Vardarbībai NĒ!

Pasaules Veselības organizācijai ir īpaša programma sievietēm, kas cieš no vardarbības. Pasaules statistika rāda, ka vardarbība ir nopietna problēma visā pasaulē, turklāt vardarbība ir viens no galvenajiem nāves iemesliem Eiropā. 5 līdz 45% sieviešu ziņo, ka kādā no dzīves etapiem ir sastapušās ar vardarbību.

PVO pētījumā sadarbībā ar Veselības ministriju un Latvijas Universitāti, tika konstatēts, ka vardarbība ir lielākā apjomā un ka tā nav dažu indivīdu un dažu ģimeņu problēma, jo no vardarbības cieš dažādas sievietes, neatkarīgi no ienākumiem un izglītības līmeņa.

Kur meklēt palīdzību?

Pirmie, kas nonāk saskarē ar sievietēm, kurām ir problēmas, ir ārsti, ginekologi un vecmātes. Tomēr, lai diagnosticētu vardarbību, kas bieži vien ir slēptā formā, ir jābūt zināšanām un iemaņām.

Tātad palīdzību ieteicams meklēt pie kādas uzticamas personas, ieteicams medicīniska personāla, kuram var uzticēties un kurš informāciju turētu konfidenciāli. Tomēr vienmēr jāatceras, ka sievietei pašai jāapzinās, ka ir laiks meklēt palīdzību, jo sievietēm pēc 18 gadu vecumam ir pašām jāizlemj, ko darīt.

Vēl viena iespēja, kur doties, ja ģimenē ir vardarbība, ir krīzes centrs, viens no tiem ir “Māras centrs” Āgenskalnā. Ja sieviete cieš no vardarbības un viņa ir gatava doties prom no mājām, var nākt uz krīzes centru, kur tiek nodrošināts patvērums, lai sakārtotu radušos sociālo situāciju un saņemtu palīdzību. Krīzes centrā sieviete var uzturēties līdz 6 mēnešiem un saņemt psihologa un sociālā darbinieka palīdzību, risinot jautājumus par dzīvokļa jautājumiem, lai varētu sakārtot savu dzīvi un varētu sākt dzīvot patstāvīgi.

Iejaukties apkārtējā vardarbībā

Tev ir draudzene, kura ģimenē tiek pazemota. Vai tas var tā palikt? Latvijā iedzīvotāji uzskata,ka nevajag iejaukties, jo tā ir katra paša izvēle, ko darīt. Ja šajā vardarbībā cieš bērns, likms uzliek par pienākumu ziņot atbilstošam iestādēm. Bet emocionāli bērns cieš vienmēr, jo, kur ir viena vardarbības forma, seko arī cita un bērns var tikt iesaistīts kā aculiecinieks vai pats tie pazemots. Sabiedrības lielākā problēma ir milzīgā tolerance, izliekoties, ka mēs to neredzam. Par to ir jārunā un jāpalīdz vienam otram.

“Māras centra” psihologe Līga Liepiņa atzīst, ka ļoti grūti pārkāpt un sākt par to runāt, jo tas ir sāpīgi un pazemojoši, jo tuvākais cilvēks dara pāri.

Arī no malas var redzēt, ģimenē kaut kas nav kārtībā. Šādas sievietes jūtas biklākas, nedrošākas. Ja ir arī fiziskā vardarbība, līdzi nāk arī sāpes.

Nereti sieviete, nokļūstot vardarbības jūgā, nemeklē palīdzību, jo neredz reālu iespēju, kurp doties. Vīrieši kontrolē katru sievietes soli un sieviete ir kā slazdā un nav risinājuma.

Pie ārsta

Ārsts ir izdevīgā pozīcijā, jo veselības nozare ir pirmā nozare, kur griežas pēc palīdzības. Nereti sievietes nemaz nemin, ka ir bijusi vardarbība, bet ārsts ar citiem simptomiem, piemēram, sāpes, galvassāpes, depresija, var nonākt pie secināju, ka īstais slimības iemesls ir vardarbība.

Ārsts vienmēr rīkojas pacientes interesēs, tāpēc ārsts atkal un atkal atkārtos, ka vardarbība nav pieļaujama un noteikti ne ģimenē. PVO pētījumi rāda, ka vardarbība var atkārtoties no paaudzes paaudzē, jo bērni, redzējuši, kā tiek veidotas attiecības ģimenē, arī pieaugot tiek veidotas šāda paša tipa attiecības ģimenē.

Ja sieviete atgriežas ģimenē, kur vīrs pazemo, tad tas arī turpināsies vēlāk. Sieviete pati izlemj, ka ir laiks aiziet un pieņem šo lēmumu.

Vardarbības profilakse

Vardarbība ir problēma, kurā iespējama profilakse. Jau vecākiem pašiem vajadzētu rādīt priekšzīmi ģimenē un nepazemot vienam otru, jo šādi bērns iemācās, ka konfilktsituācijas nav jārisina ar vardarbības palīdzību.

Nākamie vīri, nākamās mammas un sievas aug mūsu ģimenēs, tāpēc ir jādomā par savas ģimenes modeli, lai veidotos labestīgas attiecības ģimenē.

Ja arī Tu esi nonākusi šādā situācijā, nevaino sevi, bet meklē palīdzību!

Kad sieviete nosauks sevi par upuri, sekos arī kāda konkrēta rīcība, lai palīdzētu sev un saviem bērniem!

Noklausies radio raidījumu par vardarbību ģimenē ŠEIT!