Ķirurgs: bērnu dzīvība kļūst arvien nevērtīgāka

Mediķi secina, ka maziem bērniem mājas ir nevis drošākā, bet bieži vien bīstamākā vide. Tur viņi applaucējas, gūst apdegumus, arī sadeg, izkrīt pa logu, noveļas no galda, dīvāna, apēd medikamentus vai indīgas vielas.

Latvija pērn bija pirmajā vietā Eiropā bērnu gūto traumu ziņā. Katru gadu ārēju cēloņu dēļ dzīvību zaudē ap 70 bērnu vecumā līdz 14 gadiem, bet katru dienu Bērnu klīniskajā slimnīcā ar dažādām traumām nonāk ap 100 bērnu. Nereti nelaime notiek vecāku klātbūtnē, kaut arī ļoti bieži mazi bērni tiek atstāti mājās vieni un pakļauti visām briesmām, pieredzē dalās Bērnu slimnīcas Ķirurģijas klīnikas vadītājs Aigars Pētersons.

Kur glabājas naži?

Latvijā nav bērnu traumatisma pilnīga reģistra, savulaik tādu sāka veidot bijušajā Bērnu un ģimenes lietu ministrijā, bet līdz galam tas nav izdarīts. Tāpēc joprojām nav statistikas par Latviju kopumā, ir tikai dati par Bērnu slimnīcā nonākušajiem mazajiem pacientiem. 

Šķiet, ar katru gadu bērnu dzīvība kļūst arvien nevērtīgāka. Viņš piemin gadījumu, kad slimnīcā nogādāts nepilnu gadu vecs bērns ar caurdurtu kaklu, asinis plūst ar strūklu, ievainots barības vads, traheja. Esot uzkritis uz naža, vecāki skaidrojuši ātrās palīdzības mediķiem. Kā tas var notikt ar mazuli, kurš pat lāga nestaigā, un kur šādā ģimenē glabājas naži? 

Arī etiķa esence, kuras pārdošana mazumtirdzniecībā aizliegta pēc astoņus (!) gadus ilgušām diskusijām, nav ļaunums pati par sevi. Gan tā, gan kodīgie ķīmiskie tīrītāji, tāpat kā medikamenti, bīstamas, asas lietas, mājās nav jāglabā bērniem sasniedzamā vietā. Par to vistiešākajā veidā ir atbildīgi pieaugušie. Kamēr likumdošanas līmenī nav noteikta vecāku atbildība par bērnu veselību un dzīvību, var notikt pilnīgi viss. 

Satriecoši secinājumi

Zīdaiņu traumatismu pērn, pavasarī, projektu nedēļā pētījusi Ziemeļvalstu ģimnāzijas audzēkne Evita Ungunjāne un guvusi satriecošus datus. Analizējot slimnīcas statistiku, viņa secinājusi – 2008. gadā slimnīcā bija ievietoti 834 zīdaiņi (446 zēni un 388 meitenes) ar galvas sasitumiem (566), apdegumiem (106), kaulu lūzumiem (70), ķermeņa sasitumiem (62), galvas smadzeņu satricinājumiem (45), 23 bijušas sistas un grieztas brūces, septiņiem ķermeņa saspiedumi.

Ievainojumus gūst arī lielāki bērni. Katru dežūru tieši nakts laikā Bērnu slimnīcā iestājas divi trīs pusaudži ar durtām, sistām vai citām vardarbīgā veidā gūtām traumām, atklāj ārsts. Tātad šajā laikā viņi ir atradušies ārpus mājas, un vecākus tas nav uztraucis. Ar krimināltraumām kopumā pērn Bērnu slimnīcā stacionē­ti 88, bet ambulatori palīdzību saņēmuši 72 bērni.

Joprojām bērni gūst traumas ceļu satiksmes negadījumos, aktuālas ir sadzīves traumas, indīgu vielu apēšana un arī dzīvnieku, īpaši suņu, kodumi. Statistika ir satraucoša, bet valsts nav ieinteresēta problēmas risināšanā. Latvijā nav organizācijas, kas saskaņoti atbildētu par bērnu traumatisma mazināšanu valstī. Abu roku pirkstu būs par daudz, skaitot, cik valstī ir drošu veloceliņu, kādi drošinājumi ir pusaudžu iecienītajos skeitparkos, kur ir glābšanas dienesti peldvietās.

Fakti:

Stacionēto bērnu skaits, kas guvuši dažādas traumas, ar katru gadu samazinās: 2006. gadā stacionēti 2387, bet 2009. gadā – 1901. Tādi ir Bērnu slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dati.

Ambulatorā palīdzība 2008. gadā sniegta 17 896, bet 2009. gadā – 16 846 bērniem.  

Pērn ap 600 bērnu cietuši no dzīvnieku kodumiem, no tiem 253 ārstēti slimnīcā, kas liecina, ka ievainojumi bijuši smagi. Vairāk nekā 200 bērnu cietuši ceļu satiksmes negadījumos, bet 160 guvuši krimināltraumas. Tādi ir Bērnu slimnīcas dati.

Traumas bērni gūst: mājas apstākļos – 54% (85% līdz piecu gadu vecumam); brīvā dabā – 15%; skolā – 8%; transportā vai satiksmes zonā – 7%; citviet – 16%. Tādi ir Bērnu slimnīcas Ķirurģijas klīnikas vadītāja Aigara Pētersona apkopotie dati.

Bauskas Dzīve