Slimošanu pieredze

Arī es nolēmu padalīties par mūsu, pie trīs gadu sliekšņa stāvošā, jaunekļa slimošanām!

- Cik bieži Tavs bērns slimo?

Slimošanu par kārtīgu slimošanu gribētu saukt vien tad, ja ir bijusi nepieciešamība ārstēšanai ar antibiotikām vai palīdzības meklēšana slimnīcā – ne viena, ne otra līdz šim (paldies Dieviņam!) nav bijis. Tāds neveselums mūsu puikam ir iedalāms posmos “līdz” un “pēc” bērnudārza sākuma. Posmā “līdz” tas bija retāk, posmā “pēc” – salīdzinoši regulāri. Kādēļ man patīk iedalīt šādos posmos? Jo posmā “līdz”, bērnam slimojot, praktiski nekas mūsu ikdienā nemainījās, jo turpinājām dzīvot ierasto dzīvi, vien dažkārt lietot kādus medikamentus. Savukārt, posmā “pēc” kā uzkrītošs slimības rādītājs ir iestādes neapmeklēšana, neskatoties, ka esot mājās dzīvojam normālu ierasto ikdienu – ar visu laukā iešanu un rotaļāšanos. Tā kā esmu nestrādājoša mamma, vienmēr cenšos paturēt mājās "no lieka", pat ja tā liekā nedēļa ir bijusi, kad bērnam vispār nekādu saslimšanas pazīmju nav.

- Kādas ir biežākās likstas, kas viņu piemeklē?

Līdz bērnudārza sākumam pārsvarā bija bijušas iesnas (ar pavadošo klepu) un temperatūra, bet tas viss bijis galvenokārt saistībā ar zobu nākšanu. Jā, galvenais tā saucamās slimošanas cēlonis bijusi tieši zobu šķelšanās, jo tas mūsu bērnam bija ļoti smags process – tie nāca ilgstoši, ar ļoti augstām temperatūrām, bet, kad šķēlās, tad vienlaikus skaitliski daudz. Kā kaut kas atšķirīgs, līdz tam pašam bērnudārza sākumam bija viena saslimšana ar kādu no enterovīrusiem un viena saslimšana ar vēdervīrusu.

Un tad nāca bērnudārza sākums, kas ieviesa korekcijas slimību vēsturē, jo nu iesnas kļuva pavisam savādākas – ar asarojošām, pūžņojošām acīm, arī klepus kļuva ilgstošāks, biežs viesis ir vēdervīrusi. Mēģinu to uztvert vieglāk, lai nebūtu jāsaķer galva un jāsaka “atkal slims!”, jo patiesībā jau nekāds pasaules gals neiestājas, vien sanāk, ka biežāk paturu mājās nekā apmeklē iestādi.

- Kā rīkojies temperatūras vai drudža gadījumā? Vai lieto temperatūru pazeminošus līdzekļus?

Ar temperatūru pazeminošiem līdzekļiem ir tā, ka tos mēdzu lietot, vadoties no katras atsevišķās situācijas – ir reizes, kad došu līdzekli jau pie 37 grādiem, bet dažreiz 5x padomāšu pat pie 38,5 grādu temperatūras. Pārsvarā izvēlos Nurofen, jo tas iedarbojas ilgstošāk. Ir bijusi arī pieredze ar Efferalgan svecītēm, bet tās izvēlos, kad vajag ātri efektu, kas drīkst nebūt ilglaicīgs, piemēram, kad bērns sūdzas konkrēti par sāpēm (mana bērna gadījumā Nurofen iedarbojas 6h, bet svecīte vien 2h). Nupat bērns ir sasniedzis vecumu, kad svecīšu ievietošana viņam uzdzen paniskas bailes, tādēļ izskatās, ka no šī līdzekļa būs jāatsakās.

- Kā rīkojies un ko dari, ja bērnam kaut kas sāp- austiņa, kakls, galva utt?

Ja jūtu, ka sāp kakls (tas nav pārāk bieži, jo pārsvarā uzreiz sākas produktīvs klepus), tad cenšos konkrētajā dienā kūpināt uz plīts kumelīšu u.c. zāļu tējas. Šo metodi aizguvu no kādas mammas, par ko esmu ļoti priecīga, ka izmēģināju. Lieliski palīdz arī pie iesnām.

Galva un auss bērnam ir sāpējusi tikai 1x – kopš šīs reizes pagājis nepilns mēnesis vien, taču izrādījās, ka cēlonis ir auss sēra izdalīšanās. Kad pirmo reizi sūdzējās par galvas sāpēm, izmantoju jau pieminēto Efferalgan svecīti, kad pēc 3 dienām sūdzējās, ka sāp austiņa – arī izvēlējos svecīti, kas ātri novērsa sāpes. Attiecīgi pēc auss sēra iztecēšanas sūdzību par galvas vai auss sāpēm nebija. Jāpiebilst, ka bija arī neliela temperatūra, taču auss iekaisuma nebija.

- Kā saproti, ka bērnam kaut kas sāp?

No 2 gadu vecuma bērns stabili prot izstāstīt, kas tieši sāp. Līdz tam “zīlēju kafijas biezumos”, jo nedaudz jau pieredze bija, kāda uzvedība par kādām iespējamām sāpēm liecina, bet tās, kā jau minēju, pārsvarā bija zobu šķelšanās sāpes.

- Vai tiekat galā pašu spēkiem vai uzreiz zvani ārstam?

Ārstam zvanu reti, vien, kad jūtu vajadzību pie klepošanām, aizvedu izklausīt krūtis. Jau zinu viņa ieteiktās ārstēšanas metodes katrās situācijās, nemaz atkārtoti nepārliecinos, jo, atkārtošos, ar esošo pieredzes bagāžu jūtos diezgan droša, nosakot, kas bērnam varētu kaitēt. Kopš bērnudārza sākuma ārstu nākas iesaistīt biežāk dēļ nepieciešamības saņemt izziņu par veselības stāvokli, atgriežoties pēc slimošanas.

- Cik ilgā laikā bērns atveseļojas?

Temperatūra parasti neilgst ilgāk par 3 diennaktīm. Iesnas – kā nu kuro reizi, jo reizēm pazūd pēc 1 dienas, kamēr reizēm šķiet, ka ilgst jau pusotru mēnesi no vietas (kas, protams, tā nav, vien to vienīgo dienu, kad iesnas nav bijušas, bet atkal sākušās nākošajā, palaižu garām). Ar klepu arī dažādi – reizēm pakrekšķ pāris dienas, bet ir bijis, ka klepo pusotru mēnesi, tomēr krūtīs nekas nekrājas un iekaisumu procesus neuzrāda. Vēdervīrusi arī ilguši dažādi – no 3-4 stundām līdz 3-4 dienām.

Palīdzība bērnam slimības laikā - dalies padomā un laimē!