Atmiņas no bērnības manuprāt ir jauka lieta. Un arī man ļoti patīkami bija pārcilāt atmiņas ko saglabājusi mana mamma. Mamma bija aizpildījusi mazuļa grāmatu par pirmo dzīves gadu. Kur bija gan svars, garums, pirmie vārdi , pirmie solīši, mīļākā dziesmiņa.Nu gluži kā tagad arī grāmatiņas ,kuras var iegādāties grāmatnīcās un rakstam arī tagad. Vēl mamma arī saglabājusi visas praktiskās dāvanas ,kad dāvinātas bērnībā- dvielīši, priekšauti, galda sedziņas, karotes, dakšiņas, krūzes un glāzes. Tā teikt –pūram. J
Kad gaidīju mazuli, jau tad gribējās atmiņas saglabāt. To gan darīju vairāk priekš sevis, ne bērna. Fotografēju punci, ejot uz sonogrāfijām, saglabāju visas bildītes.
Bet tagad ,kad Adrianam jau ir četri gadi viņš labprāt skatās bildes,kur viņš ir puncī, skatās sonogrāfija bildes. Tātad viņam patīk, un domāju,ka paaugoties arī būs interese un prieks paskatīties uz dažādām lietām ,kas bijušas viņam bērnībā.
Tātad ,ko tad esmu saglabājusi no Adriana pirmajiem dzīves gadiem.
Jau pašās pirmajās dienās sāku rakstīt dienassgrāmatu ,un to turpināju darīt katru dienu ,līdz pat Adrianam palika gads
.
Vēl esmu saglabājusi pirmās drēbītes,ar ko puiku vedām mājās no slimnīcas.
Zināju,ka gribu rakstīt grāmatu par bērniņa sasniegumiem, bet veikalos bija tik liela izvēle,ka tā arī nenopirku. Tomēr pie grāmatas tiku,jo uzdāvināja Adriana krustēvs braucot raugos uz DZemdību namu apskatīt krustdēlu.
Tā nu cītīgi visu centos aizpildīt, līdz pat pirmajiem soļiem uzsākot dārziņa gaitas.
Arī šī ir lieta,ko ar Adrianu bieži pārskatām un pārrunājam,kā tad viņš auga.
Protams arī fotogrāfijas svarīgos dzīves mirkļos tiek ne tikai bildētas un saliktas datorā ,bet arī taisītas bildes un liktas albumā.
Vēl viens svarīgs dzīves notikums bija krustabas. Arī no krustabām dāvāto sudraba karoti , krustabu tērpu un dāvinātās botiņas saglabājām.
Tad vēl esam saglabājuši krustmātes dāvināto kalendāru uz pirmajiem Ziemassvētkiem ar Adriana fotogrāfijām.
Vēl kastē esmu salikusi arī diplomus un apliecības par nozīmīgiem dzīves posmiem- Krustabu apliecība, Bēbīšu skolas pabeigšanas diploms, riteņbraukšanas sacensību diplomi un medaļas.
Un arī pirmās apsveikuma kartiņas esmu saglabājusi. Arī tās ļoti vēlējos saglabāt. Vai arī tās patiks un interesēs izaugot,nezinu,bet daudzas no šīm lietām ir arī mums kā vecākiem,lai pagremdētos patīkamās atmiņās,.
Tā kā ar Adrianu esam aktīvi,tad viņš tika arī žurnālā un šis žurnāls arī ir nolikts pie viņa īpašajām lietiņām kastē ,kopa ar visām citām.
Tagad kad gaidam jau otru mazuli, arī cenšos jau saglabāt bildītes no sonogrāfijas. Pēc iespējas vairāk fotogrāfējos,jo ar Adrianu bilžu kopumā bija diezgan maz. Tāpēc šoreiz punci cenšos iemūžināt vairāk.
Zinu ,ka noteikti arī rakstīšu dienassgrāmatu un pirkšu grāmatu ,kur pierakstīt sasniegumus un attīstību ,tā pat kā to darīju Adrianam.
Bet tas nenozīmē,ka Adrianam neturpināšu noglabāt īpašas lietas. Vēl jo projām domāju glabāt diplomus par piedalīšanos sacensībās, kādus īpašus dārziņa darbus un iespējams vēl kaut ko ar ko viņš vēl dzīves laikā nodarbosies.
Katram bērnam gribu iekārtot atsevišķu kasti ,kur salikt visas lietiņas. Pagaidām visām īpašajām lietām bija atvēlēts plaukts,bet nu jau šis plaukts būs jādala ar māsiņas lietiņām.Tāpēc cītīgi domāju kādu tad izveidot īpašo atmiņu kasti.
Iepirkšanās eksperte 2012: trešais uzdevums. Piedalies!
www.galleriariga.lv