Staigulis – vai tiešām ir nepieciešams?

Izrādās, ka krāsainie un spilgtie staiguļi, kurus daudzas māmiņas ir ļoti iecienījušas, nebūt nav tik nekaitīgi, kā šķiet, bez tam ne tikai neveicina bērna staigāšanu, bet slēpj arī sevī draudus bērna veselībai un drošībai. Vienas netraucēti pagatavotas pusdienas, vai filmas skatīšanās, kamēr mazulis ir staigulī, daudziem vecākiem beidzas ar slimnīcas apmeklējumu, jo bērns ir nokritis ar visu staiguli un guvis nopietnas traumas.

Mazuļa pirmie solīši vienmēr ir tik karsti gaidīti, ja mazais knipucis gada vecumā jau nav tos spēris, daudzi vecāki satraucas – kā tad tā? Kaut kas ir jādara! Diemžēl bieži vien, lai vienkārši pagaidītu, tiek pirktas dažādas staigāšanas palīgierīces, lai bērnu pasteidzinātu.

Otrs variants, kādēļ vecāki izvēlas staiguli, ir vēlme pēc iespējas netraucēti vai nu apdarīt mājas darbus, vai arī nedaudz atpūsties. Kaut gan šāda iespēja liekas vilinoša – es gatavoju ēst, mazulis ir turpat virtuvē, tomēr nevar nekur aiziet vai aizrāpot, kur es nevēlos, nevar neko paņemt un tā tālāk, tomēr ir gana riskanta, jo arī staigulī bērns centīsies saķert, pavilkt, pievilkt, aizsniegt lietas, ko nevajadzētu, līdz ar to palielinās iespēja mazulim gūt dažādas nopietnas traumas, tai skaitā – nokrītot ar visu staiguli.

Kas īsti ir staigulis?

Staigulis ir sava veida sēdeklis ar riteņiem, kurā iesprādzēts zīdainis ar spirināšanos var tikt uz priekšu. Daudzus gadus vecāki uzskatīja, ka staigulis bērnu attīsta, izrādās, ka notiek tieši pretējais: nedabīgā ķermeņa poza un ierobežotās kustību iespējas bērnu attīstībā bremzē.

Katrs bērns iemācās staigāt, ja vien viņam nav kādas nopietnas veselības problēmas. Lai iemācītos staigāt, bērnam nepieciešamas savs personīgais, individuālais motorās attīstības laiks. Maldīgs ir uzskats, ka staigulis attīsta un veicina kustību attīstību. Nav zinātniska pamatojuma, ka staigāšanas palīgierīces ir apveltītas ar kādām priekšrocībām vai pozitīviem aspektiem.

Kādēļ staigulis ir tik bīstams?

Staigulis ir tik bīstams tādēļ, ka jau pie mazākā grīdas nelīdzenuma var apgāzties, tiešai tāpat bērns kopā ar visu ierīci var nokrist pa trepēm. Šādiem misēkļiem var pievienoties smagas galvas un ķermeņa traumas. Izrādās, ka vecumā no 7 mēnešiem līdz 4 gadiem, negadījumi ar staiguļiem Eiropā ir visbiežākie.

Vislabāk ir, ja bērna attīstībā  izieti visi posmi sākot no gulēšanas līdz skriešanai, un tas notiek dabīgi un pēc bērna, nevis vecāku iniciatīvas.

Kaut gan  daudzi vecāki uzskata staiguli par sava veida bērna „sargu”, jo staigulī mazulis it kā nevarot aizsniegt un dabūt viņu apdraudošas lietas, statistika pierāda, ka  tikai Vācijā vien, katru gadu notiek 6000 negadījumu, kuros cieš bērni, kas bijuši ielikti staigulī. Gandrīz 70% no visiem negadījumiem notiek par spīti tam, ka vecāki bērnus uzmana.

Bieži vien bērni applaucējās, jo uzrauj no galda virsū traukus ar karstiem šķidrumiem. Ir dokumentēti gadījumi, ka bērni ir saindējušies, jo atrodoties staigulī vieglāk piekļuvuši medikamentiem vai cigaretēm.

Atrodoties staigulī bērns var attīstīt ātrumu no 1 līdz pat 10 km/h. Tas ir fakts, kas liek aizdomāties.

Jau no 2001. gada  Eiropas Savienībā ir ieviestas normas, kas nosaka staiguļu tehnisko drošību, tomēr ar to vien nepietiek. Kanādā, izrādās, to jau ir apzinājušies, un no 2004. gada visā valstī staiguļu tirdzniecība ir aizliegta.

Fizioterapeite Klaudija Hēla komentē staiguļu lietošanu:

Staigulis ir tiešām ļauns. Staigulī bērnam nevajadzētu atrasties ne 20 minūtes, ne pusminūti, nekad nav pierādīts, ka staigulis būtu labs.

Kādēļ?  Pirmkārt tas pats arguments– man nevajag „staidzināt” bērnu, un tikko staigulis ir mājās, tā bērns tiek vertikalizēts daudz par ātru – bērnam ir jārāpo, nevis jāstaigā. Tāpat staigulī deformējas pēdas poza. Kaut vai 20 minūtes staigulī, un pēdas paliek šķības.

Ja māmiņas apgalvo, ka staigulī mazais stāv uz pilnas pēdas, nevis uz pirkstgaliem, tad tas arī vēl neko nenozīmē, jo var stāvēt uz pilnas pēdas, bet pēdas ir izvērstas uz āru, jo savādāk bērns nevar paiet.

Nav nekāda objektīva iemesla bērnu likt staigulī, labāk viņu likt uz grīdas, lai spēlējas un rāpo. Ja grīda ir pietiekoši interesanti "uztaisīta", lai bērns var sevi nodarbināt, rotaļāties, tad viņš arī mierīgi dzīvosies.

Ja ir jāizdara kādi steidzami darbi, un  nav variantu, kā nodarbināt, vai kur likt bērnu, labāk viņu likt sētiņā, staigulis nav nekad atrisinājums! Uz jautājumu, kādēļ staiguļus tomēr ražo, kaut arī tie ir kaitīgi, Klaudija Hēla var atbildēt ar pretjautājumu, proti, kādēļ ražo cigaretes. 

Tāpat mammu komentārs par to, ka bērniņam staigulis patīk, Klaudija Hēla apgāž pavisam viegli: Bērns jau nevar izvēlēties – iet staigulī, vai nē, un viņam iepatiksies tur atrasties, jo pašam nav nekas daudz jādara. Bērns staigulī neiemācās staigāt, jo netiek trenēts līdzsvars. Vispār pats mazulis zina, kad jāsāk staigāt, kaut 1, 5 gadu vecumā.