Psiholoģiskas problēmas pēc dzemdībām

Dzemdības nav viegls uzdevums un pārdzīvojums ne mazulim, ne māmiņai. Laimīgas ir tās sievietes, kuras šo mirkli atceras ar prieku un smaidu sejā, vai vismaz ar neitrālām izjūtām, diemžēl daudzām dzemdības saistās ar kaut ko nepatīkamu. Lai nu kādas arī nebūtu bijušas dzemdības,  pēcdzemdību depresija var apdraudēt visas – gan jaunākas, gan vecākas, gan pārdevējas, gan skolotājas, gan baņķieres un deputātes.

Cik bieži?

Pēc dzemdībām bieži izplatītie depresīvie traucējumi ir iedalāmi trīs lielās grupās: 

1) Pēcdzemdību skumjas - laiks pēc dzemdībām, ko mānīgi sauc par pēcdzemdību depresiju. Šādas raudamās dienas, kad sievietei ir labils garastāvoklis un depresīvs noskaņojums, ilgst apmēram trīs līdz piecas dienas pēc dzemdībām. Pētnieki ir pierādījuši, ka šādas izmaiņas notiek ar sievieti pēc dzemdībām 50-70%  no visiem gadījumiem. 

2) Daudz retāk sastopama tā saucamā postnatālā depresija( pēcdzemdību), kas sastopama vienā gadījumā no 10. Tā parādās pirmajās nedēļās pēc atgriešanās mājās no dzemdību nodaļas, un var tikt ārstēta ambulatori.

3) Pāreja no postnatālās depresijas uz pēcdzemdību psihozi notiek ļoti reti – 1,2 gadījumos no 1.000 dzemdībām.

Simptomi

Depresīva noskaņojuma gadījumā pēc dzemdībām  rodas daudz dažādu simptomu, piemēram, visbiežāk sastopams:

•    raudulīgums,
•    žēlošanās,
•    bezcerība,
•    mazvērtības sajūta un vainas sajūta,
•    bailes,
•    iekšējs nemiers,
•    interešu zudums,
•     koncentrēšanās traucējumi,
•    nespēja loģiski domāt,
•    iekšējs tukšums,
•    kā arī grūtības pieņemt lēmumus vai nespēja just mīlestību, vai simpātijas, kā rezultātā māte nespēj izjust „mātes jūtas”. 

Sieviete izjūt arī tīri fiziskus traucējumus, kā

•    miega traucējumus,
•    apetītes trūkumu,
•    aizcietējumus,
•    galvassāpes,
•    problēmas ar sirdi,
•    žņaudzošu sajūtu krūtīs,
•    kamolu kaklā,
•    kā arī veselu virkni citu fizisku sūdzību, kā arī var būt samazināta seksuālā dziņa.

Šie fiziskie simptomi var būt stipri izteikti, tomēr ne vienmēr tos sasaista ar depresiju, jo:

-   tiek izskaidroti kā dzemdību sekas,
-   nogurums no jaunās mātes lomas,
-   nogurums no barošanas un miega bada.

Depresijas gadījumā miega traucējumi iet arī rokrokā ar tipiskām garastāvokļa svārstībām, piemēram, no rīta ir nomākts garastāvoklis, kas dienas laikā uzlabojas

Uzmācīgas domas

Ļoti mokošas izjūtas sievietei rada uzmācīgu domu un impulsu parādīšanās, kuru gadījumā sieviete var izjust vēlmi nodarīt kaut ko ļaunu bērnam – viņu savainot vai pat nogalināt.

Šādas domas mātei sagādā nopietnas raizes, jo viņa saredz apstiprinājumu savām rūpēm, ka ir slikta māte, un nemīl bērnu, viņa dzīvo bailēs, ka kādu dienu tiešām varētu izdarīt kaut ko briesmīgu. 

Vainas un kauna sajūta mātes parasti attur no tā, ka viņas varētu atklāti izrunāties par savām problēmām. Viņas uzskata, ka ir vienīgās „sliktās mātes” visā pasaulē

Pašnāvības tieksmes

Ļoti nopietnas ir pašnāvības tieksmes, kas smagu depresiju gadījumos parādās diezgan regulāri. Šāda veida depresija jau jāārstē stacionāri, jo  10-15% depresijas slimnieku mirst no pašnāvībām

Neprātīgas domas

Tā saucamo psihotisko depresiju gadījumā pēc dzemdībām pacienti var būt apsēdušas slimīgas iedomas( bez tam tās ir absolūtas un neizmaināmas), ka viņa bērnu aprūpē nepareizi, ka viņa ir slikta māte un ka līdz ar to viņa nodara bērnam tikai kaitējumu.

Šādu psihotisku depresiju sekas ir traģiskas – māte var nogalināt gan bērnu ( 1: 50.000 gadījumu), gan arī sevi. Tas notiek tādēļ, ka māte neredz nekādas izredzes ne sev, ne bērnam, vai arī vēlas atbrīvot bērnu no "ciešanām".

Papildus simptomi

Pēcdzemdību depresijas var izpausties arī ar citiem simptomiem, kā, piemēram, formālā domu gājiena traucējumi, izsekošanas un iespaidošanas mānijas, halucinācijas, es-izjūtas traucējumi ( pārliecība, ka domas vai ķermeņa kustības tiek ietekmētas no ārpuses).

Bieži vien, ja sievieti nomoka pēcdzemdību šizodepresīvā forma, tad simptomi ir pārliecība, ka viņu kāds izseko, vēlas nogalināt, vai arī domas, ka bērns ir samainīts, ka bērns ir nelabā iemiesojums utt. Arī šādā gadījumā var runāt par dažādiem dramatiskiem iznākumiem, ja slimība netiek laicīgi atklāta un ārstēta.

Ja depresijas gadījumā nomāktajam garastāvoklim seko pacilāts garastāvoklis ar eiforiju, tieksmi darboties, atbrīvotību, samazinātu nepieciešamību pēc miega, milzu idejām utt., jādomā, ka sieviete sirgst ar māniju vai šizomānijas psihozi, kas radusies pēc dzemdībām. Briesmas šajā gadījumā slēpjas tajā, ka sievietes var nepareizi aprūpēt bērnu un viņu pat apdraudēt, jo viņām ir traucēta spriedumu pieņemšanas spēja.

Kas izraisa pēcdzemdību traucējumus?

Pirmajās dienās pēc dzemdībām sieviete var ciest no tā saucamajām raudamajām dienām, kuras pieņemts uzskatīt par normālu parādību. Šajās dienās sievieti nomoka garastāvokļa svārstības. Pirmajās divās nedēļās pēc dzemdībām iespēja, ka sieviete varētu saslimt ar pēcdzemdību psihozi, ir vislielākā; apmēram 70% no visām psihozēm, kas attīstās pēc dzemdībām, sākas tieši šajā laika posmā.

Postnatālā depresija var sākties gan uzreiz pēc dzemdībām, gan arī pēc nedēļām un pat vairākiem mēnešiem pēc šī notikuma.

Pēcdzemdību psihoze un depresija biežāk skar sievietes, kurām ir pirmās dzemdības. Vecums, ģimenes stāvoklis, izglītība, ieņemamais amats, dzemdību veids vai bērna dzimums nekādi neiespaido to, vai māmiņa cietīs, vai necietīs no pēcdzemdību depresijas. Katrā ziņā saslimšanas risks ir lielāks tām sievietēm, kuras jau pirms grūtniecības ir cietušas no psihiska rakstura problēmām, vai arī, ja tādi gadījumi ir sievietes ģimenē.

Iemesli

Pirmajās grūtniecības nedēļās tādi hormoni kā progesterons un estrogēns nesamazinās, ka tas parasti notiek menstruālā cikla otrajā daļā, bet gan turpina kāpt un saglabājas ekstrēmi augstā līmenī visu grūtniecības laiku. Pēc dzemdībām, sakarā ar to, ka nav placentas, kas ražotu īpašos hormonus, rodas pamatīgs hormonu kritums. Šādu straujuju hormonu izmaiņu dēļ arī rodas bieži psihiskie traucējumi, tomēr to nav izdevies neapgāžami pierādīt.

Tā kā postnatālā depresija nepiemeklē visas, bet tikai 1 no 10 sievietēm, bez tam pēcdzemdību psihoze ir vēl retāka parādība, hormonu svārstības pēc dzemdībām ir tikai viens no faktoriem  daudzfaktoru virknē. Depresijas un psihozes veidošanās gaitā savu „pienesumu” var dod jau minētā iedzimtība, ka sievietes ģimenē ir bijuši līdzīgi gadījumi, smagas dzemdības, ķeizargrieziens vai dzemdībām sekojošas infekcijas slimības, sociobiogrāfiski parametri, kā nevēlama grūtniecība, attiecību problēmas, problemātiska sociālā situācija, pierašana pie jaunās mātes lomas, bieži vien saistās ar atteikšanos no darba dzīves, kā arī galu galā dažādi dzemdībās radušies sarežģījumi – bērna slimība vai nāve, kā ari citi nepatīkami notikumi dzīvē. Tomēr jāsaka, ka vesela virkne saslimušo sieviešu nevarēja savā slimībā „vainot” nekādus blakus apstākļus.

Terapija

Tas, kā tiek risināti pēcdzemdību psiholoģiskie traucējumi, ir atkarīgs no tā, cik tie ir izteikti, kā arī cik stipri. 

Pēcdzemdību skumjas nav jāārstē, tās pēc kāda laika pašas pazūd.

Pēcdzemdību depresiju turpretī parasti atklāj diezgan retos gadījumos, īpaši tādēļ, ka radušās sūdzības tiek uztvertas kā "normālas"un raksturīgas jaunajai māmiņai, vai arī viņa kaunējās un nevēlas nevienam stāstīt par savām bailēm un sūdzībām.

Atkarībā no simptomiem, nepieciešama kombinēta terapija – gan psihoterapeita konsultācijas, gan medikamentu lietošana. Bez tam smagu depresiju gadījumos noteikti ir jālieto antidepresanti, kas gan var kļūt par problēmu, ja māmiņa tieši tāpat kā iepriekš vēlas barot bērnu ar krūti, jo pārsvarā visi medikamenti nokļūst arī mātes pienā.

Psihoterapeitiskās ārstēšanas mērķis ir:

- slimības simptomu pārvarēšana,
- slimības izprašana, ņemot talkā partneri,
- mācīšanās sadzīvot ar simptomiem( īpaši svarīgi, ja sievietei rodas bailes un briesmīgas domas),
- kā arī nepieciešamā palīdzība sievietei, aprodot ar jauno situāciju ģimenē.

Slimnīca

Psihotisku depresiju, kā, piemēram, šizodepresīvās pēcdzemdību depresijas gadījumā noteikti nepieciešama ārstēšanās slimnīcā, ( dēļ pašnāvību riska). Šajā gadījumā pirmo vietu ieņem ārstēšana ar zālēm.

Māniju depresijas gadījumos arī noteikti ieteicama ir ārstēšanās slimnīcā, pat ja saslimusī māmiņa nejūtas slima.

Kad ir apkaroti slimības simptomi, tad noderīga ir kontaktu dibināšana ar citiem slimniekiem, piemēram, pašpalīdzības grupās.