Vesels deguns – vesels cilvēks

Ja iesnas ārstē, tās ilgst nedēļu, ja ne – septiņas dienas. Šāda paruna klīst tautā, un tā nemaz nav tālu no patiesības. Diemžēl nereti ir arī gadījumi, kad šķietami nevainīgas iesnas pāraug nopietnākās saslimšanās, un tādēļ vecākiem bieži vien nav skaidrs, vai par bērna šņaukāšanos ir jāuztraucas un jāķeras pie ārstēšanas, vai arī var gaidīt, kad tās pāries pašas no sevis.

Dr. med. Kaspars Peksis

Skaidrību šajos jautājumos ievieš un par to, kādēļ gluži bez uzmanības iesnas atstāt nevajadzētu, stāsta otolaringologs Kaspars Peksis, pirmās specializētās ausu, kakla un deguna slimību privātklīnikas Headline vadītājs.

Deguna funkcijas

Lai saprastu, kādēļ iesnas nedrīkst atstāt bez ievērības, ārsts Kaspars Peksis izskaidro deguna galvenās funkcijas cilvēka organismā: «Ja elpojam labi un pareizi caur degunu, tad aukstā laikā mēs sasildām, bet karstā – atdzesējam ieelpoto gaisu līdz 33 grādu temperatūrai, kāda nepieciešama plaušām, lai tās pilnvērtīgi uzņemtu gaisā esošo skābekli. Otra deguna funkcija – tas darbojas kā pirmais filtrs, kas attīra gaisu no putekļiem, mikrobiem, baktērijām un citiem piemaisījumiem. Tātad iesnu laikā, kad deguns ir ciet, cilvēks elpo caur muti, tādējādi nogādājot plaušām netīru un nepiemērotas temperatūras gaisu, kas īpaši kairina astmas slimnieku plaušas, kā arī pasliktina bērna organisma aizsardzību pret infekcijām. Jaundzimušie, starp citu, vispār neprot elpot caur muti, to jaunais cilvēks iemācās tikai dzīves grūtībās, līdz ar to aizlikts deguns jaundzimušajam ir uzskatāms par neatliekamu stāvokli.

Tātad normāli funkcionējošs deguns ar veselu gļotādu ir pirmais, kas aizsargā pret apkārtējā vidē esošajiem vīrusiem un citiem slimību izraisītājiem. Ja normālā gadījumā deguns spēj pašattīrīties pats, tad t.s. slimību periodos tam var palīdzēt attīrīties, izskalojot to ar fizioloģisku, sterilu jūras ūdeni. «Jūras sālsūdens aerosoli, piemēram, Humer, nav medikaments, bet gan higiēnas līdzeklis. Atnākot mājās no ielas vai sabiedriskām vietām, mēs nomazgājam rokas, un tieši tāpat mums jāizskalo arī deguns. Angļu valodā ir pat tāds termins – deguna dušošana,» stāsta dakteris Peksis. Viņš arī norāda, ka šāda deguna dušošana palīdzētu arī tiem bērniem, kuru vecāki smēķē vai arī ir pasīvie smēķētāji, jo deguna gļotādai ir kaitīgi ne tik daudz tabakas dūmi, cik ķīmiskā viela nikotīns, jo tas paralizē deguna gļotādas skropstiņu darbību. «Lai pasargātu bērnus no nikotīna kaitīgās iedarbības, ne tik vien jānomazgā rokas, bet arī jānomaina visas drēbes, kas piesūkušās ar šo vielu, kā arī jāizskalo deguns.»

Sālsūdens šķīdums ir labs palīgs arī alerģisku iesnu pacientiem. «Protams, ir jāseko sava alergologa norādījumiem par medikamentiem, taču sezonas laikā (piemēram, ja ir alerģija no ziedputekšņiem) jūras sālsūdens aerosolam jābūt visu laiku līdzi – regulāra lietošana palīdzēs izvairīties no nepatīkamajiem simptomiem.»

Papildu aizsardzībai pret apkārt klaiņojošajiem slimību izraisītājiem pirms iziešanas no mājas der lietot arī kādu pretvīrusu ziedi degunam, kas vismaz daļēji iznīcina baciļus, vēl pirms tie paguvuši nosēsties uz deguna gļotādas, tādējādi draudot izraisīt saslimšanu.

Ja iesnas jau klāt

Ikvienu vecāku vismaz dažreiz ir mocījušas šaubas par to, kāda būtu pareizākā rīcība, ja no saslimšanas tomēr nav izdevies izvairīties un iesnas jau ir klāt, – gaidīt, kad tās pāries pašas no sevis un neuzskatīt par būtisku veselības problēmu, vai arī sākt aktīvi rīkoties. Un, ja rīkoties, tad kā. Otolaringologs Kapars Peksis aizrāda, ka iesnas tomēr ir saslimšana, kuras laikā bērnam nevajadzētu apmeklēt bērnudārzu vai publiskas vietas, jo, pirmkārt, viņš var aplipināt citus, otrkārt – un galvenokārt – iesnu laikā deguns nespēj pildīt savus iepriekš uzskaitītos pienākumus, līdz ar to bērns ir pakļauts riskam uzņemt arī citus baciļus. «Iesnu laikā deguna gļotāda tiek stipri traumēta, un pilnībā tā atjaunojas tikai trīs četru nedēļu laikā, līdz ar to šajā laikā tā ir daudz uzņēmīgāka un neaizsargātāka pret apkārtējās vides kairinājumiem,» skaidro Kaspars Peksis, iesakot uzreiz pēc iesnu pārslimošanas bērnu par veselu neuzskatīt un uz bērnudārzu tomēr nesūtīt.

Viņš iesaka šādu rīcības shēmu. Pirmkārt, jāpanāk, lai bērns daudz dzer, pat ļoti daudz. Otrkārt, jāskalo deguns. Iesnu laikā piemērotāks ir t.s. sarkanais Humer – hipertoniskais šķīdums, kur ir lielāka sāls koncentrācija. Deguna skalošana gan atbrīvo to no puņķiem bez deguna šņaukšanas (jo, spēcīgi pūšot uz āru, ir liels risks iedzīvoties vidusauss iekaisumā), gan arī uzsūc ūdeni no audiem, tādējādi mazinot tūsku un atvieglojot elpošanu. Ir atsevišķi pētījumi, kas apliecina, ka sālsūdens ne tikai palīdz atvieglot iesnas, bet tam piemīt arī atveseļojošas īpašības.

Treškārt, Kaspars Peksis iesaka lietot Sinupret, dabīgas izcelsmes preparātu, kas pieejams gan pie ūdens pievienojamos pilienos mazākiem bērniem, gan tablešu veidā lielākiem. Šis preparāts sašķidrina deguna sekrētu, atvieglojot tā izvadīšanu, kā arī tam piemīt pretmikrobu, pretvīrusu efekts. «Ir pierādīts, ka Sinupret būtiski samazina komplikāciju risku un līdz ar to arī nepieciešamību pēc antibiotikām,» uzsver ārsts. Sinupret lietojams iesnu laikā un vēl divas nedēļas pēc tām.

Tāpat ārsts atgādina, ka šie preparāti – kā Humer, tā arī Sinupret – nav veselībai kaitīgi un nerada pieradumu, kā tas diemžēl ir ar daudziem citiem pretiesnu medikamentiem, deguna pilieniem, bez kuriem, ja tos ir gadījies lietot ilgstoši, pēc tam nav iespējams tikt galā ar savu degunu... «Protams, ja iesnas ir zīdainim, kurš, nevarot paelpot, nevar arī paēst un sarkanais Humer uzreiz nepalīdz, var lietot, piemēram, Vibrocil pilienus, bet katrā ziņā ne ilgstoši...»

«Nekomplicētā gadījumā citi medikamenti bez šiem diviem preparātiem nav jālieto. Taču, ja arī sestajā un septītajā dienā iesnas nav pārgājušas un bērns neizskatās vesels, nepieciešama LOR konsultācija, jo tad vairs iesnas pašas no sevis nepāries, drīzāk ir iespēja iedzīvoties hroniskā saslimšanā,» ārsts iesaka ar iesnām nejokot.

Citas elpošanas problēmas

Ne vienmēr elpošanas problēmas saistītas ar parastajām iesnām. Piemēram, ja vecākiem šķiet, ka bērnam ir iesnas, bet reāli izdalījumi ir tikai no vienas nāss, turklāt tie ir zaļi, visticamāk, ir deguna blakusdobumu iekaisums vai bērns ir pamanījies iestūķēt nāsī kādu svešķermeni. Bez LOR palīdzības te neiztikt, nelīdzēs arī vizīte pie ģimenes ārsta.

Ja šķietamajām iesnām pievienojušās apsārtušas acis, deguns ir piepampis, ir daudz jāšķauda un izdalījumi ir ūdeņaini, ļoti iespējams, tas liecina par alerģiju. Ja vēl šiem simptomiem pievienojas ādas reakcija, tad gandrīz nav šaubu, ka nepieciešama alergologa konsultācija.

Ja bērns, kaut šķietami vesels, miegā elpo nevis caur degunu, bet ar vaļēju muti, ir jāpārliecinās, vai viņam nav adenoīdi jeb palielinātas aizdegunes mandeles. «Tā ir visbiežākā bērnu patoloģija, lielākoties anatomiska jeb iedzimta īpatnība, retāk – slimības ceļā iegūta. Palielinātas mandeles nozīmē to, ka tās ir pa pusei aizsegušas deguna izeju, līdz ar to liedzot iespēju pilnvērtīgi elpot. Ja tā ir anatomiska īpatnība, tad ir skaidrs, ka to nevar ietekmēt ar zālēm vai netradicionāliem līdzekļiem. Degunā sakrājušos sārņus daļēji var izskalot, tomēr ne pilnībā, ir nepieciešama dabīgā ventilācija. Turklāt, ja bērnam ir apgrūtināta elpošana, samazinās arī skābekļa piekļuve smadzenēm, kas, iespējams, var iespaidot arī bērna attīstību. Bieži šādos gadījumos ir krākšana vai citi elpošanas traucējumi miegā. Līdz ar to ir jāsaprot, ka visefektīvākā metode, kas ļauj atbrīvoties no traucējuma, ir operācija, kuru iespējams veikt gan ar tradicionālo ķirurģisko metodi, gan arī ar radiofrekvenču metodi, ko piedāvā arī klīnikā Headline. Tas procedūru daudz nesadārdzina, taču samazina kakla sāpes pēc operācijas, kā arī risku, kas saistīts ar pēcoperācijas asiņošanu,» stāsta Kaspars Peksis.

Viņš uzsver, ka mūsdienās šīs metodes ir drošas, un dažādas manipulācijas LOR kabinetā vairs nelīdzinās atmiņām no dažus desmitus gadu senas pagātnes, līdz ar to iedrošina vecākus «nebāzt galvu smiltīs», bet gan droši risināt sava bērna veselības problēmas.

Anna Kalniņa