Acu un redzes pārbaude bērnam

Kādēļ bērnam jāpārbauda redze?

Bērns ir spējīgs redzēt jau no piedzimšanas brīža, taču redzes sistēma pilnībā attīstās līdz 7-8 gadu vecumam. Ja šajā periodā ir kāds traucējums, kas neļauj informācijai no acs nonākt centrālā nervu sistēmā galvas smadzenēs, redzes attīstība nenotiek vai tās attīstība ir nepilnīga. Jo agrāk traucējums tiek atklāts un novērsts, jo lielākas iespējas pilnvērtīgas redzes attīstībai.

Kādā vecumā jānotiek redzes pārbaudei?

Parasti pirmā vizīte pie acu ārsta jāplāno, bērnam sasniedzot viena gada vecumu, taču, ja vecākiem vai pediatram rodas bažas par mazuļa redzi vai acu stāvokli, acu ārsts noteikti jāapmeklē nekavējoties. Nākamo vizīšu laiku parasti nosaka ārsts. Ja visi izmeklējumi ir normas robežās, bērns pie acu ārsta jāved aptuveni trīs gadu vecumā, pēc tam piecu sešu gadu un skolas vecumā.

Kā ārsts izmeklē bērna redzi?

Ārstam ir svarīgi zināt vai ir bijuši kādi sarežģījumi mazuļa gaidīšanas laikā un dzemdībās, vai tās notikušas plānotajā laikā. Jābūt informētam par vispārējām bērna veselības problēmām, veiktajām operācijām, esošajām alerģijām, kā arī acu slimībām ģimenē.

Daudzi vecāki ir izbrīnīti, uzzinot, ka arī pavisam mazam bērniņam var pilnībā pārbaudīt redzi. Pieredzējis oftalmologs var izvērtēt vēl nerunājoša bērna redzes asumu, izmeklējot, kā mazulis fiksē skatienu un seko līdz košām gaismām un sīkām rotaļlietām. Būtiski ir pārbaudīt katru actiņu atsevišķi. Lielākiem bērniem pārbaudē izmanto īpašus puzles veida simbolus redzes novērtēšanai. Svarīgi ir pārbaudīt arī binokulārās redzes funkcijas, izvērtēt , vai bērns nešķielē un pārbaudīt acu kustības.

Kāpēc izmeklēšanas laikā jālieto acu pilieni?

Viena no visbūtiskākajām pārbaudes sastāvdaļām ir īpašu, zīlīti paplašinošu acu pilienu izmantošana, lai, atslābinot acs akomodācijas muskuli, novērtētu acs refrakcijas jeb staru laušanas lielumu. Tas nepieciešams, lai precīzi noteiktu esošās tālredzības, tuvredzības vai astigmātisma pakāpi un izvērtētu atbilstību bērna vecuma normai. Paplašinātā zīlīte ļauj arī vieglāk apskatīt actiņas iekšējās struktūras. Pilieni nekaitē bērns veselībai.

Kādas ir biežākās redzes problēmas bērniem?

Pirmreizēja acu ārsta apmeklējuma laikā apmēram 4% bērnu ārsts konstatē kādu acs saslimšanu, kas var traucēt tālāku redzes un acs attīstību. Biežākās no tām ir šķielēšana, ambliopija jeb "slinkā acs" un refrakcijas problēmas.

Šķielēšana apzīmē pataloģiju, kad actiņas ir novirzītas dažādos virzienos. Viena acs var būt novirzīta vai uz iekšu vai āru, uz augšu vai leju, kamēr otra pareizi fiksē centrāli. Šķielēšana var būt nepārtraukta vai periodiska. Tā var traucēt redzes attīstību un neatļaut attīstīties telpiskuma jeb dziļuma redzei. Tā var būt arī kosmētiska problēma.

Ambliopija jeb "slinkā acs" nozīmē pavājinātu redzi vienā vai abās acīs, ko nav iespējams koriģēt ar briļļu vai lēcu palīdzību. Tā veidojas bērna redzes attīstības visjūtīgākajā periodā - zīdaiņa vecumā vai agrā bērnībā. Jo agrāk ambliopija tiek atklāta un ārstēta, jo labāks ir rezultāts. Sasniedzot septiņu astoņu gadu vecumu, ambliopiju vairs izārstēt nevar.
Ambliopiju rada jebkurš iemesls, kas traucē attēlam nonākt tīklenē caur acs optisko sistēmu. Visbiežākie "slinkās acs" iemesli ir staru laušanas īpatnības, šķielēšana un actiņas caurspīdīgās vides slimības, kas neļauj attēlam precīzi projecēties uz tīklenes. Lai ārstētu ambliopiju, nepieciešams ne tikai novērst tās cēloni (piemēram, lieto brilles, izoperēt šķielēšanu vai kataraktu), bet arī likt "slinkajai actiņai" pastiprināti strādāt - skatīties. To panāk, ja veselo, labāk redzošo actiņu aizlīmē ar īpašu oklūderi noteiktu dienas laiku.

Latvijas Amerikas acu centrs

Izbaudi savas redzes brīvību!