Katras ģimenes pamatā ir vienošanās

09. Jul 2012, 12:00

Mums katram var būt sava izpratne par to, kas ir ģimene un kopdzīve, taču lielākoties tiek novēroti divi ģimenes veidošanas modeļi. Konsultē Māmiņu Kluba konsultante, psiholoģisko treniņu vadītāja Sandra Lase.

"Ja, veidojot ģimeni, divi cilvēki izrunā kopīgus plānus, tā ir iespēja labāk vienam otru iepazīt, tāpēc ir labi runāt par plāniem, grāmatām, filmām, kuras kopā ir skatījušies," par iepazīšanas nozīmīgumu stāstā psiholoģe Sandra Lase."Šādā veidā ir iespējams iepazīt cilvēku un saprast, ar kādām acīm uz apkārtējo pasauli skatās cilvēks, kas mums ir līdzās, un vai tas sakrīt ar mūsu priekšstatiem par to,kādam jābūt partnerim."

Ģimenēs var būt dažādi modeļi. Viens no tiem ir tā dēvētais "Mēs" modelis, kad abi partneri darbojas kā saliedēta komanda un visi lēmumi tiek pieņemti kopā. Tas nebūt nav vienkārši, jo mums vienam pret otru ir daudz vairāk pienākumu. Savukārt ir modelis arī "Es+ TU" vai "Es+Es". "Visbiežāk otro ģimenes modeli veido vecāki, kuru ģimenē vecākus vieno bērni vai ekonomiskā situācija, bet patiesībā katram puslīdz ir sava dzīve," atklāj Sandra Lase. "Jānomierina, ka tas nav ne labi, ne slikti, ja tas apmierina abas iesaistītās puses un abi partneri apzinās, ka tas tā ir un nerodas pārmetumi un domstarpības. Šāds modelis darbojas, ja katra puse ciena viens otru, dod zināmu brīvību dažādās izpausmēs."

Veidojot ģimeni, mēs katrs lolojam savus sapņus un ilūzijas, kuras ceram piepildīt kopā ar otru cilvēku. Lai mūsu sapņi nepaliktu tikai kā cerības un ieceres, vēlams ar savu partneri runāt un stāstīt par to, kādu mēs iedomājamies mūsu kopīgo nākotni.

Konstitūcija jeb vienošanās katrā ģimenē

"Tāpat kā valstij ir sava konstitūcija, kas nosaka pamatus, ģimenes konstitūcija varētu apvienot pamatus, kuri ir aktuāli katrai ģimenei – teritorijas tiesības, katrai ir sava psiholoģiskā teritorija, un tie ir jautājumi, kurus jārisina kopā gribi vai negribi," atzīst psiholoģe. "Sākot dzīvot kopā, ir vērts pārrunāt un noslēgt tā teikt mutisku vienošanos, lai ģimene dzīvotu bez konfliktiem pēc iespējas laimīgākā gaisotnē."

Sarunām ir ļoti liela nozīme, lai mēs saprastu, par ko domā otrs cilvēks un vai mums saskan vīzija par kopdzīvi. Varbūt starp mums ir pārāk daudz atšķirīgu viedokļu, kas nākotnē varētu kļūt par konfliktsituācijām, iespējams savstarpējas vienošanās varētu palīdzēt. Tāpat ir būtiski saprast vai katram no partneriem ir sāpīgi jautājumi, kuru apspriešana tikai runāšanas pēc, var otram likt justies nelāgi.

Sandra Lase iesaka veidu, kā konstruktīvi risināt jautājumus: "Otrs cilvēks var iejaukties partnera sasāpējušos jautājumos tikai tad, ja viņam ir risinājums vai priekšlikums, kā rīkoties. Piemēram, naudas trūkums ģimenē. Ja vīrs katru dienu no sievas dzird- jā, mēs nevaram atļauties labāku galddu,skapi un sen vispār jātaisa remonts, tas nozīmē, ka sieva visu laiku cilā problēmu, kas vīram varētu būt sāpīga. Bet ja viņi vienojas,ka šis jautājums šādāa veidā netiek cilāts, bet sieva nāk pie vīra ar ierosinājumu: "Klausies, es izdomāju veidu, kā mums nopelnīt vairāk naudu!" mēs to varam apspriest."

Tomēr ar panāktu vienošanos kādā strīdīgā jautājumā vien nepietiek, mums šī vienošanās ir arī jāpilda.

"Katram cilvēkam tas ir sirdsapziņas jautājums- ja mēs zinām, ka valsts likums nevar piespiest cilvēku, lai viņš to kaut kā ievērotu un tiek ievērots brīvprātības princips- ja izpildīs, tad izpildīs, bet,ja neizpildīs, varētu būt sekas," stāsta Sandra Lase. "Divi partneri ir ieinteresēti saglabāt savas attiecības, savu ģimeni, tāpēc viņiem vajadzētu vienošanās pildīt."

Laulību līgumi ģimenē

Mēs ikdienā sadzīvojot, dalām ne tikai kopīgas emocijas un sajūtas, mēs esam arī materiāli atbildīgi viens pret otru, tāpēc ir ģimenes, kuras izvēlas slēgt laulību līgumus.

Par laulību līgumu biežumu jautājām zvērināta advokāata Aigara Lūša biroja juristam Armandam Tomelim: "Šobrīd Latvijas Republikas uzņēmumu reģistrā reģistrēri vairāk nekā 13'000 laulību līgumu. Ja ņemam vērā tendenci, ka katru gadu arvien mazāk tiek slēgtas laulības, arvien vairāk cilvēki izvēlas dzīvot kopā attiecības oficiāli nenoformējot, varam teikt, ka laulības līgumu loma ieņem arvien lielāku nozīmi laulāto savstarpējās mantiskajās attiecībās."

Laulības līgums ir līgums, kad puses vienojas tikai un vienīgi par mantiskām attiecībām. Tas neattiecas uz personīgām attiecībām, personīgiem pienākumiem vienam pret otru vai uzturlīdzekļu došanu laulības šķiršanas gadījumā, tā ir tikai strikta vienošanās par personas mantiskajām attiecībām par to, kas kam piederēs gan attiecībā uz to mantu, kas viņiem jau ir esot laulībā, un gan arī attiecībā uz mantu, kas viņiem, iespējams, vēl tikai nākotnē būs.

"Īpaši būtiski mantas šķirtība ir laulībās, kur viens vai abi laulātie ir komersanti, jo šajās komerctiesisiskajās attiecībās bieži vien kredītdevēji prasa komersanta personīgos galvojumus. Un ja biznesā tomēr neveicas, tad netiek izūtrupēta visa ģimenes saimniecība, bet tikai atsevišķa konkrētā laulātā," par iemeslu slēgt laulības līgumu min Armands Tomelis.

Psiholoģe Sandra Lase atzīst, ka slēdzot laulības līgumu, ir kāds neuzticēšanās elements, tomēr no otras puses, mēs nekad nevaram paredzēt, kā dzīvē situācija var mainīties, un ka otra puse sāk rīkoties pavisam negaidīti. "Es uzskatu, ka, ja ģimene pieņem lēmumu, ka viņiem laulības līgums ir vajadzīgs, viņi to noslēdz.Piemēram, ja vīram ir liels bizness, kas darbojies jau gadiem, tajā iesaistīti 100 cilvēku, bet te pēkšņi pāris šķiras un sieva pieprasa pusi no uzņēmuma- viņa nespētu ne vadīt, ne darboties šādā uzņēmumā, kas šādā gadījumā radītu strīdus un pārdzīvojumus."

Vienmēr vajadzētu paturēt prātā, ka viss ir atrisināms, ja mūsu vēlme ir saglabāt ģimeni un savstarpējās attiecības.

Kristīne Damškalne,www.maminuklubs.lv