Mamma un tētis atkal strīdas...

Strīdi ir ģimenes neatņemama sastāvdaļa, tādēļ tie, kuri apgalvo, ka viņu attiecības ir ideālas, jo viņi nestrīdas, maldās. Strīdēties vajag, jo kā vēsta paruna – strīdos dzimst patiesība. Tomēr veids, kā strīdēties, ir gana atšķirīgs – vienā ģimenē cilvēki izplēšas un izdusmojas viens uz otru tik klusiņām, ka citi to pat nepamana, citai ģimenei atkal nepieciešama publika saviem strīdiem, citiem patīk plēst traukus un liet litriem asaru. Tomēr, izrādās, ka strīdēties var arī pareizi!

Noteikti vecākiem ir radušās bažas par to, kā tad īsti ir – vai bērni drīkst redzēt un dzirdēt,  ka viņi strīdas, vai tomēr nē.  Izrādās, ka bērni drīkst būt vecāku strīdu liecinieki, jo saspīlējums starp mammu un tēti mājās tā vai tā ir jūtams. Tā vietā, lai izsūtītu bērnus spēlēties pagalmā, pirms kārtīgi izvilloties, vecākiem labāk būtu ievērot dažus strīdēšanās principus.

Lasi, vai arī Tu nepieļauj šādas kļūdas savos strīdos:

1.    Kritika – sūdzēties otram par kādu konkrētu atgadījumu ir tikai normāli. Ja kritika tiek izteikta ne tikai pret konkrēto atgadījumu vai rīcību, bet tiek pieminēti „visi vecie grēki”, tad tas nepavisam nav labi.

2.    Nicinājums, nievas – Sarkastiskas vai ciniskas piezīmes, acu bolīšana, nievājoši joki, mēdīšanās, izzobošana – nievām ir daudz un dažādas izpausmes. Tavi ieroči noteikti trāpīs mērķī, izmantojot šādu taktiku partneris jutīsies pazemots un noraidīts. Nievas nekādā gadījumā neveicina konflikta risināšanu.

3.    Atriebība – protams, pirmā vēlme pēc pāri nodarītā, ir atriebties. Tikai – tas nekādā gadījumā neuzlabo situāciju. Principā atriebība ir metode, lai vainotu partneri, bet īstenībā notiek tāda bumbiņas mētāšana no viena pie otra, un strīds nevis atrisinās, bet gan uzņem jaunus apgriezienus.

4.    Klusēšana – viņš skatās kaut kur prom, klusē un sēž kā mūris. Tā vietā, lai izrunātos ar sievieti, vīrietis no viņas izvairās. Klusēšana ir vīriešu trumpis, un ne jau tāpēc, ka viņi būtu ļoti „spici”, bet gan tieši pretēji. Ja runa ir par konfliktu un emocionālām tēmām, vīrieši tiek pakļauti daudz augstākam stresa līmenim, nekā sievietes. Ar norobežošanos viņi sevi pasargā no emociju plūdiem. Sievietei atkal šķiet, ka vīrietim ir pilnīgi vienalga tas, ko viņa saka.

Vai atpazini savos strīdos šo mīlestību nogalinošos elementus? Nesatraucies, tas nenozīmē, ka tev uzreiz jādomā par šķiršanos ar savu mīļoto. Arī pavisam stabilās attiecībās šie nejauceņi brīžam uzrodas, tomēr nevajadzētu pieļaut, ka šādi strīdi norisinās katru reizi. Tomēr, kā uzskata psihologi, pat ja visi jūsu strīdi šķiet bezcerīgi, daudz svarīgāk ir, kā jūs spējat sadzīvot tad, kad nestrīdaties.

Izrādās, ka attiecību un mīlestības ķīla ir nekas cits, kā...draudzība! Draudzība palīdz saglabāt mīlestības uguntiņu, jo tieši draudzība pasargā partnerus no naidīgām jūtu izpausmēm vienam pret otru. Draudzība ir arī labākā augsne, lai veidotos stabila ģimene, kas atkal ir lielisks pamats veselīgām bērnu dvēselēm.

Bērni lieliski uztver vecāki izjūtas. Viņi māk precīzi saprast, ka, ja māmiņa un tētis sadodas rokās, smaida, smejas un viens otru atbalsta, ar attiecībām viss ir kārtībā, un viņi var justies droši un pasargāti. Ja ģimenes klimats ir silts un atvērts, tad strīdi nav postošs nodarījums, bet gan kalpo kā līdzsvara līdzeklis. Bērniem arī neko vairāk nevajag!

Iemācies strīdēties pareizi!

Kliegšana vienam uz otru nenes cerēto rezultātu. Tā kā strīdi gadās pat mīlošākajās ģimenēs, nepieciešams atcerēties dažus vienkāršus likumus, kas neļauj strīda situācijā zaudēt kontroli par notiekošo, bet gan tuvina risinājumu un atslābumu. Izrādās, ka arī bērni mācās no tā, kā vecāki strīdas, jo šādā veidā bērni apgūst konfliktu risināšanas tehniku:
 

1.    Sāc sarunu maigā tonī

Tas, kurš pirmais strīda laikā uz galda uzsitīs lielo kritikas dūri, nevar cerēt, ka diskusija tālāk attīstīties miermīlīgā garā. Strīdā ir tāpat kā šahā – jāsāk ar mazo bandinieku, lai partnerim ir iespēja pārdomāt, kā reaģēt. Atceries, kā diskusija sākās, tā tā parasti arī beigsies.

2. Iemācies izmantot glābšanās tehnikas

Tas ir gluži tāpat, kā braucot ar auto, ja vadītājs nokļūst bīstamā situācijā, viņam būtu jāzina, kā var apturēt mašīnu. Glābšanās iespējas strīda laikā ir tāda pat: svarīgi zināt, ka jāpiebremzē. Šādi centieni parasti ir pamanāmi pēc frāzēm: „Jā, tā tas ir”,  „Es satraucos”, „Mēs novirzāmies no tēmas”.

3. Nomierinies!

Ja diskusija kļūst pārāk karsta, un tev šķiet, ka no dusmām varētu uzvārīties, tad strīds ir jāpārtrauc. Ķermenim vajag vismaz 20 minūtes, lai tas varētu nomierināties!

4. Kompromisi ir glābiņš!

Strīda laikā nav tā, ka tikai vienam ir taisnība. Ja esi sapratusi, kas ir konflikta pamatā, kā arī izproti partnera pretargumentus, pieņemt kompromisu vairs nemaz nav sarežģīti. Protams, ir jāspēj pieņemt partnera vājās vietas, ja Tavs mērķis būs izmainīt cilvēku, tad jebkura skaidrošanās tā vai tā būs nolemta neveiksmei!