Kas jāzina par bērnu alerģiju pret pārtiku

Maldīgi tiek uzskatīts, ka pārtikas alerģija ir bieži sastopama, jo visbiežāk novēro tikai pārtikas alerģijai līdzīgas reakcijas, ko sauc par pārtikas nepanesību jeb intoleranci. Pēc literatūras datiem, tikai 1 no 5 pacientiem ir īsta pārtikas alerģija. Alerģija pret kādu pārtikas produktu parasti ir bērniem, un visbiežāk tā laika gaitā izzūd. Vairāk par alerģiju pret pārtiku lasi turpinājumā! 

Apmēram 2/3 bērni, kuri ir alerģiski pret olām un 80% gadījumu, kad ir alerģija pret soju un kviešiem, no tās izaug līdz 5 gadu vecumam. Alerģija pret zivīm un jūras veltēm gan var parādīties vēlākā dzīves laikā un pēc tam saglabāties visu atlikušo mūžu.

Alerģija pret kādu konkrētu pārtikas produktu parādās tajā brīdī, kad cilvēka aizsardzības sistēma reaģē uz kādu no produktiem anomālā veidā. Vesela imūnsistēma cilvēku sargā, piemēram, no vīrusiem un baktērijām, veidojot antivielas. Alerģiju gadījumā šī aizsardzības sistēma darbojas pret ķermeni, radot kaitējumu.

Joprojām nav zināms, kāpēc cilvēka aizsardzības sistēma vienā gadījumā pasargā, bet citā kaitē. Dažos gadījumos alerģisku reakciju var izraisīt vien alerģiju izraisošā pārtikas produkta smarža.

Pārtikas produktos esošās vielas, kas izraisa alerģiskas reakcijas, galvenokārt ir olbaltumvielu un olbaltumvielu cukura kombinācijas – tās šķīst ūdenī un bieži vien nezaudē savas īpašas ēdiena pagatavošanas laikā. Tā kā šādas kombinācijas ir gandrīz ikvienā pārtikas produktā, tad īstenībā ikviens pārtikā lietojamais produkts var izsaukt alerģisku reakciju.

Tieši zīdaiņi un mazi bērni ir tie, kuriem visbiežāk tiek konstatēta alerģija pret konkrētiem pārtikas produktiem. Iemesls tam ir vēl nenobriedušās zarnu sienas, kas vēl nespēj nodrošināt jaunajam organismam nepieciešamo aizsardzību pret pārtikā esošajiem alergēniem.

Visbiežāk bērniem ir alerģija pret tādiem pārtikas produktiem kā piens, olas, zivis, zemesrieksti, lai gan zīdaiņu vidū visizplatītākā pārtikas alerģija ir govs piena izraisīta. Tas tiek skaidrots ar to, ka govs piena proteīni ir pirmie citādākie proteīni, ar kuriem jātiek galā mazuļa organismam.

Mazuļiem kļūstot vecākiem, arvien izplatītāka ir alerģija pret olām. No augļiem bērniem visbiežāk alerģijas izraisa citrusa augļi, kā arī zemenes un melones.

Ir ļoti grūti noteikt, tiešu kurš pārtikas produkts vai tā elements izsauc alerģisku reakciju.

Joprojām vislabākais veids, kā atrast vainīgo alergēnu, ir savas un sava bērna ēdienkartes piefiksēšana. Ārsts, vadoties pēc sūdzībām un ikdienas ēdienkartē atzīmēto, ir spējīgs ja ne noteikt vainīgo alergēnu, tad vismaz samazināt iespējamo alergēnu skaitu.

Tiek izmantotas šādas metodes, lai atrastu īsto alerģijas izraisītāju:

• Ādas testi, kas gan netiek veikti slimības uzliesmojuma laikā, ja tiek lietoti antihistamīnie līdzekļi, ir bojāta āda testējamajā vietā un ja uz testa veikšanas vietas pēdējo 2 mēnešu laikā ir lokāli lietoti glikokortikoīdu preparāti.

• Asins analīzes.

• Specifisko IgE noteikšana asinīs pret pārtikas produktiem – šo procedūru veic specializētās laboratorijās neatkarīgi no slimības stadijas un ārstēšanas.

• Eliminācijas jeb provokācijas tests ar aizdomās turamo pārtikas produktu, proti, aizdomās turamā produkta izslēgšana no ēdienkartes uz 2-6 nedēļām, bet pēc tam – šī produkta lietošanas atsākšana, izvērtējot, izzūd vai parādās alerģijas izpausmes.

Bieži vien vienīgais veids, kā atrast alerģiju izraisošo pārtikas produktu, ir tieši tikko minētā īpašā diēta jeb provokācijas tests, ko uzrauga ārsts, – uzturā lietot noteiktu pārtikas produktu, lai noskaidrotu, vai tas izsauc alerģiju.

Šāda veida diēta, kas prasa ļoti lielu pacienta pacietību un disciplinētību, var palīdzēt atrast alergēnu, ja tiek konstatēts, tiešu kuru pārtikas produktu lietojot, parādās sūdzības – tā ir sava veida alerģijas provocēšana, kas var notikt tikai ārsta uzraudzībā.

Vismaz mēnesi pirms došanās pie ārsta, vēlams veidot bērna un arī bērna mātes, ja viņa mazuli baro ar krūti, pārtikas dienasgrāmatu, tajā fiksējot ēdienreizes datumu, laiku, pārtikas produktus (tai skaitā arī garšvielas), kā arī jebkādus simptomus, kas pēcāk tikuši novēroti, piemēram, nieze, apsārtums, izsitumi, vemšana utt.

Pārtikas dienasgrāmatas paraugs 

Vēlams 5 dienas pirms alergologa vizītes apmeklēšanas pārtraukt astihistamīnu jeb pretalerģijas medikamentu lietošanu, ja tas nekādā veidā nepasliktina veselības stāvokli (ketotofēna lietošana jāpārtrauc 2 nedēļas pirms vizītes).

Claritine 10mg N10atvieglo alerģisku reakciju izraisītus simptomus – šķaudīšanu, izdalījumus no deguna, deguna niezi, dedzināšanu vai niezi acīs, ko rada alerģija pret ziedputekšņiem, pārtiku, putekļu daļiņām, dzīvnieku spalvām, pelējuma sēnīti, sadzīves ķīmiju u.c. 

CLARITINE N10–bezrecepšu medikaments alerģijas simptomu mazināšanai. Medikaments ir otrās paaudzes antihistamīna preparāts un alerģisku reakciju mazināšanai nepieciešama tikai viena tablete dienā. Parasti neizraisa miegainību.

Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai. Pirms zāļu lietošanas rūpīgi izlasiet instrukciju un konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Informāciju par alerģiju izraisošo augu ziedēšanas prognozi Latvijā katrai nākamajai nedēļai, kā arī alergologu komentārus, lasiet www.zied.lv.