15.05 10:00-16:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Vakcinācija ļauj uzlabot mazuļu turpmāko dzīves kvalitāti, kā arī ilgtermiņā ietaupīt līdzekļus valsts budžetā, kas jāizmanto jau saslimušo bērnu ārstēšanā. To šodien atzina veselības aprūpes speciālisti organizācijas "Māmiņu klubs" rīkotajā diskusijā par bērnu veselības veicināšanas un uzlabošanas iespējām.
Kā norādīja "Māmiņu kluba" vadītāja Sandija Salaka, vecākiem bieži vien trūkst argumentu, lai izvēlētos, vai vakcinēt bērnus. Taču vienlaikus valstī samazinās B hepatīta un pneimokoku infekcijas, kā arī tuberkulozes vakcināciju apjomi jaundzimušajiem.
Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Inga Šmate uzsvēra, ka bērni pārsvarā neslimo ar hroniskām slimībām, līdz ar to biežākie hospitalizācijas, invaliditātes un pat nāves cēloņi ir tieši infekcijas slimības un traumas.
Pēc viņas teiktā, vecākiem vajadzīga individuāla izskaidrošana no ģimenes ārstu puses, kuri var pamatot vakcinācijas nepieciešamību, taču vienlaikus atzina, ka aptuveni 240 no 1400 Latvijas ģimenes ārstiem nav iesnieguši nav informējuši par infekciju slimību gadījumiem savās praksēs, kas liecinot, ka ārsti infekciju slimību nopietnību nereti vērtē nevērīgi un pat vieglprātīgi.
"Kāpēc gan jāļauj bērnam slimot - 21.gadsimtā bērniem nevajadzētu mirt no infekcijas slimībām. Protams, katriem vecākiem ir tiesības uz atšķirīgu viedokli, taču ir jāieklausās nozares speciālistos un autoritātēs," akcentēja Šmate.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas direktora vietnieks Dzintars Mozgis piebilda, ka bērniem, izslimojot infekcijas slimības, nereti visa mūža garumā tiek samazināta dzīves kvalitāte.
Mozgis vērsa uzmanību faktam, ka 21.gadsimtā, kad Latvijā visiem ir pieejams tīrs dzeramais ūdens, kā arī iespējas nomazgāt rokas, vēl arvien esot ārkārtīgi augsts rotavīrusu un salmonellas infekciju skaits, kas turklāt ļoti izteikts lielākajās pilsētās. "Kas notiek lauku rajonos, var tikai minēt," piebilda Mozgis.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītāja Dace Gardovska izteica priekšlikumu, ka ģimenēm, kuras laicīgi un profilaktiski ved bērnus pie ārsta un veic visas nepieciešamās vakcinācijas, jāpiemēro nodokļu atvieglojumi, kā arī finansiāli jāstimulē ģimenes ārsti, kuri mudina vecākus uz aktīvu rīcību, jo tas ļauj ieekonomēt līdzekļus no valsts budžeta, kas tiek tērēti slimību seku novēršanai.
Bērnu slimnīcas infektoloģe Ilze Grope pauda, ka valsts par vienu rotavīrusa pacienta hospitalizāciju maksā 260 latus, līdz ar to, ja valsts pērn nebūtu atlikusi vakcinēšanas programmu līdz 2014.gadam, tad 19 000 jaundzimušo bērnu imunizācija 2010.gadā būtu izmaksājusi mazāk nekā saslimušo mazuļu ārstēšana šogad.
Kā problēmu viņa arī minēja faktu, ka vairāki ģimenes ārsti neuzskata rotavīrusu par nopietnu slimību. "Ārsti, kuri nostājas pret vakcināciju, veic noziegumu pret valsti," pārliecināta ir Grope.
Viņa arī norādīja, ka bērni ar infekciju slimībām slimo neatkarīgi no ģimeņu sociālā statusa.
Tāpat diskusijā izskanēja priekšlikumi ieviest savdabīgas "bērnu servisa grāmatiņas", kurās vecāki un ārsti var sekot līdzi jau paveiktajam un vēl vajadzīgajām lietām jaundzimuša mazuļa veselības nostiprināšanai, kā arī stiprināt veselības mācības programmu skolās, kas veicinātu pašu bērnu - nākotnes vecāku - izpratni par veselību.
Šmate atbalstīja priekšlikumus, norādot, ka "nekas nav nepaveicams". Viņa atzina, ka katra priekšlikuma ieviešanai nepieciešams papildu finansējums, taču piebilda, ka ilgtermiņā tas var sniegt atbalstu valsts budžetam un bērnu veselībai.
Jau ziņots, ka Bērnu slimnīcas mikrobioloģijas laboratorijā 2011.gada pirmajos divos mēnešos konstatēti 356 rotavīrusa saslimšanas gadījumi, kas, salīdzinot ar 2010.gada pirmajiem diviem mēnešiem, ir vairāk nekā 300% pieaugums.
Savukārt martā konstatēti 210 rotavīrusa saslimšanas gadījumi, kas ir par 89 saslimušajiem vairāk nekā pērn šajā mēnesī.
Pēc Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) datiem par pēdējiem desmit gadiem, ar rotavīrusu vairāk slimo bērni līdz divu gadu vecumam, īpaši vecumā no sešiem līdz 23 mēnešiem. Vecuma grupā līdz diviem gadiem pērn bija 59,2% no visiem saslimšanas gadījumiem. Jaunākais ar rotavīrusu infekciju saslimušais bija sešas dienas vecs bērns.
Kā ziņots, saslimstība ar rotavīrusu gada pirmajos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaugusi par 201%, bet, salīdzinot ar piecu gadu vidējo radītāju, - par 162%, liecina LIC dati. Janvārī un februārī 1351 cilvēks slimojis ar rotavīrusu.
Kārlis Pots
LETA
LETA
nē, visas vakcīnas, izņemot masaliņu vakcīna, veiktas +/- tādos pašos laikos, kā šobrīd veic. to masaliņu vakcīnas gadu norādīju tādēļ, ka tā ir vienīga, kura nebija veikta kopā ar pārējām, bet 12 gadu vecumā.
esmu dzimusi 1982.gadā. vakcinācija veikta pret tuberkulozi, poliomielītu, difteriju, stingumkrampjiem, masalām, masaliņām (1994.gadā). nav B hepatīta, epidēmiskā parotīta un vējbaku vakcīna, ar pēdējām divām b/d izslimoju.
es zinu, kas ir vakcīnu sastāvā. tāpat es zinu, ka tajā laikā, kad esmu vakcinēta pret tieši tām pašām slimībā, vakcīnas bija daudz, daudz zemākas kvalitātes. bet es esmu dzīva un vesela un neslimojusi ar tām slimībām, pret ko vakcinē.
atbalstu tos vecākus, kuri izvēlas nevakcinēt, jo tā tomēr ir liela drosme. tāpat atbalstu vecākus, kuri izvēlas vakcinēt.
...(turpinājums) dažām pat ļoti smagām kaitēm, nepotējot savus bērnus. Jebkuru slimību, ja arī tā pie mums ir izskausta, var ievest kāds ieceļotājs, jo nedzīvojam jau noslēgtā telpā.
.....(turpinājums) dažām pat ļoti smagām kaitēm, nepotējot savus bērnus. Jebkuru slimību mums var atvest kāds ieceļotājs, nedzīvojam jau noslēgtā telpā.
Man nav īsti saprotams, kā mātes, kuras pašas bērnībā ir sapotētas un līdz ar to veiksmīgi pasargātas no dažādām smagām vai pat letālām saslimšanām un kuras ir izaugušas laimīgas un veselas, var tik vieglprātīgi pakļaut savus bērnus
nevis ar visām iespējamām vakcīnām, bet tām, kas ir pret sabiedrībai un dzīvībai bīstamām infekcijas slimībām.Es par šo tēmu netaisos strīdēties vispār. Pati personīgi intervēju ārstus un braukāju pa slimnīcām jau gadus 7, man tiešām ir izveidojies savs viedoklis, kuru publiski īpaši netaisos apspriest, bet tas katrā ziņā nav antivakcinācijas pusē, kas šobrīd skaitās ļoti moderni un arī bezatbildīgi - nevakcinēties vispār...
man atkal liekas, ka tā saslimstība ar visām šīm slimībām ir daudz, daudz lielāka, nekā dati par to, jo ļoti bieži, ja tās noris vieglā formā, vecāki nemaz nevēršas pie ārsta. jā, saslimst arī vakcinētie, bet daļa vakcinēto tomēr nesaslimst. es uzskatu - jo mazāk bērna organismam slimības jāpārcieš, jo labāk. protams, katras vakcīnas lietderība jāizvērtē.
par to, cik lielā mērā tas ir bizness - arī mēs pašas par velti strādāt neietu 😉
oi, cik precīzi pateikts, ka ne visi ārsti nopietni uztver, kad vieglā formā ar kādu no saslimšanām viņa ārstētais bērns slimo. slimu bērnu pie ārsta nevedīsi, ārstam konkrētā brīdī ir apstākļi, kas liedz bērnu apmeklēt mājās, slimības diagnoze tiek uzstādīta pa telefonu... nezinu, cik ļoti šeit lomu spēlē "kā maksā, tā strādā", bet ģimenes ārstiem noteikti vajadzētu ar informāciju strādāt rūpīgāk.
ulula
Paldies! Tev ir tipisks jauno vecāku viedoklis. Jautājums ir par avotiem. Viena lieta ir žurnāls Patiesā Dzīve, otra - atzīti mediķi,kas bērnu veselības aizsardzībā nostrādājuši visu dzīvi.
Esmu personiski tikusies ar zinātnieci Červonsku - tiešām harizmātiska personība, tikai...tur ir arī virkne publikāciju par viņas rakstiem un speciālistu atzinumu, ka nu nav tieši tā, kā viņa raksta.
Vecāki nav nedz mediķi, nedz zinātnieki - viņi tikai ir iebaidīti ar šo pretrunīgo informāciju PAR un PRET potēm. Arī antivakcinācijas kustība ir prasmīgi bīdīts bizness, kam ļoti viegli uzķerties.