Viņš ir tas, kas liek pamatus Elizabetes dzīvē, bet mamma izkrāso ikdienu....

Elizabetes Tēti sauc Sandis, lai varētu savu mazo meitiņu pienācīgi nodrošinātl, pašlaik viņš strādā divās darba vietās, kā arī visādi citādi legāli cenšas nopelnīt līdzekļus, rezultātā, protams, mūsu tētis ir ļoti aizņemts, bet savā brīvajā laikā visā visumā viņš kompensē prombūtni, ko pavada sūri grūti strādājot...

Tieši Elizabetes tētis ir tas, kurš uzņēmies lielākās rūpes par Elizabetes suni Radžeru. Šo arī varētu pieskaitīt pie Sanda hobijiem, jo patiesībā suni izvēlējās Elizabetes mamma, būdama vēl stāvoklī un pierunāja Sandi rūpēties par šo mazo melno kucēnu, kurš nu jau ir pie sešdesmit kilogramu smags, bet ļoti gudrs, paklausīgs un audzināts, jo Sandis ar ļoti augstu atbildības sajūtu izturas pret visu, ko savā dzīvē uzņemas.

Elizabetei ar tēti ir paveicies, ne jau tāpēc, ka visi viņa hobiji vairāk vai mazāk tagad saistās tieši ar Elizabeti- nu ne jau tā izteikti tiešā nozīmē, bet gan, piemēram, viņš ļoti labi virpo- tā nu tagad viņš mazajai Elīzai uztaisīja no koka divus mazus dārza soliņus un būs vēl galdiņš šūpoles utt., vasara jau tikai pašā sākumā. Sandis ir arī aizrāvies ar makšķerēšanu un zinot to, ka meitai zivis ļoti garšo, bet mammai nepatīk tās tīrīt viņš pats gatavo savas sazvejotās zivis.

Elizabetes tētis dzīvo laukos, pasakainā vietā ko sauc par Vilci, šeit ar kājām iespējams izstaigāt visus apskates objektus, ko bieži vien arī Sandis ar mazo Elizabeti dara un citreiz līdzi paņem mammu. Lai arī Elizabetes mamma šīs vietas jau pietiekoši labi ir iepazinusi, ar dabu ir tā, ka tā visu laiku ir mainīga, neviens pavasaris nav identisks iepriekšējam, neviens koks nestāv uz vietas, un arī upes savu gultni lēnām un pakāpeniski maina... netālu no Vilces ir arī Tērvete, kur mēs visi trīs arī esam bieži parka apmeklētāji, Elizabete pirmo reizi Rūķu tanti un Raganu satika vēl tad, kad pati savām kājām negāja, un turpat uz Vilci braucot ir arī Lielplatone ar saviem slavenajiem septiņiem ozoliem.

Pilsētā Elizabete kopā ar mammu un tēti dodas noskatīties Alunāna teātra izrādes, kas notiek kultūras namā un, protams, tuvākajā laikā brauksim iekarot Rīgas teātrus...

Mūsu tētis ir labākais ar to, ka viņš ir mūsu, jo mūsu tētis, kā jebkurš cits tētis ir īpašs tieši mums. Viņš ar visu sirdi un dvēseli rūpējas par mums divām dāmām, pacieš mūsu kaprīzes, niķus un untumus. Viņš ir tā praktiskā daļa, kas Elizabetes mammai pietrūkst, viņš ir tas, kas liek pamatus Elizabetes dzīvē, bet mamma izkrāso ikdienu. Mēs esam ļoti laimīgas, ka tieši tāds ir mūsu tētis. :)

Pastāsti arī Tu par sava bērniņa tēti, iesūtot stāstiņu un bildes par viņu!

Iesūti ziņu šeit!