TV - bieds vai sabiedrotais

Daudzi vecāki labprāt atļauj bērniem skatīties gan  TV, gan padarboties ar datoru – gan tādēļ, lai iegūtu tik ļoti kāroto mieru, gan tādēļ, ka uzskata, ka šīs nodarbes attīstot bērna smadzenes. Galvas smadzeņu pētnieki ārvalstīs ir nākuši pie secinājuma, ka gan TV, gan dators bērnus ietekmē nelabvēlīgi.

TV bremzē bērna garīgo attīstību

Raibi attēli, jautra mūzika un mazais sēž pie TV ekrāna kā pielīmēts. Bērna uzmanību var piesaistīt gan TV reklāmas, gan īpašas, ārvalstu kanālos skatāmas programmas tieši pašiem mazākajiem, kā arī vecās, labās multfilmas. Daudzi vecāki uzskata, ka īpašas programmas mazajiem, vai TV skatīšanās attīsta bērnu smadzenes, tomēr smadzeņu darbības pētnieks, profesors Menfrēds Špitcers no Ulmes Vācijā uzskata, ka tās ir pilnīgas muļķības. Tieši otrādāk – bērnu atrašanās pie TV vai datora bremzē garīgo attīstību, pilnīgi neatkarīgi no tā, vai tā ir programma, gatavota mazuļiem, vai tās ir reklāmas.

Psihiatrijas kongresā, kas norisinājās Berlīnē, asi tika kritizēta bērnu atrašanas pie televizora vai datora ekrāniem. Protams, daudziem vecākiem bērnu „aizraušanās” ar reklāmām ir ļoti „noderīga”: viņi grib mieru, tādēļ labprāt nosēdina mazuli pie ekrāna.

Jaunākie smadzeņu pētījumi pierāda, skatoties TV vai atrodoties pie datora, mazuļi nemaz nevar kļūt gudrāki, jo viņi mācās ar visu ķermeni, tieši tādēļ attēlu un skaņu plūdi no ekrāna nevar neko sniegt bērna attīstībai.

Tai pat laikā bērniem jau pirmsskolas vecumā attīstībā rodas dažādas uzkrītošas izmaiņas. Tieši tāpat pieaug to bērnu skaits, kuriem skolā ir mācīšanās grūtības. Rodas jautājums: vai visu laiku pieaugošā tendence bērniem sēdēt pie TV ir saistīta ar to, ka bērnu valodā, motorikā un koncentrēšanās spējās rodas uzkrītošas izmaiņas?

Tieši tā tas arī ir! Mūsdienās ir veikti vairāki pētījumi, kuros pētīta televīzijas ietekme uz bērniem. Piemēram, Teletūbiju mazais vārdu krājums un runāšana īsos teikumos ir nelabvēlīgi ietekmējusi bērnu runas attīstību.

Tāpat daudzi citi pētījumi ir atklājuši TV skatīšanās negatīvo ietekmi uz bērna attīstību. Piemēram, Helsinku universitātes pētījumā tika novērotas 321 ģimenes. Kopumā televizors šajās ģimenēs bija ieslēgts 4,2 stundas dienā. Pirmsskolas vecuma bērni aktīvi skatījās TV 1,4 stundas, tik pat ilgi viņi bija pasīvi TV vērotāji, un netieši skatījās to, ko viņi paši nemaz negribēja. Šajā pētījumā pierādījās, ka tie bērni, kuri regulāri skatījās pieaugušajiem domātās programmas, biežāk cieta no miega traucējumiem – neregulāra miega ritma, biežas pamošanās un citām problēmām.

TV – hiperaktivitātes izraisītāja?

ASV tika veikts pētījums septiņu gadu garumā, kurā piedalījās 1.300 pamatskolas skolēnu. Šis pētījums pierādīja, ka pastāv tieša saistība starp laiku, ko gadu līdz trīs gadus veci bērni pavada pie TV, un viņu uzvedību vēlāk skolā. Jo ilgāk katru dienu bērni sēž pie zilajiem ekrāniem, jo biežāk pirmajos skolas gados viņi ciešs no nemiera un koncentrācijas grūtībām. Tieši tāpat pieaug iespēja, ka bērnam var attīstīties uzmanības traucējumi un hiperaktivitātes sindroms.

Balsoties uz pētījumu, risks pieaug ar katru pie TV pavadīto stundu par 10%!

Tas, ka pārmērīga televīzijas skatīšanās var novest pie problēmām skolā, ir jau vairakkārt pierādīts. Pašreiz ir jaunas atziņas, kas gan vēl nav apstiprinātas, ka sekmes un bērna uzvedība skolā ir daudz vairāk atkarīga no TV skatīšanās ilguma, nekā no ģimenes sociālā fona.

Jo agrāk bērni sāk sēdēt pie ekrāna, jo sliktākas vēlāk ir viņu atzīmes skolā. Latvijas ģimenēm noteikti vajadzētu aizdomāties, lai nerodas tāda situācija, kā, piemēram, Vācijā, kur katram ceturtajam pirmsskolniekam ir savs televizors vai dators.

Vai televizors nodara tikai ļaunu?

Lielākiem bērniem pilnībā aizliegt skatīties televizoru nevajadzētu, jo pirmkārt,  tas laiku pa laikam sagādā prieku, otrkārt– ir pārraides, no kurām bērni arī patiesi kaut ko var iemācīties.

 

Kā pareizi skatīties televizoru?

Televizora skatīšanās nedrīkst notikt bez vecāku stingras uzraudzības – mammām un tētiem jāseko līdzi gan TV pārraižu saturam, gan ilgumam.

BKUS acu slimību klīnikas vadītāja Sandra Valeiņa: Bērniem līdz piecu gadu vecumam būtu jāskatās televizors dienā ne ilgāk par 40 minūtēm, bet šo laiku  jāsadala pa 10, 15 minūtēm. Attālumam līdz televizoram jābūt 3 metriem.

Vai bērni skatās televīziju tāpat kā pieaugušie?

Protams, vecākiem ir svarīgi saprast, kā bērns uztver televizora skatīšanos.

Izrādās, līdz trešajam dzīves gadam bērni nespēj uztvert kustīgos attēlus kā kopveselumu. Viņi gan redz zināmus priekšmetus, kā automašīnu, vai bumbu, saprot atsevišķus vārdus vai īsus teikumus, tomēr nespēj redzēto sasaistīt ar dzirdēto.

3-7 gadus veci bērni spēj sekot līdzi īsām darbībām, kas ilgst dažas minūtes. Tomēr vecākiem ir jāsaprot, ka pat šķietami miermīlīgi notikumi uz ekrāna bērnu var nobiedēt vai apmulsināt, jo šajā vecumposmā mazie bieži vien jauc realitāti ar fantāziju.

Tikai vecumā no 10 gadiem bērni ir spējīgi atšķirt patiesību no izdomas. Kaut gana arī šajā vecumā neticami notikumi TV ekrānos tiek uztverta tikpat nopietni, kā ikdienas piedzīvojumi.

Bērnu ārsti brīdina, ka vecākiem nekad nevajadzētu atstāt bērnus pie televizora vienus pašus, jo TV nav bērnu aukle!

•    Ja vecāki izšķiras par to, ka bērni skatīsies televizoru, viņiem ar bērnu ir jāpārrunā redzēto raidījumu saturs.
•    Vecāki var uzdot jautājumus par to, ko bērns ir redzējis.
•     Ja bērnam rodas jautājumi par notiekošo uz ekrāna, tie ir pēc iespējas ātrāk jāatbild.
•     Tāpat redzamo vecāki var mierīgi komentēt un kritizēt redzamās darbības vai personāžus. Tādejādi vecākiem ir iespēja nodalīt īstenību no fantāzijas, kā arī neļaut bērnam uztvert klišejas par patiesību.
•    Ja bērni pēc pārraides to atstāsta, tiek trenēts arī aktīvais vārdu krājums, kā arī vecāki saprot, kā bērns redzēto ir uztvēris.
•    Nekādā gadījumā nevajadzētu skatīties TV klusējot.

 

Lai nu kā, atcerieties – nekad nepiedāvājiet bērnam TV kā apbalvojumu vai iemigšanas rituālu!

Atgriežamies pie vecajām paražām

Padoms: lai izvairītos no situācijas, ka tie bērni, kuriem ir atļauts vairāk skatīties TV nevar lepoties ar tik labu valodas attīstību, kā tie bērni, kuriem vecāki lasa priekšā, ārsti iesaka vecākiem – lasīt priekšā, ja vecāki vēlas kaut ko darīt bērnu attīstības labā!

Cik bieži Tavs bērns pavada laiku pie TV?