papildus antibiotikām ir lietot arī probiotiskos preparātus. Tie organismā nodrošina labvēlīgu, pret saslimšanām cīnīties spējīgu mikrofloru, kā arī regulē zarnu darbību un palielina imunitāti. Probiotikas ir jālieto antibiotiku kursa laikā un vēl nedēļu pēc tam - katru reizi divas stundas pēc kārtējās antibiotiku devas, lai antibiotikas nenogalinātu arī probiotikās esošās „labās baktērijas”. Probiotiķi – acidofilās un bifido baktērijas - ir atrodami dažādos piena izstrādājumos, piemēram, jogurtos. Tāpat probiotikas ir pieejamas arī aptiekās nopērkamajos preparātos.