Ak, vasara vasariņa!

Mūsu vasaras raksturojums varētu būt šāds: ''Vasarīgo dienu prieks, varavīksnes loki, vēja dziesmās līksmojošie koki, nemierīgā jūra zilā un krāsainās dienas''.

Maijā vasaru sagaidījām ar ievziediem, lakstīgalu dziesmām, gājputniem un medainām pieneņu pļavām. Kādam vasara sākās ar domām par drīzo atvaļinājumu, bet manas domas bija kā man veiksies ar atsākšanu strādāt un mazulīša atstāšanu tētim uz visu dienu, bet man par pārsteigumu gan mazais Rūķītis, gan tētis viens ar otru tīri labi sadzīvoja un par to prieks.

Jūnijs mums bija kā vasaras ievadmēnesis, ar mērenu siltumu un neatvairāmiem ceriņu ziediem un domām par iespējām aplūkot skaistās Latvijas vietas un paciemoties pie Omes Latgalē. Mazais ar prieku sagaidīju vasaras skaistākos svētkus, lai arī lija lietus, bet par spīti visam devāmies pēc Jāņu zālēm un pinām vainadziņus.

Jūlijs mums bija ceļojumu un pozitīvo emociju mēnesis. Kopā ar dēliņu devāmies pirmajā ģimenes ceļojumā uz Trīssaliņām. Aplūkojām skaisto Bruknas muižu un aplūkojām fantastiski ģeometerisko parku ar dārzeņiem un garšaugiem, nevis kā ierasts ar krāšņiem ziediem. Pabijām arī Lietuvas pusē un pašās jūlija beigās devāmies iepazīt Pāvilostu, par ko mazais Rūķis bija stāvā sajūsmā - jūra ir viņa stihija.

Jūlijā tvērām vitamīnus ziemai. Baudījām ogas, kraukšķošos gurķus, sarkanos ķiršutomātiņus un baudījām saulainās pēcpusdienas piemājas lapenītē un vērojām saulrietu.

Augusts mums bija tāds kā brīvības mēnesis, jo vasaras gaidītākie svētki bija pavadīti, vecmāmiņas un opīši tika apciemoti un nu beidzot bija laiks apsēsties, ievilkt elpu, beidzot noticēt tam, ka vasara ir pienākusi.

Šī vasara pagāja harmonijā ar apkārtējo pasauli, sajūtot sevī savu patieso būtību. Lai gan atsāku strādāt, centos daudz laika pavadīt ar maniem mīļajiem - ķerot smieklus, pūšot ziepju burbuļus, cepot dubļu pankūkas u.tml.....paspēju laiku arī veltīt sev tīkamām lietām:

• salasīju zāļu tējas;
• pabijām kopā ar ģimeni pie jūras;
• visais ziemai ir saķerti saulrieti un dažs saullēkts;
• beidzot saņēmos un izvārīju savu pirmo ievārījumu un vēl daudz ko citu paspēju sadarīt!

Bet pats galvenais, ka esmu sajutusi to, ka vēlos būt tuvāk dabai arī citos gadalaikos, un to ka vissvarīgākais ir nevis lieli sasniegumi dzīvē, bet gan vienkārši būt mīļai mammai un burvīgai sievai.

No vasaras mācies mūžu dzīvot. Mācies krāsas un siltumu krāt. Katram dzīvotam mirklim, pieliekot mīļumu klāt! /A. Elksne/