Ķermeņa masāža
20.05 15:30-16:30
Izpārdots
Apgūstot podiņmācību, māmiņām rodas jautājums- kā pareizi iepazīstināt mazo ar podiņu? Ieteikumos dalās Māmiņu kluba Vecāku skolas fizioterapeite Kristīne Stalīdzāne.
Nesēdini bērnu uz lielā poda! Nevajadzētu bērnu likt uz lielā poda, jo uz lielā poda nav pēdu balsta. Kad nav pēdu balsta, tad nekas nenotiks. Fizioterapeite iesaka pieaugušajiem pašiem pamēģināt pacelt kājas no nokārtoties. Tātad pēdiņām jābūt uz grīdas, lai pareizi ieslēgtos muskuļu ķēde un tādā veidā bērnam būtu vieglāk nokārtoties.
Podiņš nav rotaļlieta! Noteikti māmiņai jāsaprot, vai došanās uz tualeti nav tikai spēlēšanās vai tā ir vēlme nokārtoties.
Nesteidzies ar podiņmācību! Speciālisti apgalvo, ka ar podiņmācību steigties nevajadzētu, jo bērnam ir jābūt gatavam šim notikumam, tikai tad viss var izdoties veiksmīgi.
Podiņmācību uzsāc tikai tad,kad bērns staigā! Nav jēga iepazīstināt bērnu ar podiņu, ja viņš neprot staigāt. Bērnam ir jāspēj pārvietoties pa istabu, jāvar pašam piecelties, apsēsties, jo bērnam grūti izprast kādas darbības, ja nespēj izprast savu ķermeni, ja nespēj koordinēt un kontrolēt savu ķermeni. Bērni nevēlas sēdēt uz poda, ja viņiem pārāk grūti noturēt savu ķermeni, ja nespēj nosēdēt un pats piecelties, viņš nogurst no sēdēšanas un, iespējams, viņš vienkārši nav fiziski tam nobriedis.
Pamani gatavības pazīmes! Bērns mums pats atklāj pazīmes, parādot, ka šis ir īstais laiks, lai mācītos iet uz podiņa. Fizioterapeite uzskaita biežākās pazīmes- Bērns ļoti labi staigā, spēlējas istabā un tad aiziet aiz dīvāna, paslēpjas, tad piečurā un tad aiziet prom no turienes. Ja viņš piečurā un izšvīkā visu ar rokām un dažreiz izgaršo to visu, protams, tad viņš nesaprot.
Podiņmācība ir nopietns process! Vecākiem ir jāsaprot, ka podiņmācība nav spēlēšanās, tas ir nopietns atbildīgs process. Fizioterapeite atgādina, ka mammai nopietni jāpasaka, ka uz podiņu jāpačurā, jāpieceļas un jāiet prom no vannas istabas, nevis jāpavada tur vairākas stundas.
Podiņš nav krēsliņš! Apgūstot podiņmācību, nevajadzētu pieļaut, ka podiņš ir ērta vieta, kur pasēdēt, jo podiņš ir paredzēts tikai vienam noteiktam mērķim. Līdzīgi ir ar rotaļlietu ņemšanu līdzi, ejot uz podiņa. Bērns nav aptaustīt, izjust formu, bet nedrīkst spēlēties ar to.
Ievies savu kārtību un režīmu! Ja sākumā esam ļāvušas mazajam, sēžot uz podiņa, rotaļāties ar līdzpaņemtajām mantām, mums tomēr būtu jāmēģina ieviest jauna kārtība. Bērns var niķoties, dusmoties, bet ir jābūt kartībai, jo pieaugušie ir tie, kuri nosaka robežas, cik daudz bērns drīkst atļauties.
Neslavē un nekritizē! Fizioterapeite iesaka, ka godīgi var pateikt labus vārdus, bet to nevajadzētu uztvert kā pārāko panākumu. Nekādā gadījumā nevajadzētu bērnu lamāt par to,ka kaut kas nav sanācis, jo šis tomēr bērnam ir jauns pasākums.
Mums ir jāprot vērot savs bērns, lai saprastu, kurš ir īstais brīdis podiņmācībai, tad arī grūtībām apgūt šo mācibu nevajadzētu būt. Turklāt svarīgākais podiņmācības apguvē ir bērna dabiskā vajadzība pēc podiņa, nevis mūsu vēlme, lai bērns prastu uz tā sēdēt. Būsim pacietīgas un tas noteikti atmaksāsies!
Kristīne Damškalne, www.maminuklubs.lv
Huggies® Pull-Ups® uzsūcošas podiņmācības biksītes ir ideāls palīgs podiņmācības apgūšanai!
