Viela pārdomām…Pirms audzināt bērnu…

Saņemieties, nesteidzieties, apsēdieties tur, kur Jums būs visērtāk, atslābinieties un padomājiem: kādēļ?

1. Kāds ir Jūsu katras nākamās darbības mērķis: lai ierobežotu vai atbrīvotu bērnu?
2. Jūs vēlaties uzmācīgi dalīties savā pieredzē vai sniegt palīdzības roku?
3. Jūs vēlaties uzsvērt viņa atkarību vai ieviest viņā pārliecību par drošību?
4. Jūs vēlaties ierobežot viņu ar dažādiem aizliegumiem, kurus viņš neievēros, un jums būs kārtējais iemesls izlādēties?
5. Varbūt Jūs vēlaties bērnu pakārtot sev, lai Jums būtu ērti?
6. Varbūt Jūs šodien esat ieplānojuši uzskaitīt bērna nedarbus?
7. Varbūt Jūs šodien vienkārši esat par kaut ko dusmīgi, un jūtat vēlmi kritizēt?
8. Varbūt Jums pašiem vienkārši vajag noslēpties aiz audzināšanas aizkariem?

Varbūt…

Pirms noslēpties, pamēģiniet iejusties sava bērna „ādā“. Viņš neklausa, jo tādu jūs viņu izveidojāt. Tāpēc jāsoda jūs paši. Ar savu neklausūšanu bērns soda jūs un rada konfliktus, kuru liecinieks ir bijis. Mēģiniet saprast: kas traucē jūsu bērnam, par ko viņš ir norūpējies. Atveriet durvis uz savu bērnību. Atcerieties, kādi jūs bijāt. Protams – gaidījāt brīnumus. Un galvenā nepieciešamība bija mīlestība. Tā aizēnoja visu pārējo. Tāpēc nevajag likt bērnam vilties. Nelieciet viņam izlūgties jūsu mīlestību, bet dodiet to paši, neizmantojot emocionālo šantāžu.

Avots: malishi.ru