24.04 10:50-17:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 3
„Vai un kur Latvijā ir iespējams veikt pārtikas produktu nepanesības testu dažādiem produktiem, ne tikai, piemēram, pienam,” jautā kāda no Māmiņu Kluba lasītājām. Atbild alergoloģe Ieva Cirule.
„Alergēnu testu veic jebkurš Latvijā praktizējošs alergologs.
Tomēr cilvēki ļoti bieži nezina vai neizprot to, ka jebkurš alergologs pārtikas nepanesību pārbauda tikai uz pamatproduktiem, nevis pārtikas piedevām vai krāsvielām, jo tās mums nav nedz īsti definētas, nedz arī mums ir pieejami to paraugi.
Ļoti bieži cilvēki vēlas pārbaudīt iespējamo nepanesību pret šokolādi, jogurtiem, maizi vai biezpiena sieriņiem, bet tas nav iespējams un tam arī nav nekādas jēgas!
Katra ražotāja biezpiena sieriņa sastāvā būs citas pārtikas piedevas, un tāpat paraugoties uz maizes iepakojumu, secināsim, ka dažādi ražotāji tās gatavošanā izmantojuši citas pārtikas piedevas. Turklāt jebkurš pārtikas tehnologs pateiks arī to, ka pat viena un tā paša ražotāja produkcijai pievienotās pārtikas piedevas mainās.
Tāpat alergologi nevarēs atbildēt uz jautājumu „Vai mans bērns drīkst ēst šokolādi”, jo mēs varam pārbaudīt reakciju uz kakao, bet, ja pret to nepanesības nav, ļoti iespējams, ka alerģija ir pret kādu no šokolādes piedevām!
Tātad neviens alergologs nepateiks, vai labāk uzturā lietot doktordesu vai salami desu, vai arī, kuru no jogurtiem labāk lietot.
Tas, ka alergologi nepiedāvā pārtikas piedevu testus, parasti arī ir vienīgā problēma, ko cilvēki saskata. Savukārt runājot par pamata pārtikas produktiem, mēs pārbaudām jebkuru no tiem!
Vienmēr sāk ar populārākajiem pamatproduktiem: pienu, olas baltumu un dzeltenumu, un graudaugiem: kviešiem, rudziem, miežiem un auzām.
Tad tiek pārbaudīta reakcija uz dažāda veida gaļu, pēc tam – visiem dārzeņiem un augļiem,” uzskaita Ieva Cīrule.
Alergoloģe atklāj, ka šim nolūkam ir pieejami dažādu veidu testi, kurus izvēlas, atkarībā no tā, kas ir jānovērtē.
Vispirms pacientam nosaka ātrā tipa reakcijas. Tad, ja rezultāti ir negatīvi, veic ādas dūriena testu vai noņem asins analīzes. Savukārt, ja šie rezultāti ir negatīvi, pacientu pārbauda uz aizkavētā tipa reakcijām.
Kā pēdējo nepieciešamības gadījumā iespējams veikt provokācijas testu, ko parasti izmanto tad, ja analīžu rezultāti nesakrīt ar klīniku.
„Savukārt pēc tam, kad testu rezultātā ir noskaidroti iespējamie alergēni, ārsts izvēlas, piemēram, trīs konkrētus pārtikas produktus, pret kuriem potenciāli varētu būt nepanesība, un pacientam tiek noteikta, tā saucamā, eliminācijas diēta.
Tas nozīmē, ka trīs nedēļas no viņa uztura tiek izslēgti visi trīs konkrētie pārtikas produkti un vērtēta reakcija. Šo trīs eliminācijas diētas nedēļu laikā pacientam jāraksta uztura dienasgrāmatu un pēc tam atkārtoti jāvēršas pie ārsta. Ja nekādu uzlabojumu nav, speciālists vai nu izvēlas kādus citus pārtikas produktus – potenciālos alerģijas izraisītājus, vai arī pārskata diagnozi,” stāsta Ieva Cīrule.