Vēstules un to rakstīšana. Kad Tu pēdējo reizi uzrakstīji īstu vēstuli?

Šajos laikos, kad gandrīz visiem ir dators, cilvēki ziņu nosūtīšanai izmanto e-pastus, bet vai atceraties tos laikus, kad vēl visu vajadzēja rakstīt uz baltas papīra lapas?

 Vai ar roku rakstīta vēstule ir daudz vērtīgāka par elektronisko? Kādas sajūtas tā pauž? Es kārtoju savu atmiņu plauktiņu un atradu sev adresētās vēstules un starp tām bija arī Mīlestības vēstules. Es tās rūpīgi saglabāju, kaut arī ne visas ir no mana vīra :D

Kādreiz vēstuļu rakstīšana tika pacelta pat mākslas līmenī!Sākot ar kaligrāfiju,stilu utt.,Mainās laiki,mainās sazināšanās līdzekļi!!Man jau liekas, ka pirmā vārds, kas asociējas ar vārdu vēstule ir- mīlestības vēstule! Vīriešiem-vēstules uz/no armijas! Vai tā ir?

 Manuprāt, rakstīšanai ar roku piemīt sava burvība! :)

Mīlestības vēstule

"Sveika! Savādi, bet nespēju nedomāt... Tu esi vienkārši mani apbūrusi ar savu skaistumu, kādu no skūpstiem, acu skatienu... Ir tik patīkami, bet esmu mazliet apjucis, kas liek aizdomāties vēl jo vairāk! Tik zilas debesis šodien. ..."

Ir paruna sena, veca kā zeme: Apdomā divreiz, pirms ko sāc! Ik reizes, kad manī dzimst šī vēlme: Sacīt tev – lūdzu, tuvāk man nāc...

Paruna šī, kā vīruss postošs

Inficē manas maņas, izņemot vienu,

Tā uz šis lapas aust kā rīts mostošs,

Līdz iemieso sevī drūmu, vientuļu dienu.

Sev vienīgā zināmā veidā, es tagad

Tev atklāju savu dvēseli, kā gleznu tukšu:

Uz audekla klātas krāsas, bet toņu tur trūkst,

Tie paliks vienmēr tādi, ja arī turpmāk es mukšu

Prom no vārdiem, kurus sacīt tev vēlos,

No pirkstu pieskārieniem taviem, kas toņus radīs

Par simpātiju liesmām, kuras gleznā kvēlos

Kā Erota svētība – tā savas sēklas stādīs

Tu varbūt jautāsi man: kāpēc un kā?

Es atbildēšu: Tava Daile, kā krāšņs zieds...

Tu sacīsi: Katram ziedam pienāk riets.

Es smaidīšu: Ne tiem, dvēseles dārzos plaukušiem...

Tu teiksi: Kādēļ jūtas nevari skaidros vārdos man paust?

Es čukstēšu: Tas taču pārāk vienkārši būs...

Tu beidzot smaidīsi: Vai tad no tā jūtas neīstākas kļūst?

Es sapņošu: Nē, bet vēlos ietērpt

Tās aurā.., tā radīs tik tiešām patiesu!

Tu brīnīsies: Ko gan?Es starošu: Smaidu tavu patiesu...

Tu sakautrēsies: Ko paudīs šis smaids?

Es klusēšu: Tu jūti, ka mīlēta tiec!

Tagad, pārlasot skaistās vēstules, ataust atmiņā tik skaisti mirkļi un pats galvenais, ka tie paliks arī skaistā atmiņā...

• Kādas ir Jūsu domas vēstulēm un to rakstīšanu?
• Kad pēdējo reizi uzrakstijāt vēstuli ar roku?
• Vai bieži rakstiet vēstules?
• Vai esat saglabājušas savas mīlestības vēstules?