4 jautājumi par mandelēm

Šīs izmēra ziņā nelielās mandeles, kas patiešām arī atgādina mandeles - riekstiņus ir kā caurlaides punkts, kas neļauj mikrobiem nodarīt mazuļa organismam kaitējumu. Viņu loma mazā cilvēciņa veselības aizsardzībā ir nenovērtējama, lai gan tieši ar mandelēm saistās daudzi jo daudzi pediatra apmeklējumi, kad bērniņš ir apslimis.

Kādēļ mandeles nepieciešamas?

Mandeles pasargā mūsu degunus un kaklus un tās pirmās uzņem ārējās vides sitienus. Mazulim līdz gada vecumam mandeles ir praktiski vienīgais pilnvērtīgi strādojošais imunitātes zvaniņš. Kamēr tās strādā, citi imunitātes zvaniņi attīstas un vēlāk mandeles nomaina. Kopā ar limfmezliem tās organismā pilda atbildīgu darbiņu. Mandeles atpazīst un iznīcina bīstamos mikrobus un vīrusus, kas nokļuvuši mazuļa mutē kopā ar ēdienu, ūdeni vai gaisu, un tāpat tās uztur arī normālu mutes dobuma mikrofloru. Mandeļu darbs ir īpaši svarīgs agrās bērnības periodā, kad notiek bērna imūnsistēmas apmācības procesi un cīņa ar agresīvajiem kairinātājiem bērna mutes dobumā un rīklē.

Mandeles veidojas gaidāmā bērniņa embrionālās attīstības procesā, apmēram ap 3.-5.mēnesi mammas puncī. Kad jaundzimušais ir jau klāt, viņa imūnsistēma ir tādā kā miega režīmā, jo mammas puncītī nav agresoru, ar kuriem bērniņam pašam būtu jācīnās. Tikai ap 2-3 mēnešu vecumu pēc mazuļa piedzimšanas sāk pamazām strādāt limfaudi. Visātrāk attīstas un aug rīkles mandeles: tās sāk funkcionēt praktiski pilnā savā darba režīmā jau ap bērna pirmā dzīves gada beigām. Vislielāko aizsardzības funkciju mandeles pilda ap bērna 6-7 gadu vecumu, un jau pieaugušā vecumā mandeles gluži vai atrofējas un galīgi nebūtu vairs saucamas par pirmo imunitātes palīgu.

Kā rodas adenoīdi?

Adenoīdi ir pārmērīgi lielas rīkles mandeles. Mandeļu palielināšanās ir kā atbildes reakcija gadījumos, kad bērna degunā vai kaklā ielaužas mikrobi vai alerģijas. Tās aktīvāk sāk izstrādāt limfocītus un palielinās izmēros. Ja grūtniecības laikā, apmēram ap 7.-9.grūtniecības nedēļu, mammai ir nācies saskarties ar vīrusu izraisītām saslimšanām, tad mazulis var dzimt jau ar palielinātām mandelēm. Pie tam, pirmajos 3 dzīves gados bērnam ir jāveic samērā daudz vakcīnu, kas arī var izraisīt limfaudu tūsku. Ja tam visam vēl var pieskaitīt biežas saslimšanas, tad mandeles strādā bez apstājas: nepagūstot sarauties līdz sākotnējiem apmēriem, un tad tās atkal palielinās. Hronisks mandeļu audu iekaisums ir adenoidīts.

Pēdējos gados hronisku adenoidītu problēma ir īpaši aktuāla: ja agrāk tā pamatā bija 4-5 gadus vecu bērniņu veselības problēma, tad tagad tāda sastopama jau 2-3 gadus veciem bērniem. Visbiežāk ar šo mandeļu iekaisuma formu nākas saskarties 3-4 gadus veciem bērniem. Pirmais, kas par to signalizē - traucēta elpošana caur degunu un bērna krākšana miega laikā. Bērniņa mute visu laiku ir puspavērta, parādās maisiņi vai zili riņķi zem acīm, balss ir kā aizsmakusi, jo šķiet, ka deguntiņš ir aizlikts. Bērna organisms nesaņem pietiekoši daudz skābekļa, un tas var radīt veselu rindu centrālās nervu sistēmas problēmu. Dažkārt tādiem bērniem ir pasliktināta atmiņa, problēmas ar uzmanības noturēšanu, bērns var būt kaprīzs, un var rasties pat nakts enurēze.

Un tomēr ar adenoīdu operāciju speciālisti steigties neiesaka, jo tie ir ļoti svarīgi bērna organisma imūnsistēmas aizsardzībai. Mūsdienās ir vairāki ārstēšanās veidi un neskaitāmi daudz preparātu, kas palīdz uzlabot elpošanu caur degunu, kā arī vispārējo aizdegunes stāvokli: homeopātiskie līdzekļi, speciāli deguna pilieni, fizioterapija, elpošanas vingrinājumi. Adenoīdu operācija parasti ir iespējama, kad cita veida ārstēšana nesniedz rezultātu, bet bērnam attīstas sarežģījumi, piemēram, vidusauss iekaisums. Un, ja bērnam pēc katras saaukstēšanās ir otīts, arī tad būtu jāaizdomājas par operāciju. Kad iekaisuma procesi nav pārāk dziļi un ir ārstējami, var cerēt, ka ar laiku bērns izaugs no šīs problēmas. Bērniem, kas ir vecāki par 7 gadiem, pakāpeniski mandeles var sākt samazināties.

Kā izvairīties no problēmām ar mandelēm?

Saaukstēšanās profilakse ir vienkārša un universāla: veselīgs dzīvesveids, ilgas pastaigas, nodarbošanās ar sportu, rūdīšanās. Starp citu pie rūdīšanās bērnu pakāpeniski var pieradināt arī ļaujot viņam uzņemt vēsu ēdienu un dzērienus. Piemēram, ļaujiet bērnam nogaršot saldējumu biežāk, kā ierasts. Lai bērns pierastu pie aukstuma iedarbības un būtu mazāk jutīgs pret to, regulāri viņam var rīkot kontrastdušas efektu, aplaistot viņu vannā te ar vēsāku, te ar siltāku ūdeni pārmaiņus. Mazgāties var vēsākā ūdenī. Vasarā pavadiet vairāk laika pie jūras. Tas viss ir efektīvi, un uzlabo kopumā bērna imunitāti. Ja ir elpošanas traucējumi tieči caur degunu, papildus zālēm var palīdzēt arī elpošanas vingrinājumi - balonu piepūšana, ziepju burbuļu pūšana.

Kā ārstēt angīnu?

Tāda problēma parasti rodas bērniem, kas vecāki par 2 gadiem. Šajā vecumā mandeles ir mazliet vājākas, un tajās vieglāk krājas mikrobi, pārtikas mikrodaļiņas. Biežāk var nākties saskarties ar angīnu. Un atšķirībā no adenoīdiem, angīna sākas visai vētraini: ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru, vājumu, spēcīgām sāpēm kaklā.

Visbiežāk angīnas ierosinātājs ir streptokokki. Atkarībā no tā, cik ļoti bojāti ir mandeļu audi un kur lokalizējies iekaisums, iedala katarālo (mazāk smagu, bez strutainiem izdalījumiem) un folikulāro angīnu, kam raksturīgas ir arī strutas, kā arī ir vēl viens īpaši smags angīnas veids, kas atpazīstams pēc tā, ka iekaisuma process skāris visus mandeļu audus un pat tuvākos limfmezglus.

Angīna, saprotams, ir nopietna saslimšana mazam cilvēciņam. To jāārstē tikai ņemot vērā ārsta ieteikumus, tautas līdzekļi te nederēs, un pārsvarā tiek piemeklētas antibiotikas. Bez nopietnas ārstēšanas neiztikt, jo angīnas gaita ir bīstama, var nākties saskarties ar sarežģījumiem, jo infekcija var skart arī sirdi, nieres, locītavas.

Maziem bērniem visbiežāk angīna ir nevis patstāvīga saslimšana, bet gan citu infekcijas slimību sekas. Tāda aina raksturīga skarlatīnai, infekciozai mononukleozei, difterijai, hermei. Visos šos gadījumos ir ļoti svarīgi savlaicīgi atpazīt angīnu, dodoties jau pie pirmajām saslimšanas pazīmēm uz pediatra vai otolaringologa kabinetu, kur bērniņu apskatīs rūpīgi un ieteiks viņam piemērotāko ārstēšanu.

Māmiņu Klubs