Kā runāt ar bērnu par šķiršanos?

21. Sep 2013, 00:00

Vai bērnam ir jāstāsta par vecāku šķiršanās iemesliem, kā ar bērnu runāt par to, un ko darīt, ja bērns tomēr uzstāj uz vecāku kopdzīvi? Uz šiem jautājumiem, Rīga Radio 94.5 FM Māmiņu Kluba radio raidījumā gatavi atbildēt bija psihoterapeits Ansis Jurģis Stabingis un Māmiņu Kluba TV raidījuma režisore Līga Austriņa.

Vai bērnam ir jāstāsta, kāpēc šķiramies?

„Ļoti bieži pašiem vecākiem jājautā, vai viņi paši to zina. Ir kaut kādi iemesli, ko viņi var nosaukt, bet jautājums – vai tie ir īstie iemesli. Vecāki bieži vien paši sev nevar pateikt, kāpēc. Tas nav jautājums, uz kuru jāatbild, var atbildēt, ka visi nav ideāli, ir svarīgi pateikt, ka jā – ir lietas, kas mainās – mēs nedzīvosim kopā, bet ir lietas, kas nemainās – mēs tevi tik un tā mīlēsim un audzināsim kopā,” iesaka psihoterapeits.

„Augot bērnam radīsies papildjautājumi. Un, ja es bērnam tagad iedotu visu pamatinformāciju, viņam būtu grūti to saprast,” piemetina Māmiņu Kluba TV raidījuma režisore Līga Austriņa.

Kā runāt ar bērnu viņam saprotami par šķiršanos?

Psihoterapeits Ansis Jurģis Stabingis stāsta:„Īpašas atšķirības nav. Es domāju, piemēram, ja ir mazs zīdainis, viņam tiek stāstīts viss, kas ar viņu tiek darīts, kas ar viņu būs. Tā saruna ne ar ko neatšķiras. Te būtu 2 fāzes – vecākiem jātiek skaidrībā ar sevi – jāsaprot, kas ar viņiem notiek, ko viņi grib, ko viņi taisās darīt; jāpastāsta bērnam, kā tu jūties, un kā viss tagad notiks. Pajautā bērnam viņa viedokli! Bērnam jautājums var atnākt pēc pusstundas, pēc dienas un pat pēc ilgāka laika. Jāatbild ir katru reizi.”

„Ar šķiršanos tiek pārvērtēta vispār visa sava dzīve. Un, lai labi sajustos, manā gadījumā, bija jāpaiet vismaz gadam,” personīgo pieredzi kā piemēru min Līga Austriņa.

Ko teikt, ja bērns saka, ka grib, lai vecāki tomēr dzīvo kopā?

„Var teikt – es saprotu, ka tu gribi, es saprotu, bet, ja mēs dzīvojam kopā, mēs strīdamies, mēs ātri sadusmojamies, nevaram būt tik labi vecāki. Jārunā ir ar sirdi. Svarīgi ir pateikt, kas mainīsies, un svarīgi ir teikt, kas nemainīsies, lai bērns sajustu drošības sajūtu,” psihoterapeits iesaka.

Savukārt, Līga Austriņa no personīgās pieredzes zina - „Svarīgi ir runāt. Izvērtējot savu personīgo pieredzi, varu atzīt, vecāki ar mani nerunāja, daudz ko nestāstīja, es cīnījos pati ar to visu. Es jautājumus neuzdevu."

Runāšanas kultūru ģimenē ir jāvieš jau pirms šķiršanās, pārrunājot dažādus mājas jautājumus, lai bērnam būtu skaidrība un sajūta, ka viņš drīkst uzdot jautājumus, un, ka viņam tiks atbildēts, ka viņa iniciatīva netiks pazemota, noniecināta. To klausītājiem atgādina arī psihoterapeits.