Kad piere deg un rokas ir aukstas

Laikam jau katrs zina, ko apzīmē skaitlis 36,6. Tā ir pieņemtā, normālā cilvēka ķermeņa temperatūra. Tomēr ne vienmēr mums tā ir tieši tāda. Ja ir uzbrucis kāds vīruss vai infekcija, temperatūra mēdz paaugstināties. Taču ir gadījumi, kad, tieši otrādāk, tā pazeminās. Profesore Jevgēnija Livdāne skaidro, kas vecākiem būtu jāzina par bērnu temperatūru.

Temperatūra ir jebkuram cilvēkam. Tā ir vistiešākais rādītājs, vai ar pieaugušo vai bērnu viss ir kārtībā. Temperatūru var izmērīt, bez tam, vissvarīgākais ir atcerēties, ka katram bērnam tā ir individuāla. Vienam bērnam normālā temperatūra varētu būt jau minētie 36,6, bet citam – 37 grādi.

Kā gan temperatūra rodas? Profesore Livdāne stāsta: ”Organismā ir iekārtots tā, ka galvas smadzenēs ir vieta, ko sauc par hipotalāmu, tur atrodas termoregulācijas centrs. Šis termoregulācijas centrs saņem impulsus no apkārtnes un cilvēka ķermenis, tai skaitā bērna ķermenis, reaģējot uz apkārtējo vidi, ražo siltumu.”

Izrādās, ka nedaudz paaugstināta temperatūra ne vienmēr var būt rādītājs, ka bērns ir saslimis. Ķermenis ražos vairāk siltuma, ja bērns būs vēsākā telpā, tad būs balanss starp apkārtējo vidi un ķermeņa temperatūru, un ķermeņa temperatūra būs tāda, kāda parasti ir. Ja šis te termoregulācijas centrs nepaspēj adaptēties apkārtējai videi, temperatūra paaugstinās. Piemēram, bērns ir ļoti silti saģērbts un apkārt ir silts, termoregulācijas centram vienkārši nav iespējas atdzesēt bērnu. 

Ja temperatūra paaugstinās slimības gadījumā, tas ir labs simptoms, jo norāda, ka organisms reaģē uz infekciju. Tādēļ vecākiem ne vienmēr ir jāsatraucas, ja bērnam paaugstinās temperatūra, bet, protams, jāseko līdzi vispārējai pašsajūtai, kā arī ir jānoskaidro iemesls, kādēļ tā ir paaugstināta.

Kā mērīt?

Lai noskaidrotu, kāda tad bērnam ir temperatūra, mamma visbiežāk bērnam pie pieres pieliek plaukstu vai lūpas, tomēr ārstam ar šādu rādītāju nepietiks. Lai noskaidrotu, vai bērnam ir paaugstināta temperatūra vai nav, ārsts vienmēr gribēs zināt, kur temperatūra ir mērīta un kā tā ir mērīta. 

Profesore Livdāne atgādina: ”Tradicionāli liekas, ka mēs visi zinām, kā mērīt temperatūru un bērnam termometru ieliek padusē. Bet temperatūru var mērīt arī citur!”

Kā stāsta profesore Livdāne, ja dzīvsudraba termometrs saplīst, tas kļūst kaitīgs veselībai, tāpēc tos lieto arvien mazāk. Tomēr, ja joprojām mēra temperatūru ar šādu termometru, ilgāk par 3-5 minūtēm to turēt nav vajadzības. 

Digitāliem un elektroniskajiem termometriem ir minētais pīkstiens. Profesore min, ka eksistē arī tādi termometri, kā mazas plāksnītes, kuras uzliek uz pieres un tās maina krāsu. Tad pēc krāsas var noteikt, vai bērnam ir paaugstināta temperatūra vai nav. Tomēr tas esot ļoti aptuvens rādītājs un nav īpaši rekomendējams. 

Kad jāgriežas pie ārsta?

Tātad, katrā mājas aptieciņā vajadzētu atrasties temperatūru mazinošiem līdzekļiem – gan svecītei, gan suspensijai. Tomēr, ja temperatūra nekrītas, kad būtu jāsauc ārsts? 

Pēc profesores J. Livdānes teiktā, ir jāmeklē šai temperatūrai iemesls un izskaidrojums: „Ja bērnam ir iesnas, ja mājās ir kāds slims un ir redzams, ka bērns ir saslimis, tad ir pavisam normāli, ja temperatūra ir un tā var būt pat dažas dienas. Te atkal jāskatās uz bērna pašsajūtu – ja tā pasliktinās, uzreiz jāsauc ārsts. Tas pats attiecas, ja bērna elpošana ir paātrināta, smaga, ja bērns var stenēt, vaidēt, tad jāsauc ārsts”.

Māmiņu Klubs ir saņēmis vairāku satrauktu vecāku vēstules ar jautājumu, ko darīt, ja bērnam bez redzamām pazīmēm ilgāku laiku ir paaugstināta temperatūra.Piemēram, māmiņa Aija jautā: „Kāpēc 15 mēnešus vecam bērnam divas nedēļas turas apmēram 37,1 grāds temperatūras un tā nekrītas?”. J.Livdāne šajā gadījumā iesaka regulāri mērīt temperatūru un atcerēties, kad šī paaugstināšanās ir sākusies. „Ir jānovērtē, vai paaugstināta temperatūra bērnam ir individuāla īpatnība vai citas slimības pazīme. Reizēm ir tā, ka bērniem ir nedaudz paaugstināta temperatūra. Ja tā ir vienu, otru nedēļu, mēnesi, tad nu tomēr vajadzētu aiziet pie ārsta pakonsultēties. Var, protams, būt tā, ka bērnu pārbauda, bet neatrod nekādas slimības pazīmes, bet tas ir ļoti, ļoti reti,” komentē profesore.

Lai precīzi varētu izmērīt temperatūru, svarīgi ir arī atrast piemērotu laika sprīdi, kad to darīt, īpaši mērot temperatūru padusē. Nevar to mērīt, ja bērns ir saskrējies un sasvīdis. Tūlīt pēc ēšanas un pamošanās arī nebūtu pareizi mērīt temperatūru, to vajag darīt mirklī, kad bērns ir ikdienas ritmā un situācijā.