Agri vai vēlu visi bērni sāk gulēt! Mūsu gadījumā- vēlu!

Kristīne Māmiņuklubs.lv
Kristīne Māmiņuklubs.lv 21. aprīlis 2017 00:00
5219

Miegs un bērna mierīgums vienmēr bijis TOP jautājums ar trešo bērniņu visu pirmo dzīves gadu un vēl ilgāk.. Es jau smejoties esmu teikusi- ja man pirmais un otrais būtu bijuši tik nemierīgi un prasīgi, būtu daudz, daudz grūtāk saņemties nākamajam bērnam. 

Miegs pirmajā dzīves gadā bija kā pa kalniem un lejām un otrais diemžēl bija vairāk un reizē ar sliktu nakts miegu arī mans noguruma līmenis auga augumā. No malas cilvēki ieteica- atteiksies no krūts barošanas un bērns sāks gulēt labāk; pamaini dienas režīmu; iedod tieši pirms miega paēst, lai naktī negribas. Ak, ko tik es nemēģināju un secīgi pa nedēļām, pat ne pa dienām. Diemžēl mūsu gadījumā ne krūts, ne papildus ēdiens (kurš gan šaubītos,ka mans apaļais Edvardiņš nav paēdis), ne režīma maiņa nepalīdzēja labākam miegam. 

Papētot informāciju par miega traucējumiem un iespējamiem simptomiem, Edvardam bija vairāki no šiem:

  • Bērns krāc.
  • Bērns miega laikā skaļi elpo.
  • Bērns miega laikā elpo caur muti.
  • Bērns nakts laikā pastiprināti svīst.
  • Bērns nakts laikā bieži klepo.
  • Ja bērns naktī pamostas, viņš jūtas apmulsis un raud.
  • Bērns naktī nemierīgi guļ un spārdās.
Principā tieši ar miega traucējumiem devos pie osteopāta, lai uzzinātu, ko iesākt. Lai gan uzlabojumi bija, bet ne tik lielā mērā kā biju gaidījusi un ikdiena atgriezās grūtībās, kad arī apkārtējie juta- mammu labāk likt mierā, jo trūkst miega! 
 
Daudzi teica- atteiksies no krūts barošanas, nakts miegs atgriezīsies. Nekā. Mūsu lielā gulta ir kā maģiskā vieta, kur kreņķis mirklī pazūd un uzreiz var iemigt, bet ja nelaikā pārceļ uz Edvarda gultu, bļaušana garantēta un nelīdz pat imitēta pagulēšana līdzās.
 
BET aug buciņš, aug radziņi un līdz ar to arī vēlme iepazīt pasauli, kas savukārt rada nogurumu! Man vismaz tā gribētos izskaidrot šo pēkšņo ciešo miegu nakts laikā, kad acis aizkrīt neilgi pirms 21 vakarā un atveras tikai pirms 7 rītā ar priecīgu saucienu un rokas vilkšanu no gultas. Nē, patiešām nekas nav mainījies ikdienā, ieradumos, ēšanā, mans bērns beidzot ir izaudzis un gatavs gulēt visu nakti pats savā gultā (nopūšos un sakrustoju pirkstus,lai tas tā arī paliek)! Šo sajūtu nevar salīdzināt ne ar ko citu, kad mamma 2 gadus nav izgulējusi visu nakti bez pamošanās! Tas ir reāls kaifs, vakaros pēc darba pietiek spēka arī kaut ko pačubināties ap šūšanu, atliek laika pavadīt kopā ar vīru un bērniem pasakas palasīt un pagulēt blakus! Un vispār, tagad pietiek arī ar mazāk gulēt stundām, jo miegs ir nepārrauts! Kaut nu tas turpinātos tikpat sekmīgi kā iesācies (tfu,tfu,tfu)

Nākamais izaicinājums- atteikšanās no knupja!

Kā jums  ir ar nakts miegu? Vai esi novērojusi- kas to ietekmē? Kad jūsu mazie sāka gulēt kā lielie visu nakti bez pamošanās?

Edvarda, Dariusa un Danielas mamma Kristīne


20170128103305-26493.jpg

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Softix 21. aprīlis 2017 22:23

Mūsu mazais sāka izgulēt naktis ap 1.5 gadu vecumu, kopš 7 mēnešu vecuma gulēja savā istabā, jo es viņam traucēju naktīs (krākšana un knosīšanās). Mūsu dēls bija pudeļbērns līdz nakšu izgulēšanai, viņam pa nakti ilgi gribējās dzert (pienu, ūdeni, kviešu pienu utt., ieaijāt utt.) bērns nekad nav gulējis pie mums gultā pa nakti, tikai tagad pirms 3 gadu vecuma ir iemanījies pie mums no rīta ielīst un 10 min samīļoties pirms celšanās.
Mums nakts gulēšanu mazliet piepalīdzēja sakārtot palikšana pie omas un opa pa nakti, jo mājās jau viss notiek pa 1.bērna prātam- raud- skrienam un sakārtojam, gribas to- iedodam utt., pie omas ir mazliet savādāk- lietas vnk notiek savādāk. Sāka vairs nejautāt pa nakti dzert un aizmirsās. Mēs to piefiksējām un palūdzam omai pieskatīt 3 dienas no kārtas (2 naktis) 1,5 gada vecumā. Domāju, ka tas izmainīja, tad uzvešanos mājās.
Tagad vēl aizvien ir tramīgākas naktis, kad ir pilnmēness vai apaukstējies, bet tas jau tikai normāli.
Manuprāt, ļoti ļoti svarīgi ir rituāli, dienu no dienas, no vakara uz vakaru + noteikts dienas režīms (izņēmumi ceļojumi un omas apciemojumi).

Par knupīti mēs neiespringām, mums gultā vienmēr bija 4, bet tikai uz gulēšanas laiku, bērnudārzā tas pats. Tikai uz gulēšanu(tas bija noteikums no 1.5 gada vecuma). Tagad neilgi esam no knupīša atteikušies. Dienu no dienas runājām, ka liels puika, lielie puikas dara tā un tā, lasa lielo puiku grāmatas, dzer un ēd no īstajiem traukiem kā mamma un tētis, iet uz podiņa utt. Un vienu rītu ielīda pie mums gultā ar knupīti, spēlējāmies, spēlējāmies un aizkrita mums aiz gultas, nepamanīja dēls- teicām, ka aizlidoja pie bēbīšiem! Aizgājām pie loga, paskatījāmies un pamājām.
Bērnudārzā izstāstijām audzinātājām, tika noņemts nost, lai neierauga, pusdienas laikā iemiga pavisam labi, nemaz nepīkstēja, jo audzinātāja mīļa un pateica, ka dēls jau liels un knupītis pie bēnīšiem.
Vakarā iemigšana prasīja 1h, parasto 20 min vietā, jo bija maza diskusija, bet atpakaļceļa jau nebija... nebija neviens knupītis un tas viss.
Ar šo gribēju teikt, ka bērnam ir jādod pašam savs laiks, lai izaugtu.
Lai izaugtu līdz tam, kad izguļ nakti, un lai izaugtu no knupīša. Nav ko iespringt. Saprotu, ka izmisums pie negulētām naktīm, bet pēc vienas fāzes nāks cita... un beigās visi izaugs lieli vīri un sievas!
Priekā, piektdiena!

Kristīne Māmiņuklubs.lv 21. aprīlis 2017 19:19 cecii

Knupju nolietošanās būs ilgi jāgaida, pašreiz visi 4 pazudušie ir atradušies :D

Kristīne Māmiņuklubs.lv 21. aprīlis 2017 19:18 Brīve

Es minēju vispār simptomus, bet manam nav krākšana ar muti vaļā, nē. Esmu bijusi pie speciālistiem, fiziski viņam viss ir kārtībā par laimi,bet paldies par vērību!

Brīve 21. aprīlis 2017 15:28

Apsveicu! Zinu kā tas ir. Bet mani satrauca šāda gulēšana-krāc, mute vaļā,mostas utt.tas nav bērnam normāli. Negribu sabiedēt,bet viņš joprojām krāc?Aizvedu pie lora, bērnam ir diagnoze, būs operācija, jo bērns reāli mocas.

īgLa 21. aprīlis 2017 14:35 Kristīne Māmiņuklubs.lv

Ir cerība uz izgulēšanos,kad mazais brālis (8mēn.) paaugsies :D jo to,ka vecākais atceļo uz lielo gultu, pamanu tik tad,kad ceļos pie mazā vai no rīta.

cecii 21. aprīlis 2017 14:30

Pēc pieredzes labākais knupja atradināšanas veids - nepirkt jaunu. Lai noļurina esošo līdz tādai stadijai, ka pašam mazulim sāk nepatikt. Parasti knupja galā izkož caurumu un tad tas sāk kļūt neiekārojams. Mūsu sīcis vēl kādu laiku aiz ieraduma gulēt ejot knupi turēja rociņā, pēc tam veiksmīgi pazaudēja. Un nekādu asaru un pārdzīvojumu.

princesemince 21. aprīlis 2017 14:22

Manu lielo bērnu (8 gadi) ietekmē mēness fāzes. Īsi pirms, pilnmēness laikā un īsi pēc miegā daudz runā un staigā. Viņu allaž tās fāzes gan ietekmējušas. Šādā vecumā vienīgi vieglāk, ka bērns pats iet gulēt un, aizvests atpakaļ uz gultu, aizmieg pats. Nemainās vien fakts, ka iztrūkst nepārtraukts nakts miegs.
Mazais bērns (2,9 gadi tūlīt) periodiski noguļ pilnu nakti, bet pārsvarā klejo pa visām gultām mājās vai vienkārši miegā raud/dusmojas/runā, tā kā arī man nepārtraukts nakts miegs nesanāk.
Bieži pie mums ir tā, ka beidzot ir aizmidzis mazākais, beidzot sāku iemigt, tā lielākajam sākas "kustība", bet, kad lielais pie vietas, mazais jau sāk mosties.

Kristīne Māmiņuklubs.lv 21. aprīlis 2017 14:11 īgLa

Izklausās traki ar negulētām naktīm? Man jau šie 2 gadi likās grūti (Grūtniecības laikā arī cīnījos ar bezmiegu)

īgLa 21. aprīlis 2017 13:55

P.S. no vakara līdz rītam neesmu gulējusi 4 gadus,jo kā par spīti,abās grūtniecībās cīnījos ar bezmiegu :D:D

īgLa 21. aprīlis 2017 13:46

Vecākais dēls (3g) pilnu nakti izgulēja no 2,2g vecuma,kad pārcēlās uz atsevišķu istabu,kas arī bija tikai tāpēc,ka gaidijām mazo brāli.
Un jā,līdz tam gulēja man blakus. Bet arī tagad ir naktis,kad guļam 3jatā vai reizēm 4atā (ļooooti reti).
Un līdz galam nezinu,kas ietekmē nakts miegu-mēness fāzes tās nav. Varbūt tas,ka pēc savas "dabas" ir trauksmains,aktīvs,un tāds arī ir tas miegs.

Ievas_mamma 21. aprīlis 2017 12:37

No vakardienas neilgi pirms 7 mēnešu jubilejas Ievuks pārcēlās gulēt uz vecāku gultu. Miegs 2 ar pusi stundu garumā likās kā kaut kas nereāls un neiespējams. Biju jau pieradusi, ka visu nakti jāstaigā pa māju, lai pa dienu justos kā zombijs un visu izgāztu uz draugu. Un nē, mums nedarbojas "paguli ar bērnu pa dienu". Jo viņa neguļ. Snauž un - atkal acis vaļā.
Lai kā gribējās mūsu gultu vien mums abiem - ja tur viņa ir ar mieru gulēt, es padodos...
Tie, kas lasa manus blogus, jau zina, ka mums ar miegu ir milzīgas problēmas. (Raksti "Ja zīdainis NEguļ kā zīdainis" un "Krūtsbērna miegs";)

ViKrEm mamma 21. aprīlis 2017 11:50

Mums mazā arī ļoti vēlu sāka gulēt visu nakti mierīgi un savā gultiņā. Bija periods, kad modās, raudāja, bija periods, kad gulēja tikai ar mammu lielajā gultā, bija periods, kad iemieg ar mammu, mamma pārceļ uz mazo gultu, bet naktī pamanās atnākt pie mammas. Tā pilnvērtīgi uz visiem 100% savā gultā un no vakara līdz rītam viņa pastāvīgi guļ tikai kādus pēdējos 3-4 mēnešus. Mums tagad 2 gadi un 6 mēneši. Bet pirmo gadu viņa modās ik pa 1,5-2 stundām un raudāja, tad progresējām mosties 2-3 reizes tikai nakts laikā, tad bija viena reize, kad ceļoja no vienas gultas uz otru, bet nu ir labi un arī es zinu, ko nozīmē gulēt visu nakti.
Lai Jums izdodas :)

Happy wife 21. aprīlis 2017 09:37

Ļoti pazīstama situācija! Miega traucējumi bija mūsu ģimenes galvassāpe teju 1 gadu un 2 mēnešus. Arī mēģinājām dažādus paņēmienus, daži no tiem strādāja nedēļu-divas un tad viss pa jaunam - grūta iemigšana, bieža pamošanās ar nonstopa bļaušanu, kamēr neiedodu krūti.. Bijām pie neirologa, kura izrakstīja Magne B6. Palika nedaudz labāk, bet tik un tā ne tā, kā gribētos. Un tad pienāca tā maģiskā nakts, kad mazo varēja nomierināt ar muguriņas glāstīšanu. Un tā divu nedēļu laikā es pārtraucu krūtsbarošanu un sākās mūsu jaunā dzīve :) Līdz šim mums gan ir bijušas tikai divas pilnībā nogulētās naktis, bet arī citās naktīs pamodās tikai vienu reizi un, ja ļoti gribās gulēt, lieku blakus sev, ja nē - nedaudz pašūpoju uz rokās un viss notiek :) Arī ar iemigšanu viss ir palicis daudz vienkāršāk - mazajai nepieciešama pilnīga tumsa, klusums un mamma blakus. Tagad, atskatoties uz šo maratonu, grūti saprast, kā organisms to visu izturēja, bet nu tajā rī ir māmiņas spēks! Mūsu nākamais solis - iemigšana savā gultiņā un palikšana tur visu nakti.