Vējbakas: izslimot vai vakcinēties

Daudzi vecāki uzskata, ka vējbakas ir pavisam viegla bērnu infekcijas slimība, gandrīz kā iesnas, kuru noteikti būtu jāizslimo. Tomēr, kaut arī pārsvarā saslimšana ar vējbakām norisinās vienkārši, slimības gaita var noritēt arī pavisam smagi.

Tagad, izrādās, ir iespējama alternatīva - vakcīna pret vējbakām. Negribi - neslimo! Tomēr pirms pieņemt lēmumu, vakcinēt vai nevakcinēt bērnu pret vējbakām, der zināt, kas tā vispār ir par slimību!

Kas ir vējbakas?

Vējbakas Latvijā ir trešā izplatītākā infekcijas slimība pēc gripas un akūto elpceļu vīrusu slimībām. Vējbakas ir akūta vīrusinfekcija, ar kuru, kā liecina Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) dati, 90% gadījumu izslimo bērni, kas jaunāki par 15 gadiem, bet 60% gadījumu - pirmskolas vecuma bērni.

Vējbaku infekcijas avots ir inficēts cilvēks un vīruss izplatās gaisa pilienu ceļā vai inficētam cilvēkam klepojot, šķaudot, runājot. Inficēties var arī saskaroties ar saslimušā izsitumu izdalījumiem.

Inficētā persona ir "lipīga" sākot no divām dienām pirms izsitumu parādīšanās līdz piecām dienām pēc brīža, kad jauni izsitumi vairs neparādās.

Vai vējbakas ir "viegla" saslimšana?

Pirmajos sešos mēnešos pēc bērna dzimšanas viņu no saslimšanas aizsargā no mātes asinīm pirms dzimšanas iegūtās antivielas, taču pēc tam uzņēmība pret vējbakām paaugstinās. Tā kā slimība izplatās gaisa pilienu veidā, inficēties ir viegli. Slimība ilgst apmēram divās nedēļas, kuru laikā bērnam ir paaugstināta temperatūra, nogurums un niezoši izsitumi. Pēc tam lielāko izsitumu vietā veidojas kreveles, kuras pēc 7-14 dienām noiet, visbiežāk neatstājot nekādas rētas. Parasti bērni vējbakas izslimo viegli.

Tomēr atsevišķos gadījumos var būt nopietni veselības sarežģījumi - ādas bojājumiem var pievienoties cita infekcija un izraisīt nopietnus sastrutojumus. Dažreiz vējbaku vīruss izraisa encefalītu. Mirstība bērniem ir vienā no 100 000 gadījumu. 2008. gadā Latvijā tikai četros procentos gadījumu bija nepieciešama bērnu hospitalizācija. Taču pieaugušajiem risks saslimst ar smagu vējbaku formu ir 15 reizes lielāks. Slimība ilgst 3 - 4 reizes ilgāk nekā bērniem. 2008. gadā Latvijā katrs sestais no saslimušajiem pieaugušajiem ārstējis slimnīcā.

Kā iegūt imunitāti?

Inficēšanās risks pieaug, bērnam sākot apmeklēt bērnu kolektīvus (bērnudārzus), kur vējbakas visbiežāk izplatās uzliesmojumu veidā.

Iegūt imunitāti pret vējbakām ir iespējams, tikai pārslimojot slimību vai vakcinējoties. Nespecifiska profilakse, kā roku mazgāšana, organisma stiprināšana, utml. praktiski nesamazina infekcijas izplatīšanos.

Pašreiz katru gadu reģistrē 6 - 9 tūkstošus vējbaku gadījumu, bet reālais saslimšanas līmenis, pieskaitot arī tos slimniekus, kas slimo vieglā formā un pie ārsta nevēršas, ir līdz pat trīs reizēm lielāks.

Kādas var būt vējbaku blakusparādības?

Vējbakas ir infekcijas slimība, kuru pārslimojot tās izraisītāji var saglabāties organismā nervu sistēmas šūnās un vēlāk izpausties kā tautā zināmā saslimšana - jostas roze. Ārsti novērojuši, ka pacienti, kas slimojuši ar vējbakām, biežāk slimo arī ar citām respiratorajām saslimšanām.

Svarīgi!

Ja ar vējbakām saslimst grūtniece, ir liela iespējamība, ka bērns piedzims ar iedzimtiem defektiem vai mirst. Tātad, ja meitene vai jauna sieviete nav izslimojusi vējbakas un nav arī vakcinēta pret tām, tad šīs slimības uzliesmojuma laikā ir augsta iespējamība inficēties, kā arī dzemdēt bērniņu ar iedzimtiem defektiem.

Vējbakas un vakcinācija

Ar vakcinācijas palīdzību pret vējbakām būtu pasargāti līdz pat 70- 90% vakcinēto bērnu, bet smaga slimības norise tiktu novērsta 95% vakcinēto personu. Pozitīvs iespaids no vakcinācijas būtu arī tiem cilvēkiem, bērnu vecākiem un bērniem, kas pret vējbakām nav vakcinēti un šo slimību nav izslimojuši, jo tiklīdz vakcinācijas līmenis pret kādu saslimšanu ir pietiekami augsts, slimības izraisītājs nespēj izplatīties un inficēt nevakcinētos. Tātad vakcinējot bērnus pret kādu infekcijas slimību, netieši no šim slimībām tiek pasargāti arī tie bērni un pieaugušie, kas nav pārslimojuši vējbakas un kādu iemeslu dēļ vakcinēties nevar. Līdzīgi, kā masalu, masaliņu un epidēmiskā parotīta gadījumā Latvijā ar vakcinācijas palīdzību var samazināt saslimstību ar vējbakām līdz atsevišķiem gadījumiem vai vispār novērst.

Ir dati, ka bērnu agrīna vakcinācija novērš ne tikai saslimstību ar vējbakām, bet arī turpmāku iespēju saslimst ar herpes zoster (jostas rozi) vēlākajā dzīves laikā. Saslimšana izpaužas kā tirpšanas sajūta ādā, nejūtīgums, nieze vai stipras, durstīgas sāpes, kam seko čulām līdzīgi bojājumi vienā ķermeņa vai sejas pusē. Sāpes var saglabāties nedēļām, mēnešiem un pat gadiem ilgi pēc tam, kad izsitumi sadzīst. To dēvē par pēc herpētisko neirolģiju.

Vakcinācijas plāns Latvijā

Vairākos pētījumos pierādīts, ka pretvējbaku vakcinācija ir ekonomiski efektīvs pasākums. Vakcinācijas izmaksas, nodrošinot pret saslimšanu katru bērnu, ir zemākas nekā izdevumi, kas saistīti ar saslimušo bērnu ārstēšanu un viņu vecāku darba kavējumiem bērnu kopšanas dēļ. Sasniedzot augstu imunizācijas līmeni, ir iespējams līdz minimumam samazināt saslimstību ar vējbakām. Līdz ar to samazināsies ārstniecības iestāžu noslogojums, mācību un darba kavējumi.

2008.gadā tika uzsākta valsts apmaksāta 15 mēnešu vecu bērnu vakcinācija pret vējbakām. Pagaidām pret vējbakām vakcinēto bērnu skaits ir divas reizes mazāks, nekā bērnu skaits, kuri vakcinēti pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu. Tas izskaidrojams ar to, ka parasti vakcinācijas līmenis ar jaunām vakcīnām sasniedz Pasaules Veselības organizācijas ieteiktos 95 procentus pakāpeniski: 2 - 3 gadu laikā.

Sakarā ar to, ka vakcinācija pret vējbakām tika veikta tikai vienu gadu, saslimstība ar vējbakām 2008. gadā, atšķirībā no citām infekcijas slimībām, joprojām bija augsta. 2008. gadā ārsti ziņojuši par 6955 vējbaku gadījumiem, t.sk. par 238 saslimušajiem pieaugušajiem. 131 vējbaku slimnieks ārstējies slimnīcā.

Kad izpaudīsies vakcinācijas rezultāti?

Pozitīvā vakcinācijas ietekme uz saslimstību ar vējbakām sagaidāma tikai pēc dažiem gadiem. Īpaši svarīgi sasniegt un uzturēt ļoti augsto imunizācijas līmeni, lai novērstu saslimstības nobīdi uz vēlākām vecuma grupām un uzliesmojumus pusaudžu un jauniešu vidū nākotnē.

Vai man obligāti jāvakcinē bērns pret vējbakām, pat, ja es negribu?

Tā saucamā obligātā vakcinācija ir valsts apmaksāta vakcīna pret kādu infekcijas slimību, kas ir iekļauta Vakcinācijas kalendārā, bet tā nav piespiedu vakcinācija. Ārstniecības personai izdarot vakcināciju, pacients vai par pacientu atbildīgā persona ir jāinformē par iespējamām vakcīnas blakusparādībām; briesmām bērna veselībai, ja bērnu nevakcinē nemaz; kā arī par to, ka saskaņā ar normatīviem aktiem, vecākiem ir tiesības atteikties no iejaukšanās bērna veselībā, arī vakcinācijas.

Jāņem vērā, ka nevakcinētam bērnam inficēšanas risks saglabājās dzīves laikā. Piemēram, inficēties var ceļojuma laikā, bet jāatceras, ka ar vecumu pieaug vējbaku norises smagums un izraisīto komplikāciju risks.

Saslimstība 2000 - 2004 kalendārajos gados (1-12. mēnesis)