Vai pēršana ir audzināšanas metode?

Tu tūlīt dabūsi pērienu! To savā bērnībā, iespējams esam dzirdējuši bieži un ir vecāki, kuriem arī šobrīd šķiet, ka fizisks sods ir tāds, kurš ir nepieciešams. Tāpat ir ģimenes, kuras apgalvo, ka pērt un sodīt nedrīkst. Padomos par bērnu audzināšanu dalās Kristīne Veckrāce – ģimenes psihoterapeits. 

Pūpolsvētdienā  mēs viens otru simboliski noperam ar pūpolu zariem, lai visu gadu būtu veselīgi. Šo rituālu dažādās Latvijas vietās dēvē  dažādi – par pūpološanu, kulšanu, virbošanu, arī ērbošanu. Taču Pūpolsvētdiena noteikti ir tā reize, kad izsvērt vai pēriens ir piemērots bērnu sodīšanas veids.

Vai pēršana ir tas pats, kas sodīt un vai vajag bērnu sodīt?

Psihoterapeite Kristīne uzskata, ka labāk lietot vārdu audzināt nekā sodīt, jo ar šo vārdu mēs saprotam kādas konkrētas darbības- nopēršanu vai ielikšanu kaktā, bet tās savukārt neiekļaujas bērnu audzināšanā. Šajā gadījumā labāk izvēlēties audzināšanu un disciplinēšanu.

Bērns mēdz būt niķīgs un nepaklausīgs, tāpēc ir svarīgi piemērot kādus audzināšanas paņēmienus. Tomēr nevajadzētu ar mierīgu sirdi noskatīties kā bērns pārkāpj vecāku noteiktos likumus, piemēram, gulētiešanu 21:00. Ko bērns dara? Viņš cērt durvis, bļauj un citos veidos parāda, ka viņš ir neapmierināts ar vecāku iebildumiem.

Mums ir ļoti grūti pārvarēt savas emocijas brīdī, kad bērns mūs neklausa vai ir pastrādājis lielas blēņas, tomēr ir jāiemācās kontrolēt sevi vai vismaz izkliegt dusmas tā, lai bērns to nemana. 

Visi, kuri ir vecāki, zina, ka ir grūti izvairīties no tā, ka kādā brīdī tiek pateikts kāds skarbāks vārds vai mēs dusmīgāk paskatāmies, līdz ar to nav iespējams izaudzināt bērnu bez kāda skarbāka vārda, bet būtu labi, ja mēs vairāk censtos saprast bērnu, kāpēc viņš tā ir rīkojies, jo vairāk mēs bērnu sapratīsim, ka sods nav nepieciešams.

Kurš ģimenē ir autoritāte?

Vecāki neapšaubāmi ir autoritātes un viņiem ir jāparāda bērnam, kas ir jādara, kas nav jādara. Turklāt, bērni arī audzina vecākus, parādot – šis ir jau par skarbu, tā pret mani labāk neizturies, bet ja bērns ir bijis nepaklausīgs un sods ir izdomāts, bet vai vienmēr ir jāpaskaidro kāpēc tieši šāds sods un par ko?

Paskaidrojums neapšaubāmi ir vajadzīgs, jo tas izdara uzreiz vairākas lietas – paskaidrojot esam mierīgāki, mēs paši varbūt nomierināmies, paskaidrojam sev, kas notiek, kā arī bērns gūst izpratni.

Bērnam ir jāsaprot cēloņu un seku sakarības un vecāki var to viņam iemācīt un parādīt, ko tas nozīmē, ja es izdaru vienu lietu, kas tai seko. Bez paskaidrojuma to ir grūtāk saprast. Tomēr vecāki bērnam var atļaut tās lietas, ar kurām viņi paši ir mierā, pat, ja tas varētu kaut nedaudz bērnam kaitēt, tā teikt- lai iemācās un atceras.

Vai pēršana ir audzināšanas metode?

Psihoterapeite Kristīne to uzskata par audzināšanas metodi, bet viņai tas nav īsti pieņemami, jo pēršanai ir ļoti daudz negatīvu seku, kuras uzreiz nevar pamanīt.

Pirmajā brīdī, kad bērnu noper, viņš it kā ir savaldījies, neturpina pārkāpt noteikumus.

Jā, sods bērnu sāpina fiziski, bet tas nepaliek nepamanīts arī emocionālajā līmenī. Bērns var sākt izjust bailes no vecākiem, viņš tos respektēs tikai caur iebiedēšanu un diez vai tas ir tas ko mēs gribam. 

Bērns situācijas pārdzīvo daudz sāpīgāk nekā mēs, pieaugušie. Tāpēc arī pērienus viņš vēl ilgi var atcerēties un pārdomāt, var noslēgties sevī un kļūt agresīvs, dusmīgs. Iespējams, ikdienā mājās mēs to neredzam, bet bērns var sākt agresīvi uzvesties bērnudārzā, jo kaut kur viņam savas dusmas un emocijas ir jāizlādē. Iespējams kāda dunka tiek arī vecākiem.

Labākā audzināšanas metode tomēr ir un paliek runāšana, pacietība un bērnam zināma lietu kārtība! 

Ir kāds veids kā var mēgināt mainīt krīzes situāciju! Ja bērns ir niķīgs vai nepiekrīt iešanai gulēt, vai iespītējas veikalā, piedāvājiet alternatīvas. Novērsiet uzmanību no esošās krīzes situācijas! 

Mēs esam par laimīgiem vecākiem, katrā dzīves mirklī, tapēc, lai Jūs varētu nodoties emocionālai audzināšanai, mēs parūpēsimies par praktisko pusi, padarot aprūpes procesu par vienkāršu un saprotamu abām pusēm! 

Lai pietiek pacietības! 

Māmiņu Klubs, 2018