Soli pa solītim cauri bērnībai

Gribu ar jums padalīties,pastāstīt, kad,kādā vecumā,ko un kā mans dēls apguva,iemācījās.

Katrs mūsu bērniņš ir īsts pasaules brīnumiņš un viss,kas notiek ar viņu ir brīnumu pilns.Katra bērniņa diena,katra stunda,katrs mirklis  ir kaut kas tik īpašs,tik burvīgs.

Ja citam tas liekas pats par sevi saprotams,bērns taču aug un normāli attīstās,par ko tur brīnīties.Tomēr man katrs sīkums,kas notiek ik dienu ar manu dēlu,tas ir kaut kas pārsteidzošs,kaut kas jauns,un tas tač viss notiek pirmo reizi..

Liekas par ko brinities,ka bērns pasmaidīja,ka izdvesa kādu skaņu,apvēlās,apsēdās,piecēlās vai vienkārši pakakāja podiņā,bet tas taču mans mazais dēliņš,mans vienīgais.Apkārtējie par īpašu uzskata,kad bērnam izlien pirmais zobiņš,bet mums, vecākiem, katrs zobiņš,kas lien ārā, ir kaut kas īpašs.Vai arī pamana,to ka bērns ir iemācījies staigāt,bet mēs, vecāki, pamanām,ka bērns ejot līgojas,kā liek kājiņas,mēs jūsmojam ne tikai par pirmajiem solīšiem,bet par katru solīti arvien vairāk.

Kad bērns guļ,šķiet, nu tur jau nekas brīnumains nav,bet mēs taču redzam, ka katrs miedziņš ir pārsteidzošs,kaut tikai tādēļ,ka bērniņš saldi čuc un jūtas labi.Es gribu pateikt to,ka tiešām katrs mirklis,nav svarīgi liels vai mazs notikums,mazs bērns vai jau paaudzies,tas taču ir brīnumains,tas ir tādas sajūsmas pilns,ka visu gribas iemūžināt-nobildēt,pierakstīt un arī pastāstīt,padalīties.Kas vienam ir pats par sevi saprotams,tas citam ir kaut kas neparasts.

Manā dzīvē šis mazais brīnumiņš ienāca 27. septembrī 2007.gada plkst.17:09.Tas bija puika,58 cm garš un 4,328kg smags brašulis vārdā Maikls.Tas bija viņa pirmais sasniegums,ierasties šai pasaulē.Nākošajā dienā pārsteigums bija ieraudzīt mazās actiņas,dēls tās atvēra un vēroja apkārtni.Kā dēliņš vēroja apkārtni,tā mēs vērojām viņu.Pat tāda lieta kaā atraudziņa likās tik interesanti,jusmojām,kad dēls to uztaisīja.
Savā 18. dzīves dienā dēls pirmo smaidiņu veltīja tētim,bet mēneša vecumā jau smaids par lūpām nāca apzināti.Ar katru dienu šo burvīgo smaidiņu redzējām arvien biežāk.Smaidīja ēdot,spēlējoties un pat guļot.
Pirmā vannošanās bija 7. dzīves dienā,to nesanāca iemūžināt,jo paši bijām satraukušies par to procesu- kā būs,vai dēlam patiks,vai visu darām pareizi,mēs tomēr darām to pirmo reizi.Par laimi dēlam patika un katra reize izraisīja lielāku prieku.
Pirmā pastaiga ratos bija 10. dzīves dienā,tā ilga padsmit minūtes,jo tomēr rudens un ir jāpierod pakāpeniski.Svaigs gaiss bija labas miega zāles.Vēlāk jau varējām staigāt stundām ilgi un vairākas reizes dienā,dēls bija apmierināts. Diemžēl arī tāda lieta kā pirmā saaukstēšanās mūs piemeklēja diezgan ātri 2 mēnešu vecumā- klepus un iesnas.Bija ļoti bail,jo dēls bija vēl tik maziņš,nesen ieradies šai pasaulē,bet par laimi ātri tikām galā.
Savas mazās rociņas sāka pētīt divos mēnešos.Tik interesanti bija vērot šo procesu.3 mēnešu vecumā sniedzās pēc rotaļlietas un mācēja pagriezties uz sāniņiem.
Pirmo reizi apvēlās uz vēderiņa 3 mēnešu vecumā un uz muguriņas 4 mēnešu vecumā.Gan mums tas bija pārsteigums,gan arī pašam dēliņam,kad vēlās, bija redzams izbrīns viņa sejiņā.
4 mēnešu vecumā dēls guļot uz vēderiņa mēģināja līst uz priekšu.Ar kājiņām tik stipri stūmās un sanāca arī,likās,ka nu jau drīz rāpos.Iemācījās ar kājiņām aizsniegt un spārdit karuseli,kurš karājās virs gultiņas.Pēc mēneša jau varēja aizsniegt ar rociņām un raustīja karuseli uz visām pusēm.

Nepilnos sešos mēnešos iznāca pirmais zobiņš.Tas izlīda bez problēmām,nebija ne niķi,ne temperatūras, ne arī problēmas ar vēderiņu.Pazīmes par zobiņu nākšanu bija jau 3 mēnešu vecumā,kad sāka visu grauzt un nežēlīgi siekaloties. Pirmās ekskursijas sākās pavasarī,kad dēlam bija vien 6 mēneši.Bijām Tērvetes dabas parkā,apstaigājām Kuldīgu un pat braucām ar bānīti Siguldā.
Sēdet sākām 7 mēnešu vecumā,bet vēl tā nestabili.Pēc 8. mēneša jau sēdēja un nelīgojās,un pat no guļas pozīcijas mācēja apsēsties. Visādas skaņas izdvesa no 2 mēnešu vecuma,bet zilbītes un vārdiņi sāka skanēt no 8. mēneša.Un pirmo neteica mamma,bet tētis,ta-ta,ma-ma,me-me šīs abas zilbes,kad sauca mammu. Vārdiņi ar katru mēnesi pieauga vairumā.
Piecēlās kājās pirmo reizi 9 mēnešu vecumā,tad nu bija lielie prieki.Turoties pie gultiņas malas, staigāja un lēkāja.Sāka arī staigāt gar sienām,gar mēbelēm un gāja ārā no istabas.Iemācījās ne tikai piecelties un staigāt turoties,bet arī dejot.Katru reizi,kad dzirdēja mūziku, dēls dejoja,neatkarīgi no atrašanās vietas,vai mājās,vai laukā,vai veikalā,ka tikai mūzika.10 mēnešu vecumā mēs dēliņam nopirkām pirmo podiņu un jau sēdinājām,dažreiz arī neatstāja tukšu podiņu.
Tieši 11 mēnešos dēls spēra pirmos solīšus,pats,nekur neturoties.Pirmajā dienā tie bija 4 solīši,pēc dažām dienām tie jau bija 4 metri,bet vēl vēlāk jau riņķoja pa visu dzīvokli un miera nebija ne mirkli.Kā tāds mazs lācītis līgojoties un cilājot mazas ķepiņas,klunkuroja uz priekšu.Smaids līdz ausīm,gan dēlam,gan mammai ar tēti.
Pirmā dzimšanas diena,tā bija tik pat īpaša,kā tā diena pirms gada.Neticami, ka laiks tā paskrien. Staigāt mākam,pirmā dzimšanas diena jau nosvinēta,tā kā laiks būtu sākt rāpot-tā varētu domāt mans dēls,jo rāpot iemācījās 13 mēnešu vecumā. Nu bija pienākusi pirmā matu apgriešanas reize,nolēmām aizvest dēlu pie friziera,bet dēls tur uztaisīja tādu skandālu,ka nogriezām tikai dažas šķipsniņas.Tas bija 1,3 gadu vecum''a.No tā brīža es dēlam pati mājās ar šķērēm griežu matus.
Pirmais ritentiņš un brauciens uz tā 1 gads un 10 mēneši. No pusotra gada mācēja prasīties kakāt podiņā.Iemācījās ēst ar dakšiņu un karoti,dzert no krūzes.
Diena,kad vairs neizmantojam ratus, nepilnos 2 gados.

2,4 gadi vairs neizmantojam autiņbiksītes.

2,6 gadi pateica ata savai mīļajai sosītei.

Tagad delam 2,8 gadiņi un ar katru dienu viņa vārdu krājums strauji papildinās.Runā daudz un teikumos,pagaidām citiem to pilnībā vēl nesaprast.Jau augustā būs dēla pirmā diena bērnudārzā,domāju,ka dēlam noteikti tur patiks.Spēlējoties ar bērniem, vinš nemana apkārt notiekošo un nedomā, kur ir mamma ar tēti.
Dēlam vēl nav trīs gadiņi,bet jau ir tik daudz ko pastāstīt un parādīt,ar katru dienu šis saraksts strauji papildinās,dēls aug,attīstās,mācās,apgūst jaunu un tas ir tik burvīgi būt blakus un to visu novērot.

***

Pastāsti arī Tu par sava bērna PIRMAJIEM sasniegumiem, iesūtot stāstiņu šeit!